Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Rīgas centrā otro reizi uz vienu nakti savas durvis vaļā vēra ceļojošais pop-up bārs Ledlauzis, kas jautrā gaisotnē vienkopus pulcējās vairāk nekā pustūkstotis reklāmas jomā strādājošo pašmāju profesionāļu.

«Mums jau kādu laiku plānā bija sarīkot Latvijas reklāmas industrijā strādājošajiem profesionāļiem kādu kopīgu ārpusdarba pasākumu, kas vienotu mūs visus kopīgām idejām un mērķiem, kas bieži vien grūti realizējams ikdienā izteikti mazās industrijas specifikas dēļ,» norāda pasākuma rīkotājs – mediju aģentūras Initiative Latvia partneris Rihards Frīdenbergs.

Pasākuma ietvaros pop-up bārā Ledlauzis gaismā tika celti dažādi reklāmas nozares slēptie talanti, kas uzstājas ar mūzikas, deju u.c. performancēm un uzņēmās viesmīļu lomas, stāsta DDB izpilddirektors Andris Rubīns.

Ledlauzī bija apskatāma reklāmas festivāla Golden Hammer darbu izstāde, bet pasākuma īpašie viesi bija reklāmas viltojumu festivāla Fakestival pārstāvji no Krievijas. Pirmo reizi šogad Fakestival norisināsies arī Latvijā.

Šonedēļ Rīgas pasažieru ostā mediju pārstāvjiem bija aplūkojams Latvijas ledlauzis Varma. Db.lv piedāvā galerijā aplūkot ledlauža vadības centru un klāju.

Latvijas ledlauža Varma garums ir 86,50 metri, platums – 21,20 metri, sānaugstums – 9,50 metri. Kuģa pilna iegrime ir 6,99 metri, un ledlauzis sver 4258 tonnas. Varma dzinēju kopējā jauda ir 13 763,2 zirgspēki, liecina informācija Rīgas Brīvostas pārvades mājas lapā.

Ledlauzim ir noapaļots ķīlis un jaudīgāki dzinēji nekā citiem kuģiem, kas ļauj ar inerces spēku virzīties virsū ledum, to salaužot. Bargākajās ziemās ledlauzis izlauzis kuģošanas ceļu līdz 350 kuģiem.

Kuģis Varma būvēts 1968. gadā Somijā. Latvija no Somijas Nacionālās jūrniecības pārvaldes ledlauzi iegādājās 1994. gada 15. februārī par 12 miljoniem Ls, kas tika nomaksāti desmit gadu laikā.

Ārkārtas situāciju Rīgas ostā izraisīja Rīgas brīvostas lēmums liegt privātajam kompānijām sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgā. Šādu uzskatu pauž AS PKL Flote.

Uzņēmums skaidro, ka «2011. gada februāra beigās Rīgas jūras līcī ir radusies smaga situācija. Desmitiem kuģu gandrīz nedēļu ilgu laika periodu gaida iespēju ienākt Rīgas ostā. Ne mazāks kuģu skaits gaida iespēju atstāt Rīgas jūras līci un iziet atklātā jūrā. Kuģu īpašnieki cieš milzīgus zaudējumus sakarā ar savu kuģu dīkstāvi, daudzi nolemj nedoties uz Rīgas ostu pēc kravām, jo kuģu ieiešana Rīgas ostā nav praktiski iespējama ledus dēļ, taču šiem kuģiem iepriekš minētā iemesla dēļ nav arī iespējams atgriezties atpakaļ Baltijas jūrā. Pēc būtības kuģi šobrīd ir nokļuvuši «ledus slazdā»».

Ledus savā varā šoziem Rīgas ostā pārņēmis 34 kuģus. Ironiski, ka uz viena no tiem ir Latvijas autoceļu uzturētājiem nepieciešamā tehniskā sāls.

Kuģis atrodas 50 jūdzes no Rīgas, taču pagaidām pārvadātāji saņēmuši atbildi, ka «jūsu kuģim pakaļ neies», norāda SIA Viatek1 valdes priekšsēdētāja Māra Ābola.

