No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši strauju izaugsmi un modernizāciju, tādēļ ir palielinājusies arī iespēja uzņemt savās rindās arvien vairāk cilvēku. Pašlaik Sauszemes spēku Mehanizētajā kājinieku brigādē Ādažos ir pieejamas darbavietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņiem 170 dažādās specialitātēs, informē Nacionālie bruņotie spēki.

"Nepieciešami dažādu jomu speciālisti, piemēram, mehāniķi, inženieri, sagādes un informāciju tehnoloģiju speciālisti un citi. Militārajā dienestā ir gaidīti gan cilvēki, kuriem jau ir izglītība un profesija, gan tādi, kuriem tādas vēl nav, bet viņi ir gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Mēs kā darba devējs esam ieinteresēts savu darbinieku pilnveidē un izaugsmē, tādēļ nodrošinām iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, tostarp, atbalstām augstākās izglītības iegūšanu armijai nepieciešamās specialitātēs," norāda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers.

Līdzīgi ir arī ar fizisko sagatavotību. Lai gan joprojām topošajiem karavīriem ir jāspēj izpildīt pamata prasības, kā uzsver S.Gaugers, Ādažu bāzē nupat ir atvērts viens no modernākajiem sporta centriem NATO dalībvalstīs, kurā ikvienam militārajā dienestā esošajam cilvēkam ir iespēja uzlabot savu sportisko formu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Aizsardzības ministrija (AM) brīdina par kiberuzbrukumu pieaugumu risku.

AM informē, ka, sekojot līdzi Krievijas agresīvajai rīcībai un situācijas attīstībai, Ministru kabinets jau savlaicīgi ir informēts Ministru kabinets par kiberuzbrukumu pieaugumu risku, dodot uzdevumu iestādēm veikt pastiprinātus drošības pasākumus.

Tāpat valdība ir informēta par pastiprinātu agresīvu retoriku informācijas telpā ar mērķi ietekmēt sabiedrību un veicināt paniku.

Šodien plkst.12 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

AM aicina iIedzīvotājus nesatraukties, jo Latvijai nav tiešu militāru draudu. Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja gadījumā Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudēta.

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomanda "Shield48" pašlaik saražo un sapako apmēram 3 500 sejas vairogus dienā un 17 dienu laikā "Shield48" bija saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā.

4 694 sejas vairogi piegādāti 1233 ģimenes ārstu praksēm (NVD pasūtījums); 920 sejas vairogi 29 reģionām medicīnas iestādēm (NVD pasūtījums); 4 400 sejas vairogi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai; 3 393 sejas vairogi 155 citām valsts un pašvaldību, privātām medicīnas iestādēm un aptiekām; 2 124 sejas vairogi 33 citām valsts un pašvaldību institūcijām; 3 123 sejas vairogi 187 tirdzniecībās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem un privātpersonām.

"Esam eksportējuši 950 sejas vairogus uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir iegādājusies "Shield48" sejas vairogus testēšanos nolūkos. Paldies komandai, sadarbības partneriem un visiem klientiem par uzticēšanos," uzsver "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā, lai nav apgrūtināta to saņemšana krīzes situācijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Gan militārās mācības, gan Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijas teritorijā jāglabājas "augstam procentam" no degvielas rezervēm. Pašlaik "it kā" tiek uzglabāts ārvalstīs, taču patiesībā šo rezervju tur neesot, par ko liecinot arī tas, ka būtu jāgaida trīs nedēļas pirms to saņemšanas, norāda aizsardzības ministrs.

Pabriks vērsa uzmanību, ka smagā krīzes situācijā, "nedod Dievs, kara gadījumā" ārvalstīs esošās rezerves būtu nereāli saņemt, tāpēc nacionālajās interesēs ir šo degvielu glabāt Latvijā. Ministrs norāda, ka gan viņš, gan aizsardzības resors uzskata un Nacionālie bruņotie spēki arī piekrītot, ka Latvijā būtu jāglabā 100% no šīm rezervēm. Reizē ir iespējams arī kompromiss par 75%, izrietēja no politiķa teiktā.

Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ministru kabineta virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kuru mērķis ir kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tai skaitā robežuzraudzības tehnisko līdzekļu - klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai.

Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina VAS "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību ir sagādājuši pozitīvu pārsteigumu - vieglo auto tirgus piedzīvojis 35% pieaugumu salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš.

Tā liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Asociācijas prezidents Andris Kulbergs gan atzīmē, ka kopumā 2021. gada pirmie trīs mēnešu pārdoto vieglo automašīnu skaits ir par 7% mazāks, kā tas bija 2020. gada pirmajā kvartālā.

Vislielākais pieaugums piedzīvots tieši vieglā komerctransporta segmentā, kas salīdzinoši ar 2020 gada martu piedzīvojis par 83% pieaugumu (265 pret 145). Taču pieauguma pamatā ir vairāki lieli korporatīvie darījumi. Auto parkus ar jauniem auto papildinājuši Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas namu pārvaldnieks, City bee un VanWorks. Līdz ar to izdarīt secinājumus par ekonomikas strauju atkopšanos būtu pāragri, piebilst A.Kulbergs.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping" - 18.jūnijā tiks atvērti vakcinācijas pret Covid-19 punkti, informē Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Savukārt sestdien, 19.jūnijā, tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā. Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, tās organizēšanā iesaistīsies gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Vēlāk, 21.jūnijā, darboties sāks vēl trīs vakcinācijas punkti citos tirdzniecības centros, tostarp divi lielveikali Rīgā - "Alfa", "Akropole" un Liepājā - "XL Sala". Savukārt 28.jūnijā vakcinācijas punkts tiks atvērts tirdzniecības centrā - "Riga Plaza".

Paralēli vēl procesā ir vakcinācijas punktu izveide virknē citu lielveikalu, tostarp "Origo", "Olimpia", "SĀGA", "Sky&More", "Mols", "Ozols", kā arī reģionu tirdzniecības centros - "Korso" Jūrmalā un "Ditton nams" Daugavpilī.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.