Mārtiņš Kaija pirms diviem gadiem, pārveidojot un papildinot sava vecvectēva Anša Kundziņa piecdesmitajos gados izgudroto spēli «Domātājs», radīja divas atjautības un prāta asināšanas spēles - «Domātāju», kas ir paredzēts jauniešiem un pieaugušajiem un «Domātāju Mazajiem» - attīstošo spēli bērniem vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem. Spēli tirgo tirdziņos, grāmatu un spēļu veikalu tīklos, taču biznesa idejas autoram padomā ir uzsākt Latvijā radītās spēles eksportu uz Eiropas valstīm. Šobrīd pārdotas jau aptuveni 600 spēles bērniem un ap 2000 spēļu pieaugušajiem.

Biznesa ideja ir saņēmusi grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, par ko uzņēmums plāno uzlabot un paātrināt ražošanu.

Iedzīvina piecdesmitajos gados izgudrotu prāta spēli from db.lv on Vimeo.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Kurā bankā lielāka alga?

Bankas 2009. gadā veikušas būtiskas izmaiņas strādājošo atalgojumos, tomēr pelnošāko banku darbinieku tops līdzīgs. Arī liela daļa banku valdes un padomes pērn atteikušās no brangām algām.

Lasiet vēl...

Jāstartē ar Eiropas zīmolu

Latvijas ražotājiem jāizmanto tiesības startēt globālajā tirgū ar Eiropas zīmolu, uzskata starptautiskā mārketinga eksperts Džons Brānčs.

Vai Exigen tiks pārdots?

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka uzņēmumam ir pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu.

Krīze maina attieksmi

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā sen vairs nevar uzskatīt par jaunumu, tomēr izrādās, ka lielai daļai uzņēmēju joprojām pietrūkst informācijas, kā katrs no šiem risinājumiem varētu palīdzēt biznesā un kā īstenot digitalizācijas procesu.

Vismazāk zināšanu uzņēmējiem ir par to, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, kā to izdarīt un kā noglabāt digitālos arhīvos, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% - respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Latvijā radītā biznesa ideja - Pārdomu kauliņi (Reflection Cubes) - pagājušajā nedēļā uzsākusi kampaņu kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter, lai savāktu finansējumu ražošanai.

Pārdomu kauliņi ir piemēroti gan cilvēku individuālajai, gan komandu attīstībai, norāda to veidotāji. Ideja balstoties Aristoteļa, citu klasisko domātāju un Džozefa Pīpera filozofijā, ka ikviens cilvēks, līdzīgi kā savu fizisko ķermeni, var attīstīt arī raksturu un gribasspēku, bet tam nepieciešama sistemātiska vingrināšanās. 54 Pārdomu kauliņu jautājumi dažādās kombinācijās sniedz gandrīz 100 000 alternatīvu risinājumu un rosina aizdomāties par dzīves lielajiem mērķiem un veidiem, kā tos sasniegt.

Pārdomu kauliņu Kickstarter kampaņa atrodama šeit: https://www.kickstarter.com/projects/reflectioncubes/reflection-cubes

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Ar profesionālu darbinieku nepietiekamības problēmām saskaras gan attīstītajās, gan attīstības valstīs visā pasaulē; Latvijas loģistiķi izceļ specifiskas izglītības trūkumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Loģistikas nozare visā pasaulē piedzīvo kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) nesen publicētajā ziņojumā Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība.

Lai gan Latvija pētījumā atsevišķi nav apskatīta, tajā minētie secinājumi saskan ar nozares speciālistu teikto. Loģistikas kompānijas jau gadiem pašas apmāca savus darbiniekus, jo izglītības iestāžu programmu saturs uzņēmumu reālajām vajadzībām īsti neatbilst, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš. Mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan ir sadarbojušās ar LLA atsevišķos mācību priekšmetos. Kā risinājumu viņš redz, ka uzņēmēju organizācijas novirzītu daļu līdzekļu atsevišķu kursu organizēšanai, lekcijām piesaistot loģistikas profesionāļus. Savukārt Rietumeiropā universitāšu pētniekus motivē iespēja piesaistīt ES fondus konkrētiem mērķiem, sadarbojoties biznesa un akadēmiskajai videi.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar sievu Ivonnu Kalitu Liepājā attīsta ne vien ēdināšanas un izklaides biznesu, bet arī piedāvā dažādas nakšņošanas iespējas.

«Pārdevām Fontaine Royal Hotel viesnīcu, jo mums patīk radīt, bet nepatīk īsti vadīt ilgstoši. Viesnīca bija izaugusi liela - aptuveni 160 darbinieki un tā jau ir gandrīz kā fabrika. Visu laiku ir administratīvās problēmas, pavadi daudz laika, ieguldi, bet tas nesniedz gandarījumu,» stāsta I.Kalita.

Jau ziņots, ka 2017. gada rudenī viesnīcu Fontaine Royal Hotel iegādājās uzņēmējs Māris Mors.

«Lielā viesnīca mums palika neinteresanta. Gribējās kaut ko citu, jaunu un nepietika tam visam spēka. Viesnīcas pārdošana bija 100% pareizs lēmums, jo tagad ir lielāka radošā brīvība. Neko nenožēlojam,» secina I.Kalita.

Šobrīd S.Lorenss ar sievu piedāvā vairākas nakšņošanas iespējas, četrās dažādās adresēs Liepājā.