«Pirms pāris dienām mēs aizvilkām 15 kuģus, aizvakar 9, vakar ne mazāk, tā ka parasti dienā mēs apkalpojam 11 kuģus, un nav pamata teikt, ka Rīgas brīvosta vai ledlauzis Varma nepietiekami efektīvi strādā. Mēs strādājam 24 stundas diennaktī,» DB sacīja Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas departamenta direktors Vladimirs Makarovs.

Tomēr, kā liecina kapteiņu dienesta informācija, kopš 18. februāra nevienu dienu Rīgas ostā nav ienākuši 15 kuģi - 18. februārī tikai divi, 19. februārī - pieci, 20 februārī - septiņi, ieskaitot pasažieru prāmjus Silja Festival un Romantika, kas neizmanto ledlauža Varma palīdzību. V. Makarovs apgalvo, ka kuģi tiek apkalpoti noteiktā rindas secībā, priekšroku dodot tiem, kam draud beigties degvielas rezerves, bet citu prioritāšu neesot.

Starptautiskajā kuģošanas praksē publiskajos ūdeņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas situācijās uzņemas valsts, tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde lūdz Latvijas valdību, īpaši Satiksmes ministriju, uzņemties atbildību esošās krīzes situācijas risināšanai starpvalstu līmenī.

Ar atbildības uzņemšanos jāsaprot tas, ka Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu par papildu ledlauža piesaisti no Dānijas, Zviedrijas vai Somijas ledus laušanai Rīgas jūras līcī. «Visu laiku tiek pārmests tikai Rīgas Brīvostai, ka tā nepietiekami efektīvi strādā, lai atbrīvotu ceļu ledū iesalušajiem kuģiem. Tomēr pēc likuma Rīgas Brīvostai ir jānodrošina ledus laušana tikai ostas teritorijā nevis visā līcī. Ostā arī pašlaik dienā tiek apkalpoti 10-14 kuģi, kas atbilst vidējam ikdienas režīmam. Atbildība ir jāuzņemas arī pašiem kuģu īpašniekiem, kas šajā sezonā kuģo bez ledus klases kuģiem un līdz ar to tehniski nav spējīgi pārvietoties,» Db.lv sacīja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne. Viņa stāstīja, ka Rīgas Brīvostā tiek veidotas lielo kuģu karavānas, lai atbrīvotu ceļu mazajiem kuģiem, bet daļai no tiem esot pārāk maza jauda, lai laicīgi iekļautos prāmju izlauztajā ceļā pirms tas atkal aizsalst.

Tallinas ostā investē, cer uz pasažieru skaita kāpumu un kravu apjomu saglabāšanu.

Kaut arī pusgada laikā, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem, Tallinas ostā kravu apgrozījums samazinājies par sešiem procentiem, šogad tiek plānots palielināt pasažieru skaitu (pērn 8,84 milj.), bet kravu apjomu saglabāt vismaz pašreizējā līmenī (29,5 milj. t), sarunā ar DB atklāj AS Tallinna Sadam (TS) tirdzniecības ģenerāldirektors Eriks Ringmā. Jāpiebilst, ka TS pārvalda Tallinas Vecpilsētas ostu, Mūgas ostu, Paljasāres ostu, Paldisku dienvidu ostu, kā arī Sāremā ostu.

TS veiktās investīcijas tai piederošajā infrastruktūrā un aktīvu iegādē ir bijušas visai nevienmērīgas, piemēram, 11,9 milj. eiro 2011. gadā un 62,1 milj. eiro pērn, kad par 50 milj. eiro tika iegādāts ledlauzis Botnica. Savukārt šogad plānots ieguldīt 22,7 milj. eiro, galvenokārt Vecpilsētas ostā pasažieru satiksmes veicināšanai, proti, kruīza kuģu piestātnē, pasažieru peronā un ejā, norāda TS Mārketinga un komunikāciju departamenta vadītāja Sirle Arro.

Rīgas brīvostas pārvalde kategoriski noraida pārmetumus par tās nesaimniecisku darbību un par neprasmi rīkoties sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, DB informēja brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Paziņojumā norādīts, ka neraugoties uz meteoroloģiskajiem apstākļiem Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, laika posmā no 25. februāra līdz 28. februārim Rīgas brīvostā apkalpots 41 kuģis, no tiem 17 kuģi ienākuši, 21 izgājuši un 3 pārtauvoti.

