Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.
Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.
Visiem viena bēda
Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.
«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.
Faktu, ka sezonas lielākā peļņa gājusi secen, apliecina arī Riekstukalna īpašnieks Ervīns Kišuro. Viņš gan DB optimistiski norāda, ka ziema būs, turklāt pavisam drīz – šajā nedēļas nogalē. Šāda situācija neesot pirmo reizi.
«Strādājam desmit gadus, un šī ir jau ceturtā ziema, kad sniegs aizkavējies. Esmu ievērojis, ka šāda situācija atkārtojas reizi četros gados,» stāsta E. Kišuro. Ja vēl būšot sezona bez atkušņiem un pietiekami lielu salu, tad kaut ko vēl varēšot atgūt. Viņš rēķina, ka ziemas brīvlaikā uz kalna ierodoties apmēram 35% no visiem sezonas apmeklētājiem.
Peļņas rādītājus ietekmē arī laika apstākļi martā. Pērn šajā mēnesī esot bijis auksts, bet saulains – saule spīdējusi 28 marta dienas. «Tiesa, visbiežāk aktīvā slēpotāju apmeklētība marta otrajā pusē beidzas, jo cilvēki psiholoģiski gatavojas pavasarim.
Šo laiku, kamēr tiek gaidīts sniegs, Riekstukalnā izmanto lietderīgi – izliek sniega pūtējus, strādā pie trašu infrastruktūras uzlabošanas, remontē inventāra nomas telpas.
Uz peļņu necer
«Par peļņu šajā ziemas sezonā nemaz nedomāju. Labākajā gadījumā neiekļūsim mīnusos. Tas ir galvenais uzdevums,» stāsta Līgatnes kalna direktors Visvaldis Plūme, kurš cer, ka ziema sāksies ar lielu aukstumu, vismaz zem pieciem grādiem, lai varētu saražot sniegu. Kalns ar sniegu decembra sākumā jau esot bijis apgādāts, bet trases tā arī netika atklātas. Toreiz solīta slikta laika pro- gnoze. «Sniega kaudzes sapūtām un tās nokusa. Līgatnes kalns ir pietiekami liels, un mums vajag piecas diennaktis, lai saražotu sniegu. Ar dabisko ir par maz,» skaidro V. Plūme. Zaudējumi mērāmi vairāk nekā 400 latu apmērā. Vienīgā cerība esot, ka cilvēki būs sailgojušies pēc slēpošanas un līdz ar sniega segas parādīšanos brauks uz kalniem. Vēl viens pluss – šoziem būs īsāks darbības periods, līdz ar to mazāki izdevumi kalnu uzturēšanai; sagaidāms, ka apmeklētība būs intensīvāka nekā citus gadus.
«Sniega trūkums neietekmēs pakalpojuma cenas. Tās jau ir publiski apskatāmas un netiks mainītas. Mums ir ilgtermiņa cenu politika. Pat ja šogad ziemas nebūtu, tas nenozīmētu, ka nākamgad par pakalpojumu mēs prasītu lielāku samaksu. Šādi mēs tikai zaudētu klientus,» pārliecināts Riekstukalna īpašnieks.
Savukārt pieņēmumam, ka «īstas» ziemas trūkums Latvijā veicina pārdošanas apjomu pieaugumu tūrisma aģentūrām, neesot pamata. Tie, kuri pieraduši slēpot lielajos kalnos, jau savlaicīgi plānojot braucienus uz ārvalstu kalnu kūrortiem. «Apmēram 40 % braucienu tiek iegādāti savlaicīgi. Tas ir saistīts ar klienta konkrēti izvēlēto brauciena periodu. Visi slēpotāji arī zina, ka labas viesnīcas eiropieši rezervē krietnu laiku iepriekš. Liela ceļojumu pārdošanas aktivitāte turpinās arī pēc svētkiem,» stāsta tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Šajā sezonā populārākie slēpošanas galamērķi esot Austrija, Francija un Itālija, bet ceļojuma ilgums jau vairākus gadus esot nemainīgs – viena nedēļa. «Izvēloties slēpošanas tūri, klients vēlas, lai viesnīca ir tuvu pacēlājam, lai ir iekļautas brokastis, lai viesnīcā ir sauna, drēbju žāvēšanas ierīce vai tam domāta istaba,» stāsta I. Keiša.
Savukārt, pēc Tez Tour novērojumiem, gada nogales brīvdienās Latvijas iedzīvotāji šogad devušies garākos ceļojumos, pārsvarā – uz slēpošanas kūrortiem un siltajām zemēm. DB jau ziņojis, ka, piemēram, čarterreisam uz Zalcburgu šis tūrisma operators pat bija spiests meklēt lielāku lidmašīnu, nekā bija iecerēts iepriekš. Tiesa, ceļojumi uz kalnu kūrortiem pilnībā pārdoti jau novembra beigās. Un šie lēmumi nav bijuši saistīti ar Latvijas laikap- stākļiem.
