Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumu sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi ar 45 tūkstošu latu lielu naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

KP Brīvostai pārmet velkoņu pakalpojumu sniedzēju SIA PKL Flote diskrimināciju, 2008. gada augustā izvirzot tam nepamatotas prasības vienlaicīgi ar Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo velkoņu Santa un Stella darbības uzsākšanu Rīgas brīvostā. Tādā veidā Rīgas brīvostas pārvalde, uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu tirgū, kuru tā pati regulē, radījusi sev nepamatotas priekšrocības, ierobežojot un kavējot konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū sev par labu.

SIA PKL Flote informē, ka Rīgas brīvostas pārvaldes darbību rezultātā, kuras atzītas par Konkurences likuma pārkāpumu, tai nodarīti zaudējumi vairāk nekā miljons latu apmērā un tā prasīs no Rīgas brīvostas pārvaldes šo zaudējumu atlīdzību, nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā.

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

Rīgas brīvostas pārvalde miljonus soda naudā maksāt nevēlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd strīds starp Rīgas brīv- ostas pārvaldi (RBP) un Konkurences padomi (KP), kura uzskata, ka RBP pārkāpusi konkurences tiesības velkoņu pakalpojumos, pārgājis jaunā līmenī, DB norāda Rīgas vicemērs un RBP valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. KP gribot ostai aizliegt ar to nodarboties, liekot arī samaksāt pāris miljonu eiro.

RBP valde gatavošot ziņojumu, ko Satiksmes ministrijai iesniegt valdībā, ka divas iestādes savā starpā izturas pretēji veselajam saprātam. A. Ameriks turas pie RBP senā argumenta, ka šis līdztekus loču un tauvošanās pakalpojumiem ir nacionālās drošības jautājums arī Eiropas līmenī, jo reiz jau brīvosta privatizējusi velkoņu floti, kura aizgājusi uz Sanktpēterburgu un citviet.

Rīgas brīvostas valde vainu neatzīst, bet izlīguma naudu maksās

Ir piepildījušās Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas (RB) valdes priekšsēdētāja Andra Amerika Dienas Biznesam (13.05.2015.) paustās bažas, ka Konkurences padome (KP) grasās bargi sodīt RB pārvaldi par konkurences tiesību pārkāpumu velkoņu pakalpojumu jomā. Portāls irir.lv vēstīja, ka KP jāmaksā 1,5 milj. eiro soda nauda un līdz gada beigām jāpārtrauc šo pakalpojumu sniegšana.

Savukārt RB valde piekritusi mierizlīgumam, apņemoties trīs gadu laikā samaksāt 600 tūkst. eiro. DB jau rakstīja, ka KP izpētē esošā lieta tika ierosināta sakarā ar Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) meitas uzņēmuma – Rīgas brīvostas flotes – konkurenta AS PKL Flote iebildumiem par RBP rīcību, ar dažādiem līdzekļiem kavējot PKL Flote ienākšanu velkoņu pakalpojumu tirgū un velkoņu pakalpojumu sniegšanu klientiem, tādējādi ierobežojot konkurenci par labu pašas dibinātajam uzņēmumam. Līdz šim saistībā ar konkurences likuma pārkāpumiem velkoņu pakalpojumu jomā RBP pēc tiesāšanās bijusi spiesta samaksāt kopumā 160 tūkst. Ls (227,7 tūkst. eiro).

Rīgas brīvosta par 6,35 miljoniem eiro (4,46 miljoniem latu) iegādāsies jaunbūvētu velkoni ar ledus laušanas spējām, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu. Velkoni piegādās Ļeņingradas kuģu būvētava Pella.

Kā ziņots, lai arī interesi par dalību Rīgas brīvostas ledusklases velkoņa iepirkumā izrādīja vairāku kuģu būvētavu pārstāvji no Nīderlandes, Dānijas, Polijas un Indijas, tomēr konkursā piedāvājumu iesniegusi tikai Krievijas velkoņu būvētava "Pella".

Kaut arī kuģu būvētāju mājaslapās pieejamā informācija liecina, ka velkoņa būvei nepieciešams vismaz viens gads, konkursa nolikumā tika uzsvērts, ka velkonis jāpiegādā ne vēlāk kā 120 dienās jeb aptuveni četru mēnešu laikā, skaitot no līguma noslēgšanas dienas.

Konkursa nolikumā gan tika norādīts, ka svarīgākais kritērijs konkursā būs piedāvātā kopējā cenā, tomēr papildu punktus var iegūt par velkoņu piegādes ātrumu.

Pēc pērn saņemtā pēriena no Konkurences padomes (KP) Rīgas brīvostas pārvaldei (RBP) pilnībā piederošā SIA Rīgas Brīvostas flote (RBF) novēloti ķērusies pie savu velkoņu iznomāšanas.

