Kaut arī ziemas sezonā mazajās ostās varētu kāpināt koksnes produkcijas pārkraušanu, neatrisināts arvien ir jautājums par ziemas navigāciju jeb piemērotu velkoņu trūkums. Problēmu sarežģī tas, ka, aizsalstot Rīgas jūras līcim, pieprasījums pēc velkoņiem strauji aug, līdz ar to cenas par velkoņu pakalpojumiem, ja vien tādi ir pieejami, mazajām ostām ir par augstu.

Divu velkoņu–ledlaužu iegādi Mērsraga, Rojas un Skultes, Salacgrīvas ostām, ko paredz Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu saraksts, ostu pārvaldnieki un stividori redz kā risinājumu nākotnē. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Rīgas brīvostas pārvalde iespēju robežās nodrošina ledlauža pakalpojumus Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī, savukārt ostām tie jāno- drošina savā akvatorijā un kanālā. Ostām netrūkst arī citu vajadzību, tāpēc pārvaldnieki cer arī uz NAP ietvaros paredzētajiem 33,25 milj. Ls mazo ostu infrastruktūras attīstībai. .

Raksti par tēmu

Pērnajā gadā piedzīvotais 14,5% kravu kritums līdz 589,7 tūkst. t ir tikai normāla parādība, kas atspoguļo tirgus situāciju kokmateriālu tirgū, norāda Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs. Šogad gan tiek prognozēts pieaugums. Šobrīd tieši ziemas navigācija viens no sāpīgākajiem jautājumiem, un ir grūti nodrošināt nepārtrauktu kravu plūsmu, tādēļ patlaban osta iznomājusi velkoni no Zviedrijas.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.