Ekonomistu apvienība 2010 meklē jaunu nosaukumu, jaunā līmenī iziet pagaidām negrasās.
Spriedām, ka varētu vai nu pārsaukties par, piemēram, Ekonomistu apvienību 2050, vai vispār noņemt to gadu nost, - teic Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, vaicāts, kāds būs tālākais organizācijas liktenis, pienākot tās nosaukumā atrunātajam 2010. gadam. Arī par apvienības turpmāku darbības stratēģiju O. Kehrim skaidrības nav - Latvijā acīmredzami ir nobriedusi vajadzība pēc nopietna ekonomikas pētniecības centra, taču Ekonomistu apvienība 2010 šo nišu aizpildīt nevarēšot, jo iniciatīvai un finansiālajam atbalstam jānāk no valsts.
Viena no vecākajām
Ekonomistu apvienība 2010 ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā, atgādina O. Kehris. Tā tika izveidota 1994. gadā, un jau toreiz bija jautājums, ko darīt 2010. gadā. «Nolēmām - ja tik ilgi nodzīvosim, tad arī domāsim,» viņš atminas. Nodzīvoja. Taču tas, kā pārdēvēt apvienību , lai ietu līdz laikam, ir otršķirīgs jautājums - galvenais ir tikt skaidrībā ar to, kā turpmāk darboties un kādas prioritātes izvirzīt, uzsver O. Kehris.
To, ka Latvijā trūkst nopietnu neatkarīgu ekonomikas pētniecības centru, ir sapratuši gan ārvalstu, gan pašmāju eksperti, taču daudzu gadu laikā uz priekšu nekas nav pavirzījies, atzīst apvienības vadītājs. Arī viņa organizācija uz šādu statusu nevarēšot pretendēt - nav resursu, bet sponsorus piesaistīt ir grūti. Turklāt no tā, ka reizi pa reizei apvienība nāks ar kādu nopietnu pētījumu, jēga maza - svarīgi, lai pētnieciskais darbs būtu pastāvīgs, pārliecināts O. Kehris. «Tam kaut daļēji ir jābūt valstiskam pasākumam, taču tik mazā valstī vienmēr būs vēlme šādu institūciju politizēt,» piebilst ekonomists.
Trūkst nopietna spēka
Vērtējot Ekonomistu apvienības 2010 piecpa-dsmit gados padarīto, ekonomikas žurnālisti uzsver: tai nav izdevies kļūt par spēcīgu ekonomiskos prātus vienojošu spēku. «Par šo organizāciju dzirdu divas reizes gadā - Spīdolas balvas pasniegšanas un Baltijas ekonomikas foruma kontekstā. Varbūt to veidojošie ekonomisti katrs atsevišķi ir spēcīgi viedokļa līderi, bet kā apvienība, - visticamāk ne,» uzskata LTV ekonomikas korespondents Kristaps Pētersons. BNS žurnāliste Aiga Pelane piekrīt, ka publiskajā telpā apvienība galvenokārt pazīstama ar Spīdolas balvu, kuras laureāti arīdzan ne vienmēr ir viennozīmīgi vērtējami.
Viņas skatījumā ekonomiskā doma Latvijā ir pārāk sadrumstalota - no vienas puses, tas ir labi, jo ir viedokļu daudzveidība, no otras - trūkst nopietnas, turklāt neitrālas organizācijas, kas baudītu autoritāti arī valdībā. «Liela problēma ir tā, ka ekonomistu analīzes bieži vien izskatās pēc sponsorētiem produktiem, kam pietrūkst skatījuma no vairākiem aspektiem,» piekrīt K. Pētersons. Publiskajā telpā esošais ekonomikas ekspertu sortiments, pēc viņa teiktā, ir kritiski nepietiekams, ņemot vērā to studentu apjomu, kas pēdējos gados sākuši studijas ekonomikā. Autoritatīvu ekspertu lokam jāveidojas tieši akadēmiskajās institūcijās un ne tik daudz komercbankās, viņš domā. «Zinātņu akadēmijai vajadzētu saņemties. Kopš Raitas Karnītes aiziešanas par viņiem vispār vairs neko nedzird. Turu īkšķus par BICEPS attīstību. Protams, arī par Ekonomistu apvienību 2010,» saka LTV žurnālists.
Liels neizmantots potenciāls ir LU Ekonomikas fakultātei, kolēģa domai pievienojas A. Pelane. «Tur ir daudz zinošu cilvēku, kas publiskajā telpā parādās reti,» viņa teic. Vēlme palikt ēnā varētu būt skaidrojama ar to, ka zinātniekiem ir bail palikt nesaprastiem, jo viņi pieraduši darīt visu nopietni un pamatīgi, taču uzstāšanās publiskajā telpā prasa sarežģītas lietas izskaidrot ļoti vienkāršiem vārdiem.