Iepirkuma organizēšanas process un konkursa nolikums gan liek uzdot jautājumus par to, vai tā rezultātā arī reāli pieaugs konkurence un ieguvēji būs velkoņu pakalpojumu izmantotāji galvaspilsētas ostā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jau vēstīts, ka 2015. gada jūnijā KP parakstīja izlīgumu ar RBP, kas paredzēja, ka RBP par nodarīto konkurences kropļojumu valsts budžetā samaksās naudas sodu 622,4 tūkst. eiro apmērā, pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem. Ostai gan nebūs liegts ar saviem velkoņiem nodrošināt tai uzticētās publiskās funkcijas, tostarp ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.

Mazo ostu attīstību kavē velkoņu trūkums; cer uz valdības atbalstu Nacionālā attīstības plāna ietvaros.

Kaut arī ziemas sezonā mazajās ostās varētu kāpināt koksnes produkcijas pārkraušanu, neatrisināts arvien ir jautājums par ziemas navigāciju jeb piemērotu velkoņu trūkums. Problēmu sarežģī tas, ka, aizsalstot Rīgas jūras līcim, pieprasījums pēc velkoņiem strauji aug, līdz ar to cenas par velkoņu pakalpojumiem, ja vien tādi ir pieejami, mazajām ostām ir par augstu.

Divu velkoņu–ledlaužu iegādi Mērsraga, Rojas un Skultes, Salacgrīvas ostām, ko paredz Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu saraksts, ostu pārvaldnieki un stividori redz kā risinājumu nākotnē. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Rīgas brīvostas pārvalde iespēju robežās nodrošina ledlauža pakalpojumus Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī, savukārt ostām tie jāno- drošina savā akvatorijā un kanālā. Ostām netrūkst arī citu vajadzību, tāpēc pārvaldnieki cer arī uz NAP ietvaros paredzētajiem 33,25 milj. Ls mazo ostu infrastruktūras attīstībai. .

Konkurences padome (KP) 12.jūnijā parakstīja izlīgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldi (RBP), kas paredz, ka RBP par nodarīto konkurences kropļojumu valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363,40 eiro apmērā, informē KP pārstāve Inita Kabanova.

Tāpat izlīgums paredz, ka RBP pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.

RBP ilgstoši deformēja konkurenci, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA Rīgas brīvostas flote velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu RBP darbībās KP konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011. gadā. Abus līdzšinējos KP lēmumus Latvijas augstākās instances tiesa atzina par pamatotiem, tomēr konkurences kropļošana brīvostā turpinājās un RBP joprojām ignorēja pienākumu ostā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi atļauju Liepājas ostā sākt darbu jaunam velkoņu pakalpojumu sniedzējam - SIA Tug Services.

Līdz šim velkoņu pakalpijumus Liepājā sniedza SIA Amberholding Liepaja. "Mums ir izdevīgi, ka ostā ienāk jauni pakalpiojumu sniedzēji. Jo vairāk kompāniju piedāvā velkoņu pakalpojumus, jo kvalitatīvāki ir šie pakalpojumi," SEZ valdes lēmumu komentēja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. SIA Tug Services dibināta šī gada 13. oktobrī, reģistrēta Liepājā, Vecajā ostmalā 40, ar 2000 Ls pamatkapitālu. Sabiedrības valdes loceklis ar paraksta tiesībām ir Aukstars Jānis, liecina kompānijas sniegtā informācija Latvijas Vēstnesī.

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi 27.25 tūkstošu latu naudas sodu velkoņu kompānijai SIA Ostas flote par apvienošanās darījuma ar SIA PKL nepaziņošanu.

2008.gada 21.novembrī Ostas flote ieguvusi 50% balsstiesību PKL un līdz ar to ieguva iespēju izšķiroši ietekmēt lēmumus, nosakot PKL stratēģisko uzvedību tirgū.

Konkurences likums pieprasa, lai tirgus dalībnieku apvienošanās tiek paziņota pirms darījuma īstenošanas, lai tādējādi būtu iespējams veikt efektīvu kontroli pār apvienošanās procesiem tirgū un nepieciešamības gadījumā varētu savlaicīgi novērst apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci.

KP varākkārt aicinājusi Ostas floti iesniegt ziņojumu par apvienošanos, bet uzņēmums uz šiem aicinājumiem neesot atsaucies un tādējādi liedzis KP efektīvi veikt likumā noteiktos preventīvos konkurences aizsardzības pasākumus.

Noslēgusies SIA Rīgas brīvostas flote izsludinātā izsole par laika frakta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu 2016.-2018. gadā.

Izsolei pieteicās divi pretendenti, no kuriem viens neatbilda izsoles kvalifikācijas prasībām un līdz ar to izsolē piedalījās tikai viens pretendents – SIA STREK, kas arī ieguva laika frakta līguma slēgšanas tiesības.

