Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Ekspedīcija mežā ar nakšņošanu zaru būdā, skijorings aiz zirga vai pastaiga ar lamām – šādas un citas atpūtas iespējas baudāmas ziemā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziema Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr uzņēmumi, kas piedāvā izklaides un aktīvās atpūtas iespējas gada aukstajos mēnešos, jau ir gatavi uzņemt viesus, piedāvājot gan iepriekšējos gados pārbaudītas izklaides iespējas, gan jaunumus. Konkurences apstākļos ir jāspēj būt interesantiem katru gadu no jauna. DB uzrunātie uzņēmumu pārstāvji teic, ka ziema nav klusais periods, taču šis gada posms nav tik ienesīgs kā pavasaris, vasara un rudens sākums.

Ādažu novadā, Alderu ciemā, Adventure Ride zirgu stallis ziemas sezonā piedāvā zirgu skijoringu, izbraucienus kamanās, kā arī izjādes un jāšanas apmācību. Tā ir pieprasīta visu gadu, jo turpat atrodas manēža. Protams, ziemā cilvēki priekšroku dodot izjādēm sniegotā mežā. «Zirgu skijorings jeb braukšana aiz skrienoša zirga ar slēpēm kā disciplīna bija iekļauta jau 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ir populāra izklaide ziemeļvalstīs, bet Latvijā mēs to aizsākām 2011. gadā. Ar zirgu skijoringu radījām pieprasījumu iepriekš tirgū nepiedāvātam produktam,» stāsta SIA Adventure Ride valdes loceklis Ričards Fomrats. Šī izklaide aizraujot tos, kuriem tīk ātrums un neliela adrenalīna deva. Skijorings šī sporta veida tradicionālajā izpratnē, kad slēpotāju velk motocikls vai motorkamanas, Latvijā ir pazīstams jau vairākus gadu desmitus. Vēl aizvien ik gadu ziemā tiek organizētas sacensības, Latvijas čempionāts, netrūkst arī entuziastu, kas traukšanos uz slēpēm aiz motocikla organizē paši.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Šajā ziemā ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai, kas ved uz saimniecībām un lauku mājām, Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda intervijā Latvijas Radio.

Šogad bija neparedzēta situācija - sniegs un sals bija ļoti maz, tādēļ tika ietaupīts gan uz sniega tīrīšanu ziemas periodā, gan bedrīšu labošanu pavasarī.

Ministrs atzina, ka līdz šim «vietējiem ceļiem ir bijušas ļoti maz aktivitātes to uzlabošanai, kā arī finansējums ir bijis ierobežots».

Dienas Bizness trešdien rakstīja, ka aptaujātās pašvaldības norādījušas – ja ziema būs nesusi līdzekļu ekonomiju, tad, visticamāk, to varēs tērēt nākamajā rudenī. Tā secināts no pašvaldību sniegtajām atbildēm uz jautājumu, cik līdzekļu aizvadītajā ziemā iztērēts un vai ir ietaupīts ielu uzturēšanas budžetā, salīdzinot ar 2012. gadu. Vairākās pašvaldībās norāda, ka šādi aprēķini nav veikti, jo neesot pārliecības par to, ka ziema patiesi ir beigusies.

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, sākot ar rītdienu – no 1.decembra līdz pat 1.martam – visiem transportlīdzekļiem obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas obligāti jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav aprīkots ar sezonai atbilstošām riepām, autovadītājam var tikt uzlikts sods 30 eiro apmērā.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neiegādāties un neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Jaunas piegādes infrastruktūras izmaksas kompensēs šādi panāktā lētākā gāzes cena, saka gāzes pārvades kompānijas Gaz-System (GS) valdes priekšsēdētājs Jans Hadams.

Kāds no Polijas–Lietuvas starpsavienojuma būs labums Latvijai?

Pirmām kārtām piekļuve Eiropas gāzes tirgum, un tas nozīmē konkurenci. Jūs vienmēr varēsit pirkt gāzi no Krievijas, un es uzskatu, ka Krievija paliks galvenā gāzes piegādātāja Eiropai. Tomēr problēma jau nav tajā, kurš piegādā, bet gan tajā, cik gāze maksā.