Rīgas brīvostā apkalpotie kuģi ienākuši no Stokholmas, Roterdamas, Brēmenes, Gentes, u.c. Savukārt izgājuši uz Stokholmu, Roterdamu, Tallinu, Hamburgu, Norčēpingu, kā arī uz citām ostām.

DB jau rakstīja, ka starptautiskajā kuģošanas praksē publiskajos ūdeņos ledus laušanas funkcijas ārkārtas situācijās uzņemas valsts, tāpēc Rīgas brīvostas pārvalde lūdza Latvijas valdību, īpaši Satiksmes ministriju, uzņemties atbildību esošās krīzes situācijas risināšanai starpvalstu līmenī.

Rīgas osta mērķtiecīgi uzlabo ostas tehnisko ekipējumu, vispirms izveidojot velkoņu floti, tagad iegādājoties jaunu Igaunijā būvētu loču kuģi un mazliet vēlāk pērkot ledlauzi no Murmanskas, šodien loču kuģa Dina iesvētībās paziņoja ostas pārstāvji.

Tālākās nākotnes plānos esot ieceres iegādāties helikopteru, kas palīdzētu ločiem darbā sliktos laika apstākļos.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka ledlauzis Varma esot pietiekami vecs, un tā remontdarbi izmaksājot salīdzinošo dārgi, līdz ar to jauna ekipējuma iegāde esot nepieciešamība.

Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers savukārt neslēpa prieku, ka osta var atļauties iegādāties jaunāku tehniku. Delvers uzskata, ka vēl nepieciešams iegādāties arī helikopteru, kas sliktos laika apstākļos ļautu ločiem piekļūt kuģiem.

Ar paša loču kuģa Dina iesvētībām tik raiti negāja - pret kuģa bortu mestā šampanieša pudele saplīsa tikai ar trešo piegājienu.

Igaunijai ir grūta izvēle: atvadīties no 1,6 miljoniem eiro, ko tā jau iztērējusi, gatavojoties būvēt jaunu ledlauzi, vai uzsākt projektu cerībā, ka tā varēs atrast aptuveni 100 miljonus eiro, atsaucoties uz izdevumu Eesti Päevaleht, vēsta bbn.ee.

Projekta pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad ekonomika strauji attīstījās un valdība izlēma būvēt jaunu ledlauzi, lai aizstātu novecojušo Tarmo.

Pēc tam tika noslēgts līgums ar Somijas uzņēmumu Aker Arctic Technology Inc, kas uzvarēja dizaina konkursā.

Taču 2008. gadā, kad ekonomikai klājās grūti, valdība «iesaldēja» projektu uz 35 mēnešiem, kas noslēdzas 2012. gada februārī. Līdz šim laikam Aker no valsts saņēmis 1,6 miljonus eiro.

Tā kā jauns ledlauzis maksā vismaz 100 miljonus eiro, valstij šobrīd nav līdzekļu tā finansēšanai un tā tagad cer piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Lai gan banka kā fēnikss atdzimusi no pelniem pavisam nesen, no tās kultūras ir saglabājies labākais un spēcīgākais un atsijāts sliktākais un vājākais. Citadele ir veiksmīgi nostiprinājusi savas pozīcijas Latvijas banku sektorā kā spēcīga universāla banka. Par to liecina arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 dati.

Bankas vērtība turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas, pērn vien tā augusi par 38%. Banka atrodas tuvāk vietējam tirgum, tai ir īsāks lēmumu pieņemšanas cikls. Gatavība strādāt ar mazo un vidējo uzņēmēju, gatavība iet soli tālāk, lai meklētu nestandarta risinājumus, nevis konkurētu tikai ar cenu - tās ir lielas priekšrocības.