Izsoles priekšmets paredzēja SIA Rīgas brīvostas flotes velkoņu Santa, Sfinksa un Stella laika frakta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas paredz iepriekš minēto velkoņu un to apkalpes nodošanu izsoles uzvarētājam jeb fraktētājam. Saskaņā ar laika frakta līguma projektu, izsoles uzvarētājam (Fraktētājam) ir pienākums uz sava rēķina visā laika frakta līguma darbības laikā nodrošināt kuģus ar degvielu, smērvielām, ūdeni un tauvām, maksāt visus normatīvajos aktos noteiktos valsts un pašvaldību nodokļus un nodevas, kā arī citus Rīgas brīvostā noteiktos maksājumus, kas uz izsoles uzvarētāju (Fraktētāju) vai kuģiem ir attiecināmi. Izsoles uzvarētājam (Fraktētājam) nav jāmaksā nodokļi, nodevas vai citi maksājumi, kas attiecināmi uz kuģu apkalpi vai kuģa uzturēšanu.

Igaunijas lielākā velkoņu operatora PLK izpilddirektors Reins Tontsons (Rein Tõntson) apgalvo, ka viņa uzņēmums, kas ir nodrošinājis pakalpojumus vienam no Rīgas brīvostas termināļu operatoriem, ticis nelikumīgi izspiests no ostas, raksta ERR.

Rīgas brīvosta esot ieviesusi jaunus noteikumus, ar kuriem ostas administrācijai ir tiesības izlemt, kur iegādāties pakalpojumus, lai gan tas ir kliedzošs ES brīvās konkurences principu pārkāpums. PLK ir astoņus gadus nodrošinājusi velkoņu pakalpojumus kādam Rīgas brīvostas naftas terminālim.

Uzņēmējs uzskata, ka, lai gan Latvijas prezidents ir noraidījis grozījumus Rīgas brīvostas likumā, tas tagad grozīts tādā veidā, ka attiecas tikai uz privāto velkoņu uzņēmumiem, bet ne uz pašiem brīvostas velkoņiem.

Liepājas ostā darbu sācis līdz šim jaudīgākais velkonis Tug 1, kas ir velkoņu pakalpojuma sniedzēja Tug Services piektais velkonis.

Velkoņa īpašniece ir Lietuvas kapitāla velkoņu pakalpojumu kompānija Tug Service, tā jauda ir 2000 ZS, velkonis aprīkots ar azimutālo piedziņu, Db informēja SIA Tug Services direktors Armīns Kronbergs. Kompānija Liepājas ostā pakalpojumus līdz šim nodrošināja ar četriem mazjaudīgākiem velkoņiem. Tug Services ir vienīgā velkoņu kompānija Liepājas ostā, kas biznesu pārņēma no LSF holdinga uzņēmuma SIA Amberholdings Liepaja. SIA Tug Services dibināta 2008. gada 13.oktobrī, reģistrēta Liepājā, Vecajā ostmalā 40, ar Ls 2000 pamatkapitālu. 2008. gada novembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde devusi tam atļauju Liepājas ostā sākt darbu.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

2015.gadā Konkurences padome (KP) konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma. Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.

Ārkārtas situāciju Rīgas ostā izraisīja Rīgas brīvostas lēmums liegt privātajam kompānijām sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgā. Šādu uzskatu pauž AS PKL Flote.

Uzņēmums skaidro, ka «2011. gada februāra beigās Rīgas jūras līcī ir radusies smaga situācija. Desmitiem kuģu gandrīz nedēļu ilgu laika periodu gaida iespēju ienākt Rīgas ostā. Ne mazāks kuģu skaits gaida iespēju atstāt Rīgas jūras līci un iziet atklātā jūrā. Kuģu īpašnieki cieš milzīgus zaudējumus sakarā ar savu kuģu dīkstāvi, daudzi nolemj nedoties uz Rīgas ostu pēc kravām, jo kuģu ieiešana Rīgas ostā nav praktiski iespējama ledus dēļ, taču šiem kuģiem iepriekš minētā iemesla dēļ nav arī iespējams atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā. Pēc būtības kuģi šobrīd ir nokļuvuši «ledus slazdā»».

Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam nekas nav sakāms par Igaunijas lielākā velkoņu operatora PLK kārtējo apsūdzību konkurences kropļošanā. Viņš DB atzina, ka brīvostas darbības tiek veiktas likuma ietvaros.

Rīgas brīvostas pārvalde Igaunijas uzņēmumu «ar negodīgām metodēm izspiedusi no tirgus», intervijā ERR raidījumam Aktuālā kamera apgalvojis PLK vadītājs Reins Tentsons, ziņo BBN. Brīvosta ieviesusi jaunus noteikumus, pēc kuriem tās pārvalde lemj, no kā pirkt pakalpojumus. Taču tas ir klajš ES brīvās konkurences principu pārkāpums, uzskata R. Tentsons.

