Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Laikraksts Dienas Bizness šovakar pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2010. gadā uzrādījuši labākos finanšu rezultātus.

Balvas par sasniegtajiem darbības rezultātiem 2010. gadā tika pasniegtas astoņās TOP nominācijās sekojošiem uzņēmumiem:

1. Nominācijā «TOP 500 ilgdzīvotāji» TOP uzņēmums ražošanas uzņēmumu grupā – SIA KMM Metāls (metālapstrāde). Apgrozījums 2010. gadā - 34,932 milj. Ls (pret 2009.g. +158,5%).

2. Nominācijā «TOP 500 ilgdzīvotāji» TOP uzņēmums pakalpojumu sniedzēju grupā – SIA Belam-Rīga (elektroinstalācijas ierīkošana). Apgrozījums 2010. gadā – 40,231 milj. Ls (pret 2009. g. +273,16%).

3. Nominācijā «Pirmo reizi TOP 500» TOP uzņēmums ražošanas uzņēmumu grupā – SIA AKG Thermotechnik Lettland (mašīnbūves detaļu ražošana). Apgrozījums 2010. gadā - 9,280 milj. Ls (pret 2009.g. +110,67%).

Pirms gada aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, prognozējot 2010. gadu, teica: sliktāk nebūs! Un nebija arī.

Taču arī būtiskas izmaiņas tirgū 2010. gadā nav notikušas, pārsteigumi izpalikuši, bet situācija ir stabilizējusies.

Tāpat kā tautsaimniecībā kopumā, arī nekustamā īpašuma jomā būtisks bija vēlēšanu faktors un turpmākie lēmumi, izmaiņas likumos, kas var ietekmēt investīciju projektu realizāciju. Izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un tas nozarei nav pluss, pauda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs, Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. 2010. gadā bankas no nekustamā īpašuma struktūras kļuva par diezgan nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Taču joprojām nav skaidra to turpmākā stratēģija. To rīcība noteikti var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tirgu arī nākotnē, viņš bilda.

2013. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības (par 17,7% vairāk nekā 2010. gadā), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma apkopotie rezultāti.

Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais saimniecību skaits 2013. gadā sarucis par 1,9%, bet izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 4,5%. Mazo saimniecību skaits sarucis par 3,8% un to apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības – par 12,6% attiecībā pret 2010. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 34,5 ha 2010. gadā līdz 37,4 ha 2013. gadā jeb par 8,4%. Salīdzinot ar 2010. gadu, vidēji vienā saimniecībā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 1,5 ha jeb par 12,0%. 2013. gadā palielinājās arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā: vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā audzēja 14 liellopus, tai skaitā 7 slaucamās govis, 29 cūkas, 25 aitas, 6 kazas, 231 mājputnu.

Labi zināmais somu rallija braucējs Tonijs Gārdemeisters nolēmis brīvdienas pavadīt Latvijā un apmeklēt arī ralliju Kurzeme 2010, kur piektdienas vakarā šofa nolūkos nodemonstrēs savu braukšanas māku.

Tonijs Gārdemeisters ir rallija pilots, kurš savā karjerā ir paguvis izbraukt ar gandrīz visiem WRC klases automobiļiem, jo savulaik bijis Seat, Mitsubishi, Ford, Škoda un Suzuki rūpnīcas komandu pilots. Viņa kontā ir starti arī Peugeot 206 un 307 WRC automobiļiem, kā arī Mitsubishi Lancer WRC, ko divos eksemplāros redzēsim arī rallijā Kurzeme 2010 Skandi rallija komandas sastāvā.

Gārdemeisters startēs rallija Kurzeme 2010 šova ātrumposmā Liepājas osta un ikvienam autosporta fanam tiks dota iespēja iejusties somu rallista stūrmaņa lomā. Un, kas būtiski, lai izbrauktu Gārdemeistera pilotētā īstā rallija automobilī, ir nepieciešams tikai piedalīties Radio 101 un rallija organizētāju kopīgi rīkotajā konkursā.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Latvijas Krājbanka, kas vēl deviņos mēnešos cieta vairāk kā 6 miljonu latu zaudējumus, 2010. gadu kopumā noslēgusi ar 1,55 miljonu latu tīro peļņu.

