ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien lūdza Kongresu apstiprināt vēl 33 miljardus dolāru militārai, ekonomiskai un humānai palīdzībai Ukrainai nākamajiem pieciem mēnešiem.

Pakete ietver vairāk nekā 20 miljardus dolāru militārajai palīdzībai, 8,5 miljardus dolāru ekonomiskajai palīdzībai un trīs miljardus dolāru humānajai palīdzībai.

Baidens sacīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Kongress pēc iespējas ātrāk apstiprinātu viņa ierosināto papildu finansējumu.

Baidens norādīja, ka Ukrainas atbalstīšana "nav lēta", bet ASV nevar "stāvēt malā".

Viņš arī paziņoja, ka ASV neuzbrūk Krievijai, bet gan palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Pēc Baidena teiktā, ASV ir jau piegādājušas desmit ieroču sistēmas bruņutehnikas iznīcināšanai uz katru Krievijas iesūtīto tanku.

"Putins tieši tāpat kā izdarīja izvēli sākt šo brutālo iebrukumu, viņš var izdarīt izvēli to izbeigt," sacīja Baidens. "Krievija ir agresors, un pasaulei ir jāsauc Krievija pie atbildības."

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

Ķīna savu augošo ekonomikas problēmu dēļ ir bumba ar laika degli, ceturtdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Ķīna daudzējādā ziņā ir bumba ar laika degli," līdzekļu vākšanas pasākumā Jūtas štatā sacīja prezidents.

Baidens norādīja uz valsts augsto bezdarba līmeni un darbaspēka novecošanos.

"Ķīnai ir nepatikšanas," sacīja Baidens.

"Kad sliktiem cilvēkiem ir problēmas, viņi dara sliktas lietas," norādīja prezidents.

Baidens jūnijā aizvainoja Pekinu, Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu dēvējot par diktatoru. Ķīnas Ārlietu ministrija to raksturoja kā provokāciju.

Ceturtdien Baidens uzstāja, ka viņš tiecas pēc "racionālām attiecībām ar Ķīnu".

"Es negribu Ķīnu sāpināt, bet es vēroju," sacīja prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā.

Paziņojumu Baidens publicējis sociālajā platformā "X".

"Man ir bijis vislielākais gods manā dzīvē kalpot jums prezidenta amatā," vēstulē atzina 81 gadu vecais demokrāts.

"Kaut arī tas bija mans nodoms cīnīties par pārvēlēšanu, es uzskatu, ka tas ir manas partijas un valsts labākajās interesēs - izstāties [no vēlēšanu cīņas] un koncentrēties tikai un vienīgi uz manu prezidenta pienākumu pildīšanu termiņa atlikušajā daļā," paziņoja Baidens.

Prezidents norādīja, ka "plašāk par savu lēmumu runās ar tautu vēlāk šajā nedēļā".

Demokrātu partija tagad nonākusi jaunā un visai sarežģītā situācijā, un tai ir jāizraugās jauns kandidāts novembrī gaidāmajām vēlēšanām.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi.

Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

"Mēs ieviešam sankcijas pret Krievijas valsts parādu. tas nozīmē, ka mēs atgriežam Krievijas valdību no Rietumu finansējuma," uzsvēra Baidens. "Tā vairs nevarēs saņemt naudu no Rietumiem un nevarēs tirgot savas jaunās obligācijas mūsu tirgū, nedz arī Eiropas tirgū."

ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.

Tomēr Vašingtonas reakcija uz Krievijas darbībām, šķiet, nav tik tālejoša, kā tika sagaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai vēl teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Par šo palīdzību pavēstīts Ukrainas Neatkarības dienā, kad arī aprit pusgads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma.

"Esmu lepns paziņot par mūsu līdz šim lielāko drošības palīdzību: aptuveni 2,98 miljardi dolāru ieroču un aprīkojuma, kas tiks sniegts ar Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvu," teikts Baidena paziņojumā. "Tas ļaus Ukrainai iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un munīciju, pretdronu sistēmas un radarus, lai nodrošinātu, ka tā var turpināt sevi aizsargāt ilgtermiņā."

Līdzekļus var izmantot tūlītējām kara izmaksām, tostarp piegāžu un ieroču iegādei, un tie ir atsevišķi no Prezidenta izņemšanas pilnvarām (PDA), saskaņā ar kurām Baidens var dot rīkojumu par ieroču un munīcijas nodošanu Ukrainas spēkiem no esošajiem ASV militārajiem krājumiem.

Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.

"Baildos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Detroitas lielāko autobūves uzņēmumu vadītājiem klātesot, ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja par mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka puse no visiem valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem ir transportlīdzekļi, kas nerada videi kaitīgos izmešus.

Baidens šo mērķi uzskata par veidu, kā konkurēt ar Ķīnu un citām valstīm, kas veikušas investīcijas elektrisko automobiļu izstrādē, kā arī lai pārveidotu ASV transporta nozari, kas ir lielākais valsts oglekļa izmešu avots.

"Nākotne ir elektriska un atpakaļceļa nav. Jautājums ir, vai mēs tajā būsim līderi vai zaudētāji," sacīja Baidens.

