Jaunākais izdevums

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Pēc kompānijas panākumiem tās akcijas cena ir pieaugusi no 119 dolāriem līdz 230 dolāriem (pat brīdī, kad investoru vidū valdīja panika, ka patērētāji vairs nekad netērēsies). Par nākamajā gadā ekonomikai neatgūstoties, akcijas cena var pieaugt, jo cilvēki vairāk lietos savas kartes.

Kods: AMED

Tirgus kapitalizācija: 1.1 miljards dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 1.2 miljardi dolāru

P/E attiecība: 7.4*

Dividenžu ienesīgums: -

Pat labāko veselības aprūpes uzņēmumu akcijas cieta no juceklīga gada, kas bija piesātināts ar reformu debatēm. Amedisys nebija izņēmums. Tā akcijas šajā gadā kritās par 9 % par situācijā, kad kompānijas peļņa šā gada trijos ceturkšņos pieauga par 63 %. Tas ir par spīti faktam, ka šis bizness – medmāsas, kas savus klientus aprūpē mājās un nespējnieku namu vadīšana – ir daļa no nozares, kurai tiek prognozēta apjomu dubultošanās līdz 51 miljardam dolāru līdz 2016. gadam. Investorus bažīgus padarīja Amedisys atkarība no ASV valsts veselības apdrošināšanas sistēmas Medicare, kas veidoja gandrīz 90 % no kompānijas ienākumiem pērn un ir paredzēts, ka tie tiks samazināti veselības aprūpes sistēmas reformu rezultātā. Kompānijas ievērojamā izaugsme pēdējo piecu gadu laikā par 32 % gadā, visdrīzāk, nokritīsies līdz mērenam 3 % kāpumam nākamgad.

Pieaugot iedzīvotāju novecošanās līmenim, pieprasījums pēc Amedisys pakalpojumiem varētu pieaugt un daļa akcijas cena atgūsies.

Kods: QCOM

Tirgus kapitalizācija: 75 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 10.4 miljardi dolāru

P/E attiecība: 20*

Dividenžu ienesīgums: 1.5 %

Qualcomm tehnoloģijas ir visur. Aptuveni viena trešdaļai no visiem pasaules mobilajiem telefoniem ir iebūvēti Qualcomm čipi, un kompānija saņem atlīdzību par gandrīz katru telefonu, kas radīts, lai paātrinātu 3G tīklu izaugsmi. Tā kā nozare gatavojas jaunam uzplaukumam, Qualcomm varētu saņemt naudu.

Neatkarīgi no viedtālruņu pārdošanas uzplaukuma, mobilo telefonu industrijai šis nebija izaugsmes gads. Patērētāji visā pasaulē gaida uzlabojumu uz 3G no vecajiem 2G tīkliem, kā rezultātā 2009. gadā tālruņu pārdošanas apjomi samazinājušies par 13 %. Tomēr analītiķi sagaida, ka cilvēki sāks pirkt telefonus, tiklīdz stabilizēsies pasaules ekonomika. Tādi tirgi kā Ķīna, Indija un Austrumeiropa joprojām strādā ar 2G tehnoloģijām, kuras tiks uzlabots. Qualcomm vadītājs Pols Jakobs nesen norādījis, ka sagaida, ka Ķīnas 3G telefonu tirgus turpmāko četru gadu laikā pieaugs nepilnas deviņas reizes. Paredzams, ka līdz 2013. gada, 3G lietotāju skaits sasniegs 2.4 miljardus, salīdzinot ar 830 miljoniem patlaban – un Qualcomm par katru jaunu telefonu nopelnīs 4-8 dolārus.

«Tu vēlies kompāniju, kas spēj kontrolēt pati savu likteni un pārspēt rezultātus pat gadījumā, ja tirgū situācija neuzlabojas. Šī ir viena no tādām kompānijām,» sacījis Deutsche Bank analītiķis Brians Modofs. Viņš paredz, ka akcijas cena 2010. gadā pieaugs līdz 56 dolāriem.