Investē infrastruktūrā
Pagājušajā gadā Riekstukalns attīstībā investējis vairāk nekā 200 tūkstošus latu. Lielākā daļa naudas iegūta no ES fondu līdzekļiem. «Iegādājāmies sešas jaunas sniega pūšanas tehnikas vienības. Izveidojām piecas jaunas trases. Divas plānojam atvērt šajā sezonā, bet trīs – nākamajā, jo vēl jāiegādājas pacēlāji. Izveidojām tuneli, caur kuru varēs slēpot. To visu izdarījām pagājušās vasaras laikā,» stāsta E. Kišuro. Jaunu trašu izveide esot nepieciešamība, lai piesaistītu klientus. Konkurence slēpošanas kalnu vidū esot sīva, tādēļ galvenais esot kvalitatīvs un interesants piedāvājums.
Dažām trasēm ir atšķirīgs reljefs, lai būtu interesantas dažādu profesionalitātes līmeņa slēpotājiem. «Smieklīgi salīdzināt ar lielajām Eiropas Alpu kalnu trasēm, bet esam izveidojuši nelielu miniatūru – interesantu «ceļojumu» pa visām 13 trasēm,» stāsta Riekstukalna saimnieks.
Arī Milzkalns šajā gadā īstenojis ES fondu līdzfinansētu projektu 100 tūkstošs eiro apmērā, iegādājoties jaunus sniega pūtējus un traktorus. Kalna infrastruktūru uzlabojis arī Golgāts. «Ieguldījumi bija trīs reizes apjomīgāki nekā pērn. Attīstībai ir jābūt, jo konkurence starp pašmāju slēpošanas kalniem ir sīva, līdz ar to aug pakalpojuma kvalitāte kopumā,» pārliecināts J. Stradiņš. Klienti pieprasot, lai viss tiktu piedāvāts kompakti – kvalitatīvs sniegs, inventāra noma, ēdināšanas un izguldināšanas pakalpojumi. «Lai gan ir smagi pārdzīvot šo laiku, prognozēju, ka gadu beigsim ar pozitīvu bilanci. Īpašas re- klāmas aktivitātes neplānojam, jo nav vajadzīgs veidot mākslīgās rindas. Klienti būs neapmierināti, un zaudētāji būs visi,» spriež Golgāta īpašnieks.
Vasarā peļņa mazāka
Kamēr tiek gaidīts sniegs, kalnu saimnieki cenšas kaut ko darīt lietas labā.
Gada nogalē Vidzemes puses kalni kolektīvās iepirkšanās portālā esot piedāvājuši slēpošanas abonementus, zina teikt Anda Kupče, Vidzemes Tūrisma asociācijas biroja vadītāja. Viņas vērojumi liecina, ka pēdējos gados ciešāka ir kļuvusi sadarbība starp kalnu īpašniekiem un citiem viesmīlības biznesiem, piemēram, naktsmītnēm, krodziņiem.
Varot teikt, ka piedāvājums kļūst komplekss. Arī kalnu apsaimniekotāji savā starpā vairāk sadarbojoties, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā bija plānots veidot vienotas slēpošanas pacēlāju kartes.
Vairums Latvijas slēpošanas kalnu dīkā nestāv arī vasaras sezonā, bet aktīvi darbojas tūrisma lauciņā. Piemēram, Golgātā tiekot organizētas nometnes un izīrētas naktsmītnes. Šādu praksi piekopjot vairāki slēpošanas kalni, it īpaši tie, kas atrodas Gaujas tuvumā. Uzņēmēji vasaras sezonā nereti piedāvājot kempingu un laivu nomu. Milzkalnā vasarā galvenokārt tiekot apkalpoji korporatīvie pasākumi, tomēr gada griezumā ziemas sezona nesot lielāko daļu ienākumu – apmēram 80%.
Savukārt Riekstukalns pagaidām strādājot vien ziemās. «Kad pilnībā pabeigsim slēpošanas kalna attīstības ieceres, tad domāsim. Mīnuss ir tas, ka Baldone atrodas tālāk no lielajiem ceļiem, ne tā kā Siguldā, kur var strauji attīstīties. Lai nodrošinātu apmeklētājiem interesantu piedāvājumu vasarā, nepieciešamas investīcijas,» spriež E. Kišuro.
#1/2
«Decembrī uzpūtām sniegu, bet trasi neatvērām. Domājām, ka tūlīt būs ziema. Tagad tikai nelielas sniega saliņas palikušas. Jādomā, ka otrreiz šāda situācija sezonā nebūs,» cer Riekstukalna īpašnieks Ervīns Kišuro.
#2/2
Ervīns Kišuro.
