Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.
Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.
Flote jāmaina būs tik un tā
SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs uzskata, ka Latvijai agrāk vai vēlāk nāksies mainīt MI helikopterus pret Eiropā vai ASV ražotajiem. "Sankcijas pret MI rezerves daļu ražotājiem Krievijā un šīs servisa un tehniskās apkopes veicējiem nozīmē, ka kaut kādā brīdī nākotnē šīs markas helikopteriem nebūs iespējams veikt tehnisko apkopi un līdz ar to tos arī izmantot, un tad jau cita risinājuma kā iegādāties citus," prognozē A. Bebrišs. Viņš norāda, ka SIA GM Helicopters neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadībai jau pirms vairākiem gadiem piedāvāja iegādāties vai arī īrēt Agusta helikopteru ar visu medicīnisko aprīkojumu pacientu ātrai nogādei uz veselības aprūpes iestādēm, bet tobrīd šāds piedāvājums nesot atradis dzirdīgas ausis.
"Var iegādāties, var arī iepirkt tikai tāda helikoptera pārvadāšanas pakalpojumus," uz iespējām norāda A. Bebrišs. Viņš atzīst, ka iegādājoties to pašu Agusta helikopteru ir nepieciešami tā piloti ar attiecīgu lidotāja apliecību, kuras iegūšanai ir vajadzīgas apmācības. Savukārt iegādājoties šādu pārvadājumu pakalpojumu, par pilotiem un tehniskās apkopes bāzi nav jādomā, bet tas viss maksā naudu, jo to ekspluatācija nav lēta. "Lietuvā, Polijā, Igaunijā jau pacientu steidzamai nogādei uz veselības aprūpes iestādēm tiek izmantoti Eiropā ražotie helikopteri," kaimiņvalstu pieredzi klāsta A. Bebrišs.
Drošības jautājumi
Tomēr helikoptera nosēšanās laukums uz daudzstāvu ēkas jumta neesot vērtējams bez vairāku būtisku faktoru ietekmes. "Jo augstāka ēka, jo sarežģītāka tās konstrukcija un vairāk helikoptera nosēšanos un pacelšanos ietekmējošu faktoru — kādi ir valdošie vēji (vēju roze), no kuras debess puses iecerēta šī nolaišanās, vai tur ir augstsprieguma elektropārvades līnijas, citas daudzstāvu ēkas un vienlaikus ir jāpadomā arī par iespējamiem riskiem, kas var izveidoties, it īpaši, ja helikopters cieš negadījumā un ja bākā būs 3 000 līdz 4 000 litru degvielas," uzskaita A. Bebrišs.
Viņaprāt, pirms būvēt daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, vispirms ir jāatbild par šādas būves lietderību un nepieciešamību komplektā ar tās izveides, uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām. "Maldivu salās šādu projektu esmu realizējis," uz jautājumu, vai ir piedalījies šāda projekta izveidē, atbild A. Bebrišs. Viņš norāda, ka ar helikoptera pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas jau vairāk nekā 25 gadus, bet lidaparātu pilotē jau vairāk nekā 40 gadu. "Strādāju ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī Laosā, Mjanmā, Taizemē, Malaizijā, Indonēzijā, Pakistānā, Afganistānā, Bangladešā, Maldivu salās un 28 Āfrikas valstīs, savulaik arī Kamčatkā un Krievijas ziemeļrietumu reģionā," helikoptera pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas vietas uzskaita A. Bebrišs.
Viņaprāt, labākais risinājums ir helikopteru nosēšanās laukumu atstāt uz zemes, bet ietaupīto naudu (sarežģītas ēkas būvniecībai un arī lidaparātiem) novirzīt tieši veselības aprūpei, tostarp modernu diagnostikas un ārstniecības iekārtu iegādei.
Šaubās par vēlmju īstenošanas termiņiem un risinājumiem
Db.lv jau vēstīja par Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi, kurā tika skatīta iecere par esošā helikoptera laukuma "uzcelšanu" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros, lai Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.