Kods: HK

Tirgus kapitalizācija: 6.3 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 1.1 miljards dolāru

P/E attiecība: 30*

Dividenžu ienesīgums: -

Kad 2003. gadā tika nodibināta naftas un gāzes ieguves un pārstrādes kompānija Petrohawk, analītiķi to uztvēra kā radītu pārdošanai. Petrohawk vadītājs Floids Vilsons jau pirms tam bija izveidojis un pārdevis divas energokompānijās, tāpēc likās likumsakarīgi, ka viņa jaunais uzņēmums drīz tiks izlikts pārdošanai. Tomēr pirms aptuveni 1.5 gadiem kompānija atrada veidu, kā izmantot Heinsvilas gāzes ieguves vietu, jo līdz tam to bija grūti sasniegt. Petrohawk patlaban kontrolē 300 tūkstošus akru gāzes lauku.

«Neuzskatu, ka kompānija tuvākajā laikā tiks pārdota,» norādījis Raymond James analītiķis Džons Frīmens.

Paredzams, ka Petrohawk turpinās pelnīt pat, ja gāzes cenas turpinās krist, sacījis Legg Mason ClearBridge Appreciation Fund menedžeris Skots Glasers. «Kompānija piedāvā produkciju, kuras kvalitāte pārsniedz vidējo kopā ar zemām izmaksām.» (Petrohawk nākamajam gadam izmantojis hedžēšanu).

Daudzi ražotāji, kuriem grūtības sagādā augstākas izmaksas, ir samazinājuši ražošanu. Turpretī Petrohawk nākamajā gadā plāno palielināt izlaidi par 43 %.

Kods: BAX

Tirgus kapitalizācija: 33 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 12.3 miljardi dolāru

P/E attiecība: 13*

Dividenžu ienesīgums: 2.1 %

Līdzīgi kā Amedisys, Baxter International, kurš tirgo produktus sākot no zālēm retām asinsslimībām līdz pat intravenozām caurulēm, nav bijis imūns pret medicīnas kompāniju akciju neveiksmēm. Kompānijas akcijas cenas pieaugums nokritās līdz 1 % gada laikā un tā P/E koeficients 13 ir ievērojami zemāk zem tā desmit gadu vidējā rādītāja, kas ir 19.

«Visa nozare ir sabojāta,» sacījis American Beacon Large Cap Value Fund menedžeris Vaiats Krumplers. «Baxter ir galvenais pakalpojumu sniedzējs un tas atrodas labā konkurētspējīgā pozīcijā. Valdības veiktās izmaiņas to nevar ietekmēt.»

Baxter ražo plašu klāstu nepieciešamu produktu, kuri piedzīvos uzplaukumu, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, piemēram, izmaksu samazināšanas vai pieaugoša generic tipa zāļu izmantošana. Turklāt Baxter patlaban 60 % tirdzniecības apjomu veido pārdošana ārpus ASV un šajos reģionos tiek paredzēta ievērojama izaugsme.

Kompānija koncentrējas uz ļoti specifisku tirgu, kas rada pastāvīgus ienākumus no tādiem produktiem kā šļirces un dialīzes sistēmas, kā arī asinrecēšanas līdzekļiem.

Šāda piedāvājuma dažādība Baxter ir radījusi divciparu peļņas pieaugumu gadā pēdējo piecu gadu laikā. Uzņēmuma vadītājs Bobs Pārkinsons ir pārliecināts, ka nākamo piecu gadu laikā peļņa pieaugs par 11-13 % gadā.