Tiesa, Krājbankas grupa kopumā 2010. gadā vēl uzrādīja 3,25 miljonu latu zaudējumus iepretim 1,9 miljonu latu zaudējumiem 2009.gadā. Tajā skaitā bankai 2009.gadā bija 2,57 miljonu latu zaudējumi.

Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis uzskata, ka pagājušais gads par spīti grūtajiem risinājumiem pierādījis banka klientu spēju pielāgoties sarežģītajiem tirgus apstākļiem un atrast jaunus noieta tirgus savai produkcijai. «Tas pozitīvi ietekmējis arī Krājbankas biznesa struktūru un darbības rezultātus,» tā viņš. 2010. gadā Krājbanka palielināja pamatkapitālu par 6,5 milj. Latu, līdz ar to 2010. gada 31. decembrī bankas pašu kapitāls sasniedza 56,6 milj. Ls. Savukārt Krājbankas neto aktīvu apjoms 2010. gada beigās bija 656,4 milj. Ls.

OCTA nozarē 2011.gadā bija vērojama stabilizēšanās, tomēr, lai gan peļņas un zaudējuma aprēķins liecina, ka pērnā gada rādītāji ir pozitīvāki nekā 2010. gadā, nozare vēl joprojām cieš zaudējumus un noslēdz gadu ar negatīvu bilanci.

Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) rīcībā esošas informācijas, kopējais 2011.gadā notikušo ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 30 853, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir samazinājies par 13,2% (35 553 CSNg – 2010.gadā). Uz Saskaņoto paziņojumu pamata 2011.gadā reģistrēti 19 288 CSNg, kas ir par 8,3%, mazāk nekā 2010.gadā, (2010.gadā 21 035 CSNg). Lielākais uz Saskaņotā paziņojuma reģistrēto negadījumu īpatsvars vērojams ziemas-pavasara mēnešos, jo attiecīgajā periodā CSNg ir bijuši bez nopietnām sekām, kas ļauj plaši pielietot Saskaņoto paziņojumu CSNg noformēšanā. No visiem apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem vislielākais skaits ir reģistrēts tieši Rīgā 56,7% jeb 16 200.

Latvijas energoapgādes uzņēmums Latvenergo pērno gadu noslēdzis ar 44,32 miljonu latu peļņu, kas ir 2,2 reizes lielāka nekā 2009.gadā.

Latvenergo valde ierosina no 2010. gadā gūtās peļņas valstij kā akcionāram izmaksāt 35 miljonus latu, bet pārējo peļņas daļu - 9,56 miljonus latu - ieskaitīt mātessabiedrības rezervēs.

Publiskotais Latvenergo 2010. gada konsolidētais pārskats liecina, ka kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pieauguši par 15% un bija 574,7 miljoni latu. To noteica veiksmīga darbība gan elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū, gan vairumtirdzniecības tirgū, minēts kompānijas vadības ziņojumā.

Latvenergo peļņu negatīvi pērn ietekmēja kompānijas meitassabiedrību zaudējumi 6,8 miljonu latu apmērā no sadales un pārvades sistēmu pakalpojumu sniegšanas - Sadales tīklu 2010. gada zaudējumi ir 5,2 miljoni latu, bet Augstsprieguma tīklu – 1,6 miljoni latu.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Latvenergo 2011.gadā pārsniedzis plānoto elektrības pārdošanas apjomu Baltijas tirgū, sasniedzis akcionāra izvirzīto peļņas rādītāju un veidojis jaunas stratēģijas piedāvājumu koncerna darbībā ieinteresētajā pusēm.

Latvenergo koncerna 2011. gada ieņēmumi ir 681,8 miljoni latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2010. gadā. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ir noteikusi veiksmīga darbība Baltijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū, tā rezultātā 2011. gadā koncerns realizēja 8 980 GWh (gigavatstundas) elektroenerģijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2010. gadā, un tas ir pēdējo gadu laikā lielākais realizētās elektroenerģijas apjoms.

Lielākais Latvenergo realizētās elektroenerģijas apjoma pieaugums 2011. gadā ir Lietuvā un Igaunijā, kur kopumā tika realizētas 2 296 GWh, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza 2010. gadā realizēto apjomu (700 GWh). Līdz ar to ir palielinājusies arī tirgus daļa Lietuvā, sasniedzot 18% (2010. gadā – 5%), savukārt Igaunijā – 7% (2010. gadā – 2%) no kopējā patēriņa.