Citadeles izsludinātais IPO nozīmē to, ka banka darbojas kā ledlauzis, kas varētu atkausēt Latvijas akciju tirgu un dot impulsu arī Baltijas tirgum. Citadele varētu sasniegt ko tādu, ko savulaik Hansabanka izdarīja Tallinā, tās tirgus attīstībai deviņdesmitajos gados. Protams, Citadele 2015. gadā ievērojami atšķiras no Hansabankas 1995. vai 1997. gadā, tomēr es velku lielas paralēles. Tā ir iespēja pievērst šim tirgum uzmanību gan iekšzemē, gan ārvalstīs un dot impulsu gan tiem pašmāju investoriem, kuri šobrīd ar ļoti zemām atdevēm noguldījuši naudu depozītos, gan ārvalstu investoriem, kuri caur šo IPO iepazīs un pievērsīs uzmanību Latvijas un Baltijas tirgum.

Šonedēļ Latvijas vērtspapīru tirgus piedzīvojis ļoti zīmīgu notikumu – pirmo reizi kopš 2004. gada Nasdaq Baltijas oficiālajam sarakstam pievienojies kāds mūsu valsts uzņēmums. Kaut kas tāds nebija noticis jau tik ilgi, ka ziņas par kāda Latvijas uzņēmuma IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) liekas gluži vai stāsts no zinātniskās fantastikas romāna (vai arī kaut kas no vecā, noputējušā vēstures grāmatā aprakstītā).

Pēc ilgāka laika celmlauzis Latvijas uzņēmumu ceļā uz biržu pēc naudas ir tehnoloģiju uzņēmums HansaMatrix. Pieejamā informācija liecina, ka pēc šī uzņēmuma vērtspapīriem interese bijusi arī no atsevišķu Latvijas institucionālo investoru puses (bet ne visu). Proti, HansaMatrix vērtspapīrus iegādājušies gan Swedbank pensiju fondi, gan INLV fondi. Prieku par notiekošo neslēpj, piemēram, IPAS INLV Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. «Skaidrs, ka vietējam akciju tirgum tas ir zīmīgs brīdis. Tirgū beidzot ir parādījies jauns emitents, kas ir iekļāvis savas akcijas biržā un piesaistījis kapitālu. Cerams, ka pie tā mūsu akciju tirgus attīstība neapstāsies, un šis notikums iedvesmos gan uzņēmējus savai attīstībai izvēlēties tieši kapitāla tirgu un biržas infrastruktūru, gan arī konsultantus, kas aktīvāk piedāvās saviem klientiem šādu kapitāla piesaistes vai «Exit» formu. Savukārt mums – institucionālajiem investoriem un pensiju pārvaldniekiem – šī diena ir zīmīga ar to, ka pēdējos «10+» gados tā ir bijusi vienīgā iespēja ieguldīt vietējā biznesā un vietējā ekonomikā nepastarpināti – tieši uzņēmuma kapitālā. Tas, kas notiek visapkārt Baltijā un pasaulē, beidzot ir noticis arī Latvijā. Ceru, ka tas izrādīsies kopējais mazais solis, kas novedīs pie turpmākā lēciena uz priekšu,» norāda A. Martinovs.

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Izvēle izraudzīties Valsts ieņēmumu dienestu kā pilotprojektu valsts pārvaldes restartam raisa jautājumus

Tāpat izbrīna šodien darbu sākušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules paustais presē. Ne tik daudz par nodokļu administrācijas specifiku, kuru būtu jādod laiks izjust uz savas ādas, bet gan viņas centīgā atsaukšanās uz politiķiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir I. Cīrules tiešā priekšniece, to nevar apšaubīt. Bet vai šo formālo faktu vajag intervijās uzdot kā padevīgu pienākumu? Teorētiski valdība par I. Cīrulei izsniegto jāvārdu var vēlēties saņemt arī kaut ko pretī, cenšoties pludināt robežas starp neatkarīgu, neietekmējamu VID vadītāju un pie nodokļu iekasētāja stūres piesēdinātu politiķu marioneti, kurai uzticēts ceremoniāls gods un pienākums parakstīt dokumentus. Sperot pirmos nedrošos soļus atbildīgajā amatā, I. Cīrule jau vairākkārt paspējusi piesaukt valdības plecu. Jācer, ka tas nav noticis tāpēc, lai ilustrētu savu jauno darba stilu. Tā vietā būtu gribējies dzirdēt pārliecinošas atbildes par noziedzīgu shēmu un ēnu ekonomikas apkarošanas taktiku.