Quanta

Kods: PWR

Tirgus kapitalizācija: 4.1 miljards ASV dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 3.8 miljardu ASV dolāru

P/E attiecība: 19*

Dividenžu ienesīgums: -

Quanta ir viens no lielākajiem spēlētājiem ASV elektroenerģijas tirgū, kas specializējās augstsprieguma elektropārvades līniju būvniecībā un uzturēšanā. Globālā ekonomikas lejupslīde ASV aizkavējusi neskaitāmus projektus, kas paredzēja uzlabot un atjaunot novecojošo ASV energosistēmu. Tikmēr ekonomikai atveseļojoties ASV valdība ieguldīs miljardus jaunu energotīklu un atjaunojamās enerģijas projektu izstrādē. Tas savukārt nāktu par labu kompānijai Quanta Services.

JP Morgan Scots Levine piebilst, ka pašlaik ir īstais brīdis iepirkt minētā uzņēmuma akcijas, jo, tiek prognozēts, ka ieguldījumi elektropārvades projektos līdz 2012. gadam (salīdzinot ar 2008. gadu) gandrīz dubultosies. Analītiķis uzskata, ka tieši Quanta tiks izraudzīta par daudzu projektu realizētāju.

Tikmēr arī ilgākā termiņa kompānija izskatās daudzsološi. Papildus iespaidīgajām investīcijām, kas tiek plānotas elektrotīklos, Quanta ir lielas cerības gūt labumus arī no atjaunojamās elektroenerģijas ieguves veidiem (vēja un saules elektroģeneratori). Quanta cer, ka kompānijas pārdošanas apjomi šādiem projektiem 2010. gadā sasniegs 300 miljonus USD (gandrīz trīsreiz vairāk nekā tagad), pateicoties valdību apjomīgajiem finansiālajiem atbalstiem tieši atjaunojamās enerģijas projektiem.

Quanta šefs Jons Colsons arī uzskata, ka kompānijai ļoti veiksmīgs ir bijis darījums, kad tā nopirkusi ASV lielāko gāzes cauruļvadu būvētāju Price Gregory. Arī pēc gāzes cauruļvadu būvniecības būšot lielāks pieprasījums, jo dabas gāze jāiegūst arvien no dziļākām zemes dzīlēm.

Analītiķi sagaida, ka no peļņa uz vienu Quanta akciju palielināsies līdz 30 % nākamajā gadā.

Kods: CRM

Tirgus kapitalizācija: 8.1 miljardi ASV dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 1.1 miljardi ASV dolāru

P/E attiecība: 75*

Dividenžu ienesīgums: Nav

Programmatūru nordrošinājuma popularitāte kā pakalpojums mūsdienās ir paliek arvien izplatītāka un neviens šādu pakalpojumu sniedzējs sevi neasociē vairāk kā Salesforce.com tieši ar programmatūru īri internetā (nevis ar programmatūru pārdošanu un uzstādīšanu kompāniju serveros).

Daļēji šādam kompānijas pozicionējumam jāpateicas vadībai, tomēr nevar noliegt, ka kompānijas produkti tiek plaši uzskatīti par pievilcīgiem un viegli lietojamiem.

Salesforce.com ar saviem pakalpojumiem pievilinājusi tādus gigantus kā American Express, Avon, un Motorola. Tikmēr kompānija var lepoties arī ar to, ka pēdējā ceturkšņa laikā spējusi piesaistīt 4.7 tūkst. jaunus klientus (kopējais kompānijas klientu skaits līdz ar to sasniedzis 67.9 tūkst.).

Salesforce ieguvusi priekšrocību, salīdzinot ar tādām kompānijām kā Oracle, Microsoft un SAP, jo kompānijas piedāvātos pakalpojums var daudz vieglāk un galvenais lētāk lietot internetā, nevis maksāt milzīgas summas par programmatūru licencēm. Turklāt nākotnē tādi pakalpojumi kā piedāvā Salesforce kļūs par standarta modeli uzņēmumiem ar biznesa programmatūras vajadzībām, domā analītiķi.

