Starpsavienojuma izmaksas kompensēs lētāka gāze

Jaunas piegādes infrastruktūras izmaksas kompensēs šādi panāktā lētākā gāzes cena, saka gāzes pārvades kompānijas Gaz-System (GS) valdes priekšsēdētājs Jans Hadams.

Kāds no Polijas–Lietuvas starpsavienojuma būs labums Latvijai?

Pirmām kārtām piekļuve Eiropas gāzes tirgum, un tas nozīmē konkurenci. Jūs vienmēr varēsit pirkt gāzi no Krievijas, un es uzskatu, ka Krievija paliks galvenā gāzes piegādātāja Eiropai. Tomēr problēma jau nav tajā, kurš piegādā, bet gan tajā, cik gāze maksā.

Otrs labums Latvijai ir jūsu jau esošās ietilpības izmantošana. Jums tā proporcionāli ir ļoti liela – pie pašreizējā apmēram 1,8 miljardu kubikmetru gadā patēriņa jums uzglabāšanas ietilpība ir 2,3 miljardi. Polija ar 15 miljardu kubikmetru patēriņu uzglabāt spēj vien 1,8 miljardus. Arī tas ir viens no savienojuma mērķiem – pieeja lielākiem uzglabāšanas apjomiem, lai iepirktu gāzi, kad tā ir lētāka, un pārdotu, kad tā tirgū ir dārgāka. Mēs Polijā ziemā izmantojam trīs reizes vairāk gāzi nekā vasarā, un lielāka uzglabāšanas iespēja kompensētu mūsu pašu sistēmu. Tādai jābūt mūsu biznesa domāšanai – vienmēr tikai par cenu. Pagājušajā ziemā Polijā gāze maksāja uz pusi dārgāk nekā vasarā. Tā kā visai šai sistēmai ir jāveido vērtības ķēdi – pieejai pasaules tirgum, gāzes krātuvēm un efektīvam cauruļvadam.

Vai tā «vērtības ķēde» galā neizmaksā baisu naudu?

Šis ir labs jautājums no tipiska pilsoņa puses. Jo klausoties, ka par miljardiem eiro tiek celts termināls un tad vēl arī gāzes vads, rodas jautājums, kurš par to maksās? Un tūlītējā loģika ir – gala patērētājs. Tomēr tā nav. Es pat teiktu, ka neviens par to nemaksās.

Ja raugāmies uz kopējo klientam piegādātās gāzes cenu, tad infrastruktūras, Polijā gāzes vadu cena tajā ir 7%. Vācijā, kur tirgus ir lielāks, tie ir 5%. Bet absolūti lielāko daļu no piegādātās gāzes cenas veido pašas gāzes cena. Saņemot rēķinu, gāzes patērētājam jāņem vērā, ka tajā ir maksa par transportēšanu, par varbūtēju SDG komponenti un visu ko, un tomēr tas, ko jūs maksājat par SDG terminālu vai gāzes vadu, ir praktiski nekas, bet pati gāze veido 60–70% no cenas. Tāpēc infrastruktūras izmaksas kāpums pat par 20% jūsu rēķinā atspoguļosies ar apmēram 1% kāpumu. Bet ja jūs panākat pašas gāzes cenas samazinājumu par 20%, tas jūsu rēķinu samazina par kādiem 15%.

Tas tad arī ir galvenais uzdevums. Ja to izdodas sasniegt, tad par dārgo infrastruktūru galā jāmaksā nav nevienam, jo tā ir instruments gāzes cenas samazināšanai un šādi atmaksājas.

Pieņemsim, ka vasarā 1000 kubikmetru gāzes maksā 300 dolārus. Ziemā tie ir jau 500 vai 600 dolāri. Uzglabāšanas cena par šo apjomu Latvijā ir kādi 30 dolāri. Atkal – ar pienācīgu infrastruktūru jūs ziemā pamatīgi ietaupāt. Saprast šo fundamentālo struktūru ir ļoti svarīgi.

Vēl drusku par «vērtības ķēdi». Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums nesen mūsu puses reģionālajam SDG terminālim priekšroku dod Somijā, ne Rīgā, kā cerējām agrāk. Bet cik daudz tad tas ir jautājums par konkurenci un cik – par sadarbību? Vai jūs termināli Klaipēdā, Somijā vai vēl kur uzskatāt par konkurentu?

Nē. Vēl aizvien ir ļoti daudz vietas cauruļvadu un SDG izplatībai. Galu galā mūsu Švinoušče var kalpot pat Ukrainas vajadzībām, kur arī ir lielas cenas, – nav problēmu! Manā izpratnē – un es runāju tikai par Polijas tirgu – pat ja es to terminālu turētu pilnīgi tukšu un nelietotu, tik un tā būtu vērts tādam būt. Kā argumentam sarunās par cenu.

Varbūt ne Latvijai, kas ir maza valsts un tirgus. Bet jūsu loģikai ir jābūt pievienoties Eiropai un pasaulei. Tāda ir arī mūsu loģika Polijā, un tāda tā ir arī Briselē, kas ne velti Baltijas valstis gāzes tirgū uzskata par izolētu salu. Tāpēc, pat ja jūs neesat interesanti kā neliels tirgus, tik un tā ES interesēs ir šeit ieguldīt, lai pārtrauktu izolētību.

Tad jūsu uzskatāt, ka SDG termināls Rīgā jebkurā gadījumā nebūtu izdevīgs? Viens no pamata apsvērumiem biznesā ir esošo iespēju izmantošana. Ja jums gāzes patēriņš paliek ap diviem miljardiem kubikmetru, ir tiešām nopietni jāapsver, vai izdevīgāk ir būvēt, vai vajadzības gadījumā to gāzi transportēt. Esmu pārliecināts, ka sadarbība ir labākais variants. Pērn pabeidzām starpsavienojumu ar Vāciju un Čehiju, un katram projektam bija piesaistīta ES nauda, jo tie ir Eiropas projekti. Kā atsevišķai valstij jums nav tādu izredžu, bet kopā mēs veidojam jau pilnīgi citu bildi.