Latvijas iedzīvotāju skaits gada laikā, salīdzinot ar 2010. gadu, būs samazinājies par 23 tūkstošiem cilvēku. Salīdzinājumam: 2010.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 18,7 tūkstošiem, liecina Centrālā statistikas biroja dati par šā gada pirmajiem desmit mēnešiem un novērtējums par novembri un decembri.

Iedzīvotāju skaits gada laikā dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu) samazināsies par gandrīz 10 tūkstošiem un starptautiskās reģistrētās ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 13 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps pēdējos gados aizvien palielinās.

Pēdējos trīs gados Latvijā vērojama dzimstības samazināšanās. Desmit mēnešos dzimušo skaits - 15,7 tūkstoši - ir par 500 jaundzimušajiem jeb 2,9% mazāks nekā 2010.gada desmit mēnešos.

Salīdzinājumam: 2010.gada desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija par 12,7% mazāks nekā 2009.gada desmit mēnešos. Provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā jaundzimušo skaits sasniegs 18,7 tūkstošus, kas ir par 2,6% mazāks nekā 2010.gadā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Godināti žurnāla Latvijas būvniecība organizētā konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2010 laureāti.

Konkurss notiek trešo gadu, un šoreiz tas tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un kompānijām Caparol, Sakret un Ramirent.

Konkursā Gada būvinženieris Latvijā 2010 piedalīties varēja personas, kas strādājušas būvobjektos, kuri 2010. gadā atradās celtniecības procesā vai bija nodoti ekspluatācijā.

Pretendenti tradicionāli tika vērtēti četrās nominācijās. Saskaņā ar konkursa nolikumu pretendentus konkursam varēja nominēt tikai trešā puse.

Konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2010 rezultāti:

Nominācija Gada projekta vadītājs Latvijā 2010

Laureāts:

Ainārs Leitēns, SIA RBSSKALS

Ekonomistu apvienība 2010 meklē jaunu nosaukumu, jaunā līmenī iziet pagaidām negrasās.

Spriedām, ka varētu vai nu pārsaukties par, piemēram, Ekonomistu apvienību 2050, vai vispār noņemt to gadu nost, - teic Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, vaicāts, kāds būs tālākais organizācijas liktenis, pienākot tās nosaukumā atrunātajam 2010. gadam. Arī par apvienības turpmāku darbības stratēģiju O. Kehrim skaidrības nav - Latvijā acīmredzami ir nobriedusi vajadzība pēc nopietna ekonomikas pētniecības centra, taču Ekonomistu apvienība 2010 šo nišu aizpildīt nevarēšot, jo iniciatīvai un finansiālajam atbalstam jānāk no valsts.

Viena no vecākajām

Ekonomistu apvienība 2010 ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā, atgādina O. Kehris. Tā tika izveidota 1994. gadā, un jau toreiz bija jautājums, ko darīt 2010. gadā. «Nolēmām - ja tik ilgi nodzīvosim, tad arī domāsim,» viņš atminas. Nodzīvoja. Taču tas, kā pārdēvēt apvienību , lai ietu līdz laikam, ir otršķirīgs jautājums - galvenais ir tikt skaidrībā ar to, kā turpmāk darboties un kādas prioritātes izvirzīt, uzsver O. Kehris.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Pagājušajā gadā Latvijas robežsargi atklājuši 249 viltoto ceļošanas dokumentu izmantošanas gadījumus jeb par 137% vairāk nekā 2010.gadā, kad atklāti 105 viltotu dokumentu izmantošanas gadījumi.

Robežsargi atklājuši viltotas pases, dažādu valstu vīzas, ID kartes, uzturēšanās atļaujas un citus ceļošanas dokumentus. Pērn visbiežāk tika konstatēti viltoti Beļģijas – 72, Itālijas – 31, Francijas – 19 un Grieķijas – 7 ceļošanas dokumenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn uz Eiropas Savienības ārējām robežām bija atklāts nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu ievērojams pieaugums.

«Kā galvenais nelegālās imigrācijas risks 2011.gadā jāmin gan nelikumīga robežas šķērsošana, izmantojot viltotus un svešus ceļošanas dokumentus, gan nelikumīga «zaļās» robežas šķērsošana. Latvija nelegālajiem imigrantiem joprojām bija tranzīta, nevis mērķa valsts,» norāda robežsardze.