Jāpiebilst, ka Salesforce var lepoties arī par labiem 2009. gada trešā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kas atklāja, ka kompānijas ieņēmumi (salīdzinājumā ar gadu iepriekš) pieauguši par 20 %, turklāt peļņa dubultojusies. Wall Street analītiķi paredz, ka kompānijas peļņa tuvāko divu gadu laikā, katru gadu pieaugs par apmēram 16 %.

Kods: AMT

Tirgus kapitalizācija: 16.4 miljardi ASV dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 1.6 miljardi ASV dolāru

P/E attiecība: 51*

Dividenžu ienesīgums: Nav

Nākotnē tikai sagaidāms, ka pieaugs pieprasījums pēc tādām tehnoloģijām, kā iPhone un BlackBerry, taču minētās ierīces būs atkarīgas no bezvadu sakaru operatoriem. Te lepni muguru iztaisno vadošais bezvadu un apraides sakaru tīkla operators Ziemeļamerikā - American Tower.

Cilvēki arvien vairāk izmanto savus tālruņus sarežģītāku uzdevumu izpildei, turpina pieaugt arī datu patēriņš. Daudzām kompānijām, lai uzstādītu jaunas tehnoloģijas un atvieglotu datu pārraidi nāksies sadarboties ar American Tower.

Arī American Tower biznesa modelis ir pietiekoši vienkāršs un saprotams. Kompānijai pasaulē pieder 26 tūkst. datu pārradies torņi visā pasaulē par kuru izmantošanu tiek iekasēta samaksa. Sakarā ar ASV pārraides zonu likumiem, American Tower kontrolē lielas teritorijas bez konkurentu draudiem.

Kopumā šajā jomā ASV tirgu kontrolē tikai 3 kompānijas. American Tower ir lielākā no tām, ar labāko vadību, domā Oppenheimer analītiķis Timotijs Horans.

Uzņēmums var lepoties arī ar lielāku peļu par konkurentiem un tam ir mazāks parāda pret pašu kapitāla līmenis, kas American Tower ļauj izvērst savu darbību aiz ASV robežām. Pēc analītiķu domām bezvadu tīkla izveidošanas iespējas attīstības tirgos joprojām ir lielas, tā, piemēram, Indijā šis tirgus ir apgūts tikai par 34 %, Meksikā par 67 %.

Vornado

Kods: VNO

Tirgus kapitalizācija: 22.5 miljardi ASV dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 2.7 miljardi ASV dolāru

P/E attiecība: 14*

Dividenžu ienesīgums: 4.1 %

Nekustamā īpašuma tirgus sabrukums radījis daudz iespējas stiprākajiem un lielākajiem šā tirgus dalībniekiem, jo parādu nomocītie īpašnieki būs spiesti par lētu naudu pārdot savus īpašums. Viena no kompānijām, kas varētu no šādas situācijas gūt labumu ir Vornado Realty Trust.

Vornodao pēc Barclays Capital analītiķu domām ir viena no dažām nekustamā īpašuma kompānijām, kas tuvāko divu gadu laikā augs, izmantojot gan esošos aktīvus, gan pārpērkot citas kompānijas.

Pateicoties stabilam un sabalansētam nekustamā īpašuma «portfelim» un miljardiem skaidras naudas, Vornado ekonomikas grūtības turpinās izmantot savā labā.

Jāpiebilst, ka Vornado top pieci īrnieki veido mazāk par 13 % kompānijas gada ieņemumiem. Turklāt arī ASV valdība ir uzticīgs Vornado klients (ASV valdības īres maksa veido 6.8 % kompānijas ieņēmumu)

Minētajam ASV nekustamā īpašuma tirgus pārstāvim pašlaik ir 3 miljardi skaidrā naudā un aptuveni 1.5 miljardi lielas kredīta iespējas, ko tas varētu izmatot, lai finansētu jaunu aktīvu iegādi. Arī kompānijas parādu nasta ir mazāka kā konkurentiem.