ASV lielākie autoražotāji "General Motors", "Ford" un "Stellantis" pauda apņemšanos sasniegt videi draudzīgu transportlīdzekļu īpatsvaru no pārdoto automobiļa kopskaita 40%-50% apmērā, taču norādīja, ka šo mērķi iespējams vien sasniegt ar papildu pasākumiem, tostarp patērētāju stimulēšanu iegādāties elektriskās automašīnas un jaunu infrastruktūru, kas ietvertu uzlādes stacijas.

ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības izvešanu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas, otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

"Mēs cieši strādājam ar mūsu Eiropas partneriem, lai izvestu 20 miljonus tonnu Ukrainā iestrēgušās labības uz tirgu ar mērķi pazemināt globālās pārtikas cenas," uzsvēra Baidens.

Viņš piebilda, ka, viņaprāt, labību nevar eksportēt pa Melno jūru, jo tā "tiktu uzspridzināta ūdenī".

"Tāpēc mēs strādājam pie plāna, lai to izvestu caur citām valstīm pa dzelzceļu. Tomēr Ukrainai ir tāda pati dzelzceļu sistēma kā Krievijai, kur sliežu platums atšķiras no sliežu platuma Eiropā, tāpēc mēs būvēsim pagaidu elevatorus uz Ukrainas robežas Polijā, lai pārsūtītu labību no Ukrainas vagoniem uz graudu glabātavām, [pēc tam] uz [Eiropas vagoniem] un tālāk [uz kuģiem] okeānā," piebilda Baidens.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstīja Kongresa pieņemto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Pakete paredz investīcijas tiltu un ceļu labošanai, svina ūdensvadu nomaiņai, elektromobiļu uzlādes tīkla izveidošanai, platjoslas interneta pieejamības paplašināšanai un citām infrastruktūras vajadzībām.

Tās būs svarīgākās valdības investīcijas šajā jomā kopš nacionālā automaģistrāļu tīkla izveidošanas 20.gadsimta piecdesmitajos gados.

ASV Senāts šo paketi pieņēma jau augustā, bet tikai šomēnes to apstiprināja Pārstāvju palāta, kur apstiprināšanu bremzēja domstarpības pašu demokrātu vidū.

Paketes apstiprināšanu Pārstāvju palātā var uzskatīt par būtisku Baidena panākumu laikā, kad viņa reitingi kritušies un demokrāti piedzīvojuši nepatīkamu sakāvi Virdžīnijas štata gubernatora vēlēšanās.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka uz diviem gariem pagarinās muitas tarifu atcelšanu Eiropas Savienības (ES) tērauda un alumīnija importam, abām valstīm turpinot pārrunas savstarpējās tirdzniecības jautājumā.

Baidens norādīja, ka šo muitas tarifu atcelšanu pagarina līdz 2025.gada 31.decembrim.

"Esmu secinājis, ka noteiktu tērauda izstrādājumu imports no ES vairs neapdraudēs nacionālo drošību," sacīja ASV prezidents.

Vienlaikus arī ES paziņojusi, ka līdz 2025.gadam atceļ soda tarifu piemērošanu vairākām ASV precēm.

Toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2018.gada jūnijā noteica 25% tarifu tēraudam un 10% tarifu alumīnijam no vairākām ekonomikām, tostarp ES. Viņš toreiz sacīja, ka šādi rīkojas nacionālās drošības apsvērumu vadīts.

ES atbildēja ar tarifiem tabakai, kukurūzai, rīsiem un apelsīnu sulai no ASV, kā arī motocikliem un viskijam.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis papildu militāro palīdzību Ukrainai līdz 675 miljoniem dolāru lielā apjomā, ceturtdien paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Baidens jaunāko ASV palīdzības daļu apstiprinājis trešdien, Vācijā Ramšteinas Gaisa spēku bāzē sākot sanāksmi ar sabiedroto valstu vadības amatpersonām, pavēstīja ASV ministrs.

Palīdzības paketē ietilpst haubices, artilērijas munīcija, "Humvees" modeļa auto, medicīniskās palīdzības bruņu auto un prettanku sistēmas, viņš piebilda.

Ostins sapulcējis sabiedroto valstu amatpersonas, lai atjaunotu apņemšanos sniegt Ukrainai militāro palīdzību ilgtermiņā.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Turīgās valstis no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm tirgū laidīs papildu 120 miljonus barelu naftas, tādējādi cenšoties samazināt naftas cenas, kas strauji palielinājušās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Šis apjoms ietver 60 miljonus barelu naftas, ko tirgū laidīs ASV, kas nesen pavēstīja, ka izmantos savas stratēģiskās rezerves.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nolūkā samazināt naftas cenas Savienotās Valstis no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā, šim kopējam apjomam pārsniedzot 180 miljonus barelu, kas būs rekordaugsts līmenis.

Tikmēr IEA dalībvalstis jau pagājušajā mēnesī solīja tirgū kopumā laist 62,7 miljonus barelu naftas.

Aģentūras dalībvalstu ārkārtējās naftas rezerves kopumā veido 1,5 miljardus barelu.