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Lai gan daudzi iedzīvotāji no mazākām pilsētām brauc strādāt uz Rīgu, arī tajās nepieciešami vietējo preču veikali

Tā uzskata Lāsma Paegle, veikalu Garšas pietura īpašniece Lielvārdē un Ogrē. Šajos veikalos nopērkamas dažādas pārtikas preces, piemēram, saldumi, tējas, gaļas izstrādājumi, siers, vīni, kā arī aksesuāri un suvenīri. Rīgā vairāk dominē vai nu pašmāju pārtikas veikali, piemēram, Idille, vai vietējo suvenīru un apģērbu veikali, piemēram, Paviljons, Riga Gift Shop. Arī Lāsmas veikals sākumā piedāvāja tikai pārtikas preces, bet komunikācijā ar klientiem kļuva skaidrs, ka viņi vēlētos plašāku sortimentu.

Rīgā ir samērā daudz Latvijas preču veikalu un liela daļa to pircēju ir tūristi.

«Mums ir pilnīgi cits pircēju slānis. Piedāvājam iegādāties to, kas nav nopērkams lielveikalos – gan pārtikas, gan nepārtikas preces. Ar to cenšamies būt atšķirīgi no citiem veikaliem. Arī ārpus Rīgas cilvēki meklē kaut ko īpašu un veselīgu,» saka Lāsma. Ārpus Rīgas pirktspēja ir zemāka un daudzi strādā Rīgā, tomēr arī citur ir nepieciešami vietējo preču veikali. «Ir jābūt piedāvājumam uz vietas pilsētā, un mēs cenšamies to nodrošināt,» viņa piebilst.

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

Foto: ISA HARSIN/SIPA/SCANPIX/LETA

Eiropas Parlamenta debates par Eiropas daudzgadu budžetu aizvadītas sevišķi dedzīgi, jo runa ir par Eiropas Parlamenta finansējumu un varu vispār.

Šobrīd ir jautājums, vai Eiropas kopējais budžets būs 1,07% vai arī 1,3% no kopējā ES nacionālā ienākuma.

Visumā Eiropas Parlamenta iespējas ietekmēt Eiropas budžeta izmēru ir ierobežotas. Lai arī Eiropas Parlaments ir augstākā politiskā vara un griba Eiropā, kas nosaka attīstības prioritātes, tomēr budžeta izmēru nosaka Eiropas Padome, kas sanāks 20. februārī.

Eiropas Parlamenta iespēja ir budžetu apstiprināt vai neapstiprināt vispār. Eiropas Padome pēc būtības ir nacionālo valstu izpildvaras – premjeru – sanāksme, kas nozīmē, ka nacionālo valstu izpildvara izrādās pilnvarotāka lemt par kopējo ES nākotni nekā vēlētā vara.

No otras puses – šādi nacionālās valstis tiek pasargātas no Eiropas centralizētāju patvaļas, kas nenoliedzami pastāv.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu attālināti. Savukārt katram piektajam darbiniekam viss nepieciešamais tiek nodrošināts tikai daļēji.

Atbildot uz jautājumu, kas, strādājot attālināti, pietrūkst visvairāk, 33% strādājošo min ergonomisku darba vietu, bet 32% ilgojas pēc kopīgiem darbinieku pasākumiem. Visvairāk socializēšanās pietrūkst jaunākajai paaudzei, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

“Kā liecina aptaujas dati, šobrīd darba devējs darbiniekiem pamatā nodrošina datortehniku un mobilos sakarus, lai darbinieks varētu strādāt attālināti, taču ilgtermiņā tas var nebūt pietiekami. Darba devējam ir jādomā gan par ergonomiskas darba vides nodrošināšanu, gan arī citiem labumiem, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību, ja darbinieks strādā no mājām. Piemēram, “Tele2” saviem darbiniekiem sadarbībā ar IKEA palīdz iekārtot ērtus mājas birojus, piedāvājot darba galdu, krēslus un apgaismojumu, jo arī pēc pandēmijas beigām darbiniekiem būs iespēja 100 dienas gadā strādāt attālināti,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

Studiju procesā secinot, ka Latvijā neražo līklīniju koka grīdas segumus un arī pasaulē tie ir maz izplatīti, izveido specializēto uzņēmumu šajā nišā.

Kaltenes uzņēmuma SIA "Latsketch" dibinātāji Edijs Krūmiņš un Inga Jefrēmova studiju procesā saprata, ka ideju par līklīniju koka grīdas segumiem attīstīs līdz biznesam un tāpēc arī maģistra darbi tika izstrādāti par tēmām, kas noderīgas biznesam. E. Krūmiņš izgatavoja nepieciešamo CNC iekārtu un izstrādāja līklīniju koka grīdas segumu ražošanas tehnoloģisko procesu, savukārt I. Jefrēmova pētīja finansējuma piesaistes iespējas.

Sākotnēji SIA "Latsketch" sevi pozicionēja kā līklīniju koka grīdas segumu ražotāju, bet pašlaik, balstoties uz klientu pieprasījumu, tiek piedāvāti arī sienu apdares materiāli un materiāli mēbeļu ražošanai ar līklīniju dizainu. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, ir paplašināts piedāvāto produktu klāsts, piedāvājot apdares materiālus gan ar klasisku, gan restaurācijas prasībām atbilstošu dizainu.