Pašlaik kompānijas akcijas cena atrodas pie 65 ASV dolāriem, salīdzinot ar 134 ASV dolāriem par kompānijas akciju nekustamā īpašuma burbuļa laikā. Analītiķi paredz, ka kompānijas peļņa 2010. gadā pieaugs par 30 %. Arī nākošo piecu gadu laikā tiek gaidīts, ka kompānijas peļņa pieaugs par 5.5 % (ik gadu). Jāņem vērā arī kompānijas dividenžu ienesīgums – 4.1 %.

Kods: HK:1387

Tirgus kapitalizācija: 4.4 miljardi ASV dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 439 miljoni ASV dolāru

P/E attiecība: 6*

Dividenžu ienesīgums: 6 %

Renhe Commercial Holdings ir bizness ir visai neparasts – kompānija pēc Ķīnas valdības pasūtījuma būvē pazemes tirdzniecības centrus (arī lai pasargātos no lidmašīnu bombardēšanas).

Kompānijas ieņēmumi 2007. gadā palielinājušies par 125 % un peļņa palielinājās par 450 %. Tikmēr ieņēmumi 2008. gadā uzšāvās par 732 %, peļņa par 614 %.

Analītiķi norāda, ka kompānijas izaugsmes tempi mazināsies, tomēr tie joprojām būs «turbo» ātrumā. Bank of America un Merrill Lynch analītiķi norāda, ka kompānijas peļņa šogad (2009. gads) būšot 100 %, kamēr nākošo divu gadu laikā tā būs 30 % (ik gadu). Turklāt akcija joprojām uzskatāma par lētu, kas galvenokārt ir divu iemeslu dēļ. Kompānijas biznesa modelis ir samērā neizprotams tradicionālajiem investoriem, un kompānijas akcijas biržā sāktas tirgot tikai nesen.

Tik ilgi kamēr Ķīnas valdība gribēs būvēt pretgaisa uzbrukumu patversmes (un nav tuvākajā laikā pamats domāt, ka Ķīna tādas vairs negribētu) Renhe kompāniju šajā jomā būs ļoti grūti pārspēt (jo nav reālu konkurentu). Kompānija ir noslēgusi līgumu par 1.2 miljonu kvadrātmetru apbūvi un redz potenciālu vēl 5.8 milj. kvadrātmetru apbūvei. Jāpiebilst, ka Renhe nav arī parādu, turklāt kompānijas dividenžu ienesīgums ir 6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Latvijas Finierī cenšas izvairīties no akciju nonākšanas pie «nevēlamiem pircējiem»

Dienas Bizness,02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA,27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA,23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam nemainīgas, norādot, ka globālā ekonomika joprojām piedzīvo spēcīgu atlabšanu.

SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, bet nākamgad palielināsies par 3,6%.

«Atlabšana pasaules ekonomikas izaugsmē, ko mēs prognozējām aprīlī, ir stabila, un tagad nav nekādu jautājumu par to, ka pieauguma temps varētu paātrināties,» vēsta fonda galvenais ekonomists Moriss Obstfelds.

Viņš norāda, ka jaunākie dati liecina par plašāko sinhronizēto izaugsmi, kādu pasaules ekonomika piedzīvojusi pēdējās dekādes laikā.

Jaunākajās aplēsēs gan samazinātas ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto kāpumu attiecīgi 2,3% un 2,5% apmērā. Fonds skaidro, ka ASV prezidenta Donalda Trampa solītie izdevumu palielināšanas plāni, kam bija jāsniedz atbalsts ekonomikai, saskārušies ar realizēšanas sarežģījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šogad pieaugs par 6%, teikts otrdien publiskotajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) makroekonomikas prognozēs, un salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm aprīlī pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma apmērs nav mainīts.

Savukārt nākamā gada globālās ekonomikas pieauguma prognozi SVF uzlabojis par 0,5 procentpunktiem līdz 4,9%.