BIGBANK grupa, kurā ietilpst banka Igaunijā, bankas filiāles Latvijā, Lietuvā un Somijā, 2010. gadu pabeigusi ar 5,3 miljonu eiro jeb aptuveni 3,7 miljonu latu peļņu.

BIGBANK, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus arī Austrijā un Vācijā, procentu likmju ienākumi sasniedza 31,3 miljonus eiro (ap 22 milj.Ls), bet procentu likmju izdevumi – 8,1 miljonu eiro (ap 5,7 milj.Ls), informē banka.

BIGBANK vadības padomes priekšsēdētājs Targo Raus uzsver, ka 2010. gada galvenais mērķis bija pakalpojumu izplatīšana ārvalstīs - gan aizdevumu, gan noguldījumu jomā. «Piemēram, 2010. gada sākumā BIGBANK sāka piedāvāt aizdevumus Somijā, un gada beigās Somijas aizdevumu portfelis bija jau 12,4 miljoni eiro. Noguldījumi ārvalstu tirgos kā Vācijā, Somijā un Austrijā, arī ir sākuši strauji pieaugt,» tā viņš.

Apdrošinātāji kopumā pagājušā gadā OCTA nozarē cietuši 2,6 miljonu latu zaudējumus, kas ir ievērojami sliktāks rādītājs nekā 2009.gadā, kad šajā apdrošināšanas veidā bija 3,8 miljonu latu peļņa.

Šādus datus Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) ieguvusi, izvērtējot OCTA apdrošināšanas nozares darbību 2010.gadā, analizējot piekritušo atlīdzību prasību un nopelnīto prēmiju attiecību, izdevumu un nopelnīto prēmiju korelāciju. Jāatgādina, ka ekonomikas izaugsmes gados arī OCTA nozare cieta zaudējumus, kas daļēji bija saistīts ar konkurences dēļ samazinātajām cenām, kas nespēja segt pieaugošās atlīdzības.

«Lai arī sāk iezīmēties OCTA apdrošināšanas tirgus atlabšana, jāatzīst, ka ekonomiskās lejupslīdes periods uz apdrošināšanas tirgu ir atstājis dziļākas sekas, nekā mēs to vēlētos, ko arī spilgti atspoguļo 2010.gada dati,» skaidroja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pasaules reklāmas tirgus izaugsmes temps 2011. gadā bijis 3,5% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.

Savukārt 2012. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,7% apjomā, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Izaugsmes temps 2011. gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010. gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā. Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010. gadā līdz 40,2% 2011. gadā. Savukārt, interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010. gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011. gadā jau 15,9%. 2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc 2 gadiem (2014. gadā) internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina ZenithOptimedia pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar KPMG pētījumu 2010.gadā augstākās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes Eiropas Savienībā (ES) ir Zviedrijā (56,6%), Nīderlandē (52,0%) un Dānijā (55,4%). Zemākas likmes nekā Latvijā (26,0%) ir sešās valstīs - Bulgārijā (10,0%), Čehijā (15,0%), Igaunijā (21,0%), Lietuvā (15,0%), Rumānijā (16,0%) un Slovākijā (19,0%).

Salīdzinot 2010.gadu ar 2009.gadu, redzams, ka likmes mainījušās 10 no 27 valstīs: Dānijā (no 62,3% 2009.gadā uz 55,4% 2010.gadā), Somijā (no 49,8% uz 49,6%), Francijā (no 40,0% uz 41,0%), Grieķijā ( no 40,0% uz 45,0%), Ungārijā (no 36,0% uz 32,0%), Īrijā (no 46,0% uz 47,0%), Latvijā (no 23,0% uz 26,0%), Portugālē (no 42,0% uz 45,9%), Zviedrijā (no 56,7% uz 56,6%) un Apvienotajā Karalistē (no 40,0% uz 50,0%).

Pētījumā arī secināts, ka vidējās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanās pasaulē kopumā 2010.gadā ir apstājusies: 2003.gadā tā bija 31,4%, 2004. gadā - 30,6%, 2005. gadā - 30,2%, 2006. gadā - 29,7%, 2007. gadā - 29,7%, 2008.gadā - 29,4%,2009. gadā - 29,1%, 2010. gadā - 29,4%.