Otrs labums Latvijai ir jūsu jau esošās ietilpības izmantošana. Jums tā proporcionāli ir ļoti liela – pie pašreizējā apmēram 1,8 miljardu kubikmetru gadā patēriņa jums uzglabāšanas ietilpība ir 2,3 miljardi. Polija ar 15 miljardu kubikmetru patēriņu uzglabāt spēj vien 1,8 miljardus. Arī tas ir viens no savienojuma mērķiem – pieeja lielākiem uzglabāšanas apjomiem, lai iepirktu gāzi, kad tā ir lētāka, un pārdotu, kad tā tirgū ir dārgāka. Mēs Polijā ziemā izmantojam trīs reizes vairāk gāzi nekā vasarā, un lielāka uzglabāšanas iespēja kompensētu mūsu pašu sistēmu. Tādai jābūt mūsu biznesa domāšanai – vienmēr tikai par cenu. Pagājušajā ziemā Polijā gāze maksāja uz pusi dārgāk nekā vasarā. Tā kā visai šai sistēmai ir jāveido vērtības ķēdi – pieejai pasaules tirgum, gāzes krātuvēm un efektīvam cauruļvadam.

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders Liepājā sola turpināt ziemā pārtraukto dienvidu pieslēguma izbūvi jeb Zirņu - Ganību ielas rekonstrukciju.

Meteoroloģiskie apstākļi šobrīd ļauj atsākt inženiertehnisko komunikāciju ierīkošanas darbus. Būvniecības sezona tiks sākta ar lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izveidi Ganību ielā un braucamo daļu gultņu sagatavošanu Ganību, Kungu un Ezera ielā.

Uzņēmums periodiski samazinātos apjomos būvdarbus turpināja arī ziemā, jo rudenī darbi atpalika no iepriekš plānotā grafika. Galvenokārt ziemā tika veikta koku zāģēšana un žogu uzstādīšana. Ziemā tranzīta kustība Liepājā tika novirzīta pa daļēji izbūvēto Zirņu ielu, kurā bija ieklāta tikai asfalta apakšējā kārta. Pagaidu segumā vietām parādījušās bedres, taču SIA Binders projektu vadītājs Jānis Fedotovs apgalvo, ka vēl tiks ieklāta vairākus centimetrus bieza šķembu mastikas asfalta virsējā kārta. Arī darbu pasūtītāja - Liepājas domes - pārstāvis Vilnis Vitkovskis norāda, ka bojāmumi ir minimāli, jo nav konstatēti ielas iesēdumi, nobrukumi vai izskalojumi.

Lai gan pērn Latvijā piedzīvots neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, pēdējo gadu tendences ir nemainīgas - kopējais patēriņš turpina samazināties.

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Vairāki faktori

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.

Daļā biškopības saimniecību bargās ziemas dēļ bojā gājuši pat 50 % no dravas.

Biškopji atzīst, ka situācija ir ļoti dažāda – daļai saimniecību bites pārziemojušas labi, bet daļai bišu bojāeja ir katastrofāla. Tomēr kopumā gan vēl pāragri izvērtēt biškopjiem nodarītos zaudējumus. Reālā situācija būšot redzama maija beigās, kad tiks izvērtēti biškopju iesniegtie dati.

Aizvadītā ziema parādīja, kurš bijis profesionālis un kurš ne, jo tagad redzamas vissīkākās kļūdas bišu ieziemošanā, vērtē Latvijas biškopības biedrības pētniece – konsultante, veterinārārste Ineta Eglīte. Viņai piekrīt arī biedrības vadošais pētnieks – konsultants Juris Šteiselis: «Ziema bija gara un ar īpatnībām, piemēram, februārī Kurzemē bija atkusnis, kad likās pavasaris klāt, bet tam sekoja ļoti auksts laiks. Līdz ar to bites patērēja daudz barības un viņu organismi ir nolietojušies. Biškopjiem jārēķinās, ka notiks sāpīga bišu nomaiņa. Ja tagad liekas, ka daudzmaz viss ir kārtībā, pēc kāda laika bites var sākt krist, jo pēc garās ziemas ikviens blakusapstāklis – nepareiza ieziemošana, nepareiza barība - tās var ietekmēt letāli.» Viņš gan pagaidām atturas runāt par konkrētiem cipariem, jo bišu skaitīšana notiks ap maija vidu un kopējā aina būs redzama maija beigās.

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Rucavas novada Dunikas pagastā starp Nīcu un Sikšņiem atrodas vasarnīcu ciems Ječi, kur pavasarī un vasarā ierodas atpūtnieki. Taču rudenī un ziemā tur paliek dzīvot tikai retais.

Pirmā ēka, iebraucot Ječos, ir SIA Kentaurs veikals. Tas darbojas visu gadu, vēlā rudenī un ziemā pārejot uz dažu stundu darbalaiku, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Veikala saimnieks ir Ječu pastāvīgais iedzīvotājs Oļegs Sukovs. «Jau kādu mēnesi šeit palikuši tikai tie, kuriem šajā vietā ir kaut kas vairāk par vasarnīcu. Vasarā, protams, te iedzīvotāju ir daudz. Tad te ir otra Liepāja,» atšķirības stāsta O. Sukovs un papildina: «No tā, ko nopelnām vasarā, dzīvojam ziemā.»