Eirozonas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem līdz 4,6%, bet nākamajam gadam -- par 0,5 procentpunktiem līdz 4,3%.

Pasaules lielākās ekonomikas ASV pieauguma prognoze šim gadam palielināta par 0,6 procentpunktiem līdz 7%, bet nākamajam gadam - par 1,4 procentpunktiem līdz 4,9%.

Savukārt pasaules otrās lielākās ekonomikas Ķīnas pieauguma prognoze šim gadam pazemināta par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1%, bet nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 5,7%.

Indijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta par trim procentpunktiem līdz 9,5%, bet nākamajam gadam palielināta par 1,6 procentpunktiem līdz 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro; nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro

LETA,31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar foto - Apbalvo labākos NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumus

Žanete Hāka,30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV Federālā rezervju sistēma paaugstina bāzes procentlikmi

LETA--AP,13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālās bankas - Federālās rezervju sistēmas (FRS) - Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi.

Bāzes procentlikmes mērķrādītājs paaugstināts par 0,25 procentpunktiem līdz 1,25% - 1,5%.

Iepriekšējās izmaiņas bāzes procentlikmē tika veiktas šogad jūnijā, bet pirms tam - martā un pērn decembrī, kad banka īstenoja pirmo paaugstinājumu kopš 2015.gada decembra.

Lai veicinātu ASV ekonomikas atgūšanos no recesijas, kopš 2008.gada beigām bāzes procentlikmes mērķrādītājs bija 0% - 0,25%, 2015.gada decembrī tas tika paaugstināts līdz 0,25% - 0,5%, 2016.gada decembrī - līdz 0,5% - 0,75%, šogad martā - līdz 0,75% - 1%, bet jūnijā - līdz 1% - 1,25%.

Atvērtā tirgus komiteja trešdien arī paaugstināja iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no septembrī prognozētajiem 2,4% līdz 2,5%, nākamajam gadam no 2,1% līdz 2,5%,, 2019.gadam no 2% līdz 2,1%, bet 2020.gadam - no 1,8% līdz 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pirmdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika 2023.gadā pieaugs par 2,2%, nevis 2,8%, kā tika lēsts jūnijā.

Organizācijas norāda, ka Ukrainas karš saasinājis inflācijas radīto spiedienu brīdī, kad dzīves dārdzība jau tā strauji palielinājās. Tikmēr koronavīrusa uzliesmojumi joprojām negatīvi ietekmē globālo ekonomiku, bet izaugsmi ietekmē arī procentu likmju palielināšanās, centrālajām bankām cenšoties samazināt inflāciju.

"Globālā ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī apstājusies, un dati vairākās valstīs šobrīd liecina par ilgstošu vājas izaugsmes periodu," skaidro OECD.

Vienlaikus OECD globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 3% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam, liecina jaunākais bankas «Nordic Outlook» apskats.

Bankas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7% pretstatā iepriekš lēstajiem 4,1%, bet 2019.gadā - par 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam Latvijā nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 2,7% un 2,5%.

SEB norāda, ka Latvijas ekonomika turpina uzradīt plašu IKP izaugsmi, kas ievērojami pārsniedz tendences. Neskaidrības saistībā ar «ABLV Bank» problēmām ietekmēs ekonomikas izaugsmi, taču šī ietekme būs neliela. Banka arī prognozē, ka bezdarbs valstī šogad un nākamgad kopumā samazināsies par diviem procentpunktiem, 2019.gadā veidojot 6,8%.

Jaunākais «Nordic Outlook» apskats liecina, ka SEB nav mainījusi IKP pieauguma prognozes abiem gadiem gan Lietuvai, gan Igaunijai. SEB joprojām sagaida, ka Lietuvas ekonomika šogad augs par 3,2%, bet nākamajā gadā - par 3%, savukārt gada vidējā inflācija Lietuvā šogad joprojām lēsta 2,8% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Komentāri

Pievienot komentāru