Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā, lai nav apgrūtināta to saņemšana krīzes situācijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Gan militārās mācības, gan Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijas teritorijā jāglabājas "augstam procentam" no degvielas rezervēm. Pašlaik "it kā" tiek uzglabāts ārvalstīs, taču patiesībā šo rezervju tur neesot, par ko liecinot arī tas, ka būtu jāgaida trīs nedēļas pirms to saņemšanas, norāda aizsardzības ministrs.
Pabriks vērsa uzmanību, ka smagā krīzes situācijā, "nedod Dievs, kara gadījumā" ārvalstīs esošās rezerves būtu nereāli saņemt, tāpēc nacionālajās interesēs ir šo degvielu glabāt Latvijā. Ministrs norāda, ka gan viņš, gan aizsardzības resors uzskata un Nacionālie bruņotie spēki arī piekrītot, ka Latvijā būtu jāglabā 100% no šīm rezervēm. Reizē ir iespējams arī kompromiss par 75%, izrietēja no politiķa teiktā.
Aizsardzības ministrs pastāstīja, ka koalīcijas partiju sanāksmē rosinājis šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdības sēdē. Tomēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) esot norādījis, ka nepieciešams sagaidīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) atgriešanos no atvaļinājuma, lai skatītu šo jautājumu.
Pabriks apņēmies rūpīgi sekot, kāds būs Ekonomikas ministrijas ziņojums šajā jautājumā augusta vidū. Ja aizsardzības sektora skatījums netiks ņemts vērā, politiķis sola būt "ļoti skarbs" savā vērtējumā. Aizsardzības ministrs uzsver, ka nevēlas gaidīt vēl gadu vai divus, lai atrisinātu šo lietu.
Kā ziņots, koalīcijā jūlija vidū tika pārrunāts, ka valdības līmenī jāspriež par degvielas drošības rezervju lielākā apjomā glabāšanu Latvijā.
Būvniecības valsts kontroles birojs izsludinājis iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021.gadam. Kopējais nepieciešamais rezervju apmērs ir 370 500 tonnu, kas atbilst 90 dienu degvielas kopējā importa daudzumam. Paredzamā iepirkuma līgumcena ir 16 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.