PKL sniedza velkoņa pakalpojumus vienam Rīgas brīvostas naftas terminālim astoņu gadu garumā. R. Tentsons arī norādīja – kaut arī Latvijas prezidents ir noraidījis izmaiņas Rīgas brīvostas likumā, tagad tas ir izmainīts tādā veidā, ka attiecas vienīgi uz privātajām velkoņu kompānijām, nevis pašas brīvostas velkoņiem.

Kurzemes apgabaltiesa līdz 5.janvārim atlikusi lietu, kurā Rīgas Brīvostas pārvalde no SIA Amberholdings vēlas piedzīt vairāk nekā pusmiljonu latu.

Prasības pieteikumā minēta summa 501,39 tūkstoši latu nesamaksāta nomas nauda un vairāk nekā 35 tūkst. Ls soda procentu. Strīds ir par diviem velkoņiem, ko Rīgas Brīvostas pārvalde 2009.gadā iznomājusi SIA Amberholdings velkoņu pakalpojumu sniegšanai, bet par nomu nav samaksājusi ne santīma, tiesā apgalvoja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Liepiņš. SIA Amberholdings parādu skaidro ar ekonomiskās situācijas izmaiņām, jo strauji krities pieprasījums pēc velkoņu pakalpojumiem, tāpēc ienākumi nav bijuši atbilstoši prognozei. Savukārt prognoze veidota, balstoties uz Rīgas Brīvostas pārvaldes sniegtās informācijas. Parādnieks tiesā norādīja, ka gatavs vienoties par mierizlīgumu, ja prasītājs samazinās prasījuma summu, lai tā atbilstu reālajai biznesa situācijai. Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis gan uzsvēra, ka nav cerību uz izlīgumu, jo tas nav panākts šķīrējtiesā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi slēgt līgumu ar Lietuvas uzņēmumu UAB Towmar Smit Baltic par ledlaužu pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā.

Līgumu ar lietuviešu uzņēmumu rosinājusi slēgt pagājusī ziema, skaidroja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Velkoņu jaudas izrādījušās par vāju stiprajā salā. Līdz ar to LSEZ valde lēma, ka finansiāli izdevīgāk ir slēgt līgumu ar uzņēmumu, kurš var nodrošināt gan velkoņu, gan ledlauža pakalpojumus. Towmar Smit Baltic jau sniedz pakalpojumus Klaipēdā, Ventspilī un Rīgā. Tuvākajā laikā uzņēmums sola Liepājā nogādāt ledlauzi, kurš šosezon apkalpos Liepājas ostu. Savukārt kuģa komandu nodrošinās Liepājas SEZ valde, kas esot ekonomiski izdevīgāk, apgalvoja G. Krieviņš. Kaut arī Liepājas osta skaitās neaizsalstoša osta, Karostas kanālā un piestātnēs ledus laušana ziemā ir nepieciešama. «Neaizsalstoša osta nozīmē to, ka ostas darbību var nodrošināt visu ziemu. Liepājā un Ventspilī to var, atbrīvojot piestātnes un kanālu no ledus. Taču, ja aizsalst Rīgas jūras līcis, tad, piemēram, Rīgas ostas darbība nav iespējama,» skaidro G. Krieviņš.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Konkurences padome atļāvusi apvienoties mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm IKI un Nelda. Par abu uzņēmumu veikalu ķēdes apvienošanu tika baumots jau ilgāku laiku. Tagad KP ir devusi atļauju šādam darījumam.

Darījuma rezultātā SIA Palink (IKI un CENTO veikalu ķēdes īpašnieki) iegūs izšķirošu ietekmi SIA Ozolu nami, kas savukārt iegūst SIA Nelda preču zīmi un citus aktīvus (pamatlīdzekļus).

KP secina, ka abu veikalu ķēžu apvienošana neietekmēs konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, jo nedz SIA Nelda, nedz SIA Palink nav tirgus līderi (šajā tirgū Latvijā darbojas ap 10 lielveikalu tīklu), bet minētā apvienošanās varētu radīt pretspēku lielākajiem tirgus dalībniekiem un no konkurences viedokļa vērtējama pozitīvi.

Vienīgā teritorija, kurā lietas izvērtēšanas brīdī atradās abu apvienošanās dalībnieku – SIA Nelda un SIA Palink piederošās SIA IKI – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, bija Rīgas mikrorajons Ziepniekkalns. Šajā mikrorajonā atrodas arī tādu mazumtirdzniecības tīklu kā SIA RIMI Latvia un Maxima Latvija veikali un pastāv pietiekami liela konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū, tādējādi KP secinājusi, ka minētā apvienošanās būtisku konkurences samazināšanos neradīs.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.