Saeimas deputāts Armands Krauze tajā norādīja, ka situācijā, kad ir vajadzīgi uzlabojumi veselības aprūpes infrastruktūrā, ne sabiedrībai, ne parlamenta deputātiem, un pat slimnīcā strādājošajiem nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešamas ļoti dārgs daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekts. Viņš arī atgādināja, ka tas ir visdārgākais risinājums un vienlaikus pastāv risks — tur nevarēs nosēsties tie lidojošie aparāti, kādi Latvijā ir un būs nepieciešams iepirkt citus. "Izskatās, ka vispirms uzbūvēsim ēku ar helikoptera laukumu uz jumta un – pēc tam vēl pirks pašus helikopterus, kas maksās vēl dārgāk nekā pati stāvvieta ar visu helikopteru nosēšanās laukumu," secināja A. Krauze. Viņš atgādināja, ka Latvijā pacientu pārvadāšanai tiek izmantoti tie helikopteri, kādi mums ir un tie lielākoties ir tā dēvētie "smagie", un tāpēc iespējamas problēmas.
"Šodien ir 2021. gads un uzbūvēt jaunu stacionāru līdz 2025. gadam diez vai ir reāli, jo īpaši, ja tas plānots uz esošā helikopteru nosēšanās laukuma, tāpēc vispirms būs vien jābūvē daudzstāvu autostāvvieta ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta," šaubījās A. Krauze, Viņš savas šaubas pamatoja ar Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa izveides termiņu pagarināšanos un arī to, ka publiskās privātās partnerības projektu "palaišanai" ir ļoti gari termiņi. "Vai tiešām iespējams paspēt uzbūvēt līdz 2025. gadam," jautāja A. Krauze. Viņš arī norādīja uz redzēto zīmējumā, kur paredzēts vēl viens ceļš uz veselības aprūpes kompleksu, kurš iezīmēts caur Rīgas pilsētas mežam. "Varbūt vienkāršāk būtu vienoties ar Rīgas pilsētu un uz tai piederošās zemes uzbūvēt jauno helikoptera laukumu, kas būtu lētāk un vienkāršāk," taujāja A. Krauze.
SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīstot, ka termiņi (līdz 2026. gadam) ir ļoti saspringti, taču tie esot īstenojami. Kaut arī pieminot, ka finansējums daudzstāvu autostāvvietas nav pieejams. "Publiskās privātās partnerības projekta nav vienkāršākais, tomēr tas risinājums ir tikai viens no iespējamajiem," tā I. Paeglītis. Viņš steidza piemetināt, ka darbs pie iespējami labākā risinājuma meklēšanas vēl turpinās. RAKUS valdes priekšsēdētāja skaidrojums gan nemainīja A. Krauzes skepsi par 2025. gadu kā jaunās slimnīcas atvēršanas termiņu. "Kas notiks situācijā, ja līdz 2026.gadam netiks realizētas ieceres un Atveseļošanās un noturības un ERAF finansējums netiks apgūts? Kas par to maksās? Ja šīs vērienīgās ieceres šķērslis ir vienīgais šāda veida helihoptera laukums, kas neapšaubāmi ir stratēģiski svarīgs, lai glābtu cilvēku dzīvības, tiktu realizēts uz daudzstāvu autostāvvietas jumta, spēj nodrošināt esošo lidaparātu nosēšanos? Un ja, nē?" pārdomās pēc sēdes dalījās A. Krauze.
Ja daudzstāvu autostāvvietas ar helihoptera laukumu, kā arī neminēto teritorijas ceļu izmaksām nav finansējums, tad, pēc A. Krauzes domām, bez tā izbūves nav iespējams realizēt RAKUS jauno korpusu, tāpēc arī sniegtās atbildes par to, ka "līdzekļi vēl tikšot meklēti, visai neparasti un nesaprotami". "Tas nepārliecina un rada pamatotas bažas par projekta realizāciju termiņos, spēju apgūt Atveseļošanas un noturības mehānisma atvēlētās investīcijas, un transporta kustības kvalitāti," tā A. Krauze.
Viņš, summējot atbildīgās komisijas sēdē runāto, redz varbūtību, ka minētās ieceres valstij izmaksās vairāk nekā Veselības ministrijas un RAKUS valdes sniegtās prognozes par 127,0 milj. eiro (no kuriem infrastruktūrai plānots atvēlēt 99,0 milj. eiro un aprīkojumam 28,0 milj. eiro), turklāt neesot skaidrības par lidaparātiem, to iespējamām izmaksām un kam tad tie būs.
