Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.
«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.
Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»
Šobrīd P. Janevicam ir 23 gadi, viņš trīs sezonas kā profesionāls sportists aizvadījis riteņbraukšanas komandā DPA cycling team. «Kad nojautu, ka visu dzīvi nespēšu braukt ar riteni, nolēmu, ka vēlreiz ir jāmēģina studēt. Uzreiz pēc vidusskolas aizgāju studēt uz Rīgas Stradiņa universitātes fizioterapeitiem. Taču profesionālo sportu ir ļoti grūti savienot ar studēšanu Rīgas Stradiņa universitātē, īpaši medicīnas novirzienā, tāpēc pirmais mēģinājums bija neveiksmīgs. Mēģināju vēlreiz, jau pēdējās sezonas sākumā iestājos Rīgas Stradiņa universitātē tikai citā programā - Starta uzņēmējdarbības vadībā. Lai gan medicīna man bija ļoti tuva un laikam, ja nebūtu nodarbojies ar profesionālo sportu, būtu mācījies par ārstu, nolēmu doties pilnīgi citā virzienā. Šobrīd ir palicis pēdējais gads, kuru pabeigšu maijā. Paralēli domāju, kā varētu nopelnīt naudu, darot to, kas man patīk, un slēpošana bija kaislība, kuru biju nedaudz atlicis malā, kamēr braucu ar riteni. Nokārtoju pirmā līmeņa slēpošanas instruktora kursus un mani pieņēma darbā Žagarkalnā. Esmu strādājis arī par ūdensslēpošanas, veikborda un vindsērfinga instruktoru, kā arī pastrādājis divus mēnešus ofisa darbu,» par savu dzīves ceļu stāsta P. Janevics.
Ģimeni un vecumdienas viņš vēlas Latvijā, taču atzīst, ka esot kļuvis atkarīgs no ceļošanas. «Beidzot savu profesionālā riteņbraucēja karjeru, jutu, ka esmu nedaudz iesprūdis Latvijā. Jaunzēlande bija vieta, kur nebiju bijis, un viena no manām sapņu zemēm, un, protams, kalni, kalni, kalni, bez tiem es vairs nespēju dzīvot, spēju pavadīt neskaitāmas stundas, braucot ar riteni, slēpojot, dodoties pārgājienos kalnos, tā laikam ir mana kaislība. Latviju pametu šā gada maija beigās, kad universitāte vēl pat īsti nebija beigusies. Braucu ar mērķi strādāt par slēpošanas instruktoru Jaunzēlandē, ko tagad esmu sasniedzis. Un, ja bukletiņos un internetā ir minēts, ka Jaunzēlande ir viena no skaistākajām vietām pasaulē, tad varu to apliecināt - tā tiešām ir.»
«Tas, ko es šobrīd daru, noteikti ir darbs un hobijs vienlaikus, slēpošanas instruktora darbs noteikti nav naudas darbs, ar kuru var nopelnīt lielu māju vai jaunākā gada mašīnu. Taču, kad no rīta piecelies un dodies uz savu darbu skaistajos Jaunzēlandes kalnos, tā ir neaprakstāma sajūta,» stāsta P. Janevics.
«Jaunzēlandē ir pārsteidzoši daudz latviešu. Slēpošanas kūrortā, kurā šobrīd strādāju, nekad nebija strādājis neviens latvietis, taču šogad pilnīgi nejauši mēs bijām divi. Meitene no Latvijas strādā biļešu kasē. Tas man bija milzīgs pārsteigums. Taču tagad esam jau trīs latvieši, jo mans bijušais komandas biedrs un lielisks draugs, ar kuru - kā paši smejamies - esam pavadījuši daudz vairāk laika kopā nekā ar savām draudzenēm, arī ir atbraucis uz Jaunzēlandi un izdevās viņu iekārtot darbā pie mums. Taču dzīvoju kopā vienā mājā ar lieliskiem jauniem cilvēkiem no Vācijas, Austrālijas, Šveices, Itālijas, Nīderlandes, esam kļuvuši draugi un saucam sevi par ģimeni. Jaunzēlande ir ļoti internacionāla valsts, un - par lielu pārsteigumu - pilnīgi visi zina, kas ir Latvija. Latviju bieži asociē ar bijušās Padomju Savienības daļu, un tam seko dažādi steriotipi. Taču ir interesanti šos stereotipus lauzt. Latvijā man ir palikusi ģimene un draugi,» viņš stāsta par pašreizējo saikni ar Latviju un latviešiem.