Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (76 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras

TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas notika no 2008. gada 5.novembra līdz 10.novembrim.

Iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem, kā arī personas ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (virs 400 Ls mēnesī), kā arī Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī rīdzinieki.

Latvijas iedzīvotāji visbiežāk Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienu atzīmē, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (56 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (35 %). Aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (24 %). Savukārt katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs šos svētkus neatzīmē (10 %).

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Tirgotāji apsver iespēju noteikt minimālo summu, no kuras sākot veikalos varēs norēķināties ar karti, kā arī noteikt komisijas maksu par norēķiniem ar karti.

Šādi rīkoties tirgotāji vēlas banku noteiktās nesamērīgi augstās komisijas maksas dēļ, kas noteikta par norēķiniem ar banku kartēm, pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Tomēr viņš Db noliedza dažos medijos izskanējušo informāciju, ka tirgotāji varētu maksājumu kartes nepieņemt vispār.

„Mēs nedrīkstam teikt, kuras bankas uzskatām par negodīgām, komisijas maksa ir konfidenciāla informācija, tāpēc vēlamies sagaidīt Konkurences padomes lēmumu,” izteicās H.Danusēvičs. Viņš norādīja, ka pirmais tirgotāju solis būtu minimālās summas noteikšana, no kuras sākot veikali norēķiniem sāk pieņemt maksājumu kartes. Taču ļoti iespējams, ka veikali no pircējiem pieprasīs arī komisijas maksu par norēķināšanos ar kartēm.

Laiku pa laikam Latvijā klusiņām izskanējusi ideja, ka varbūt mūsu valstī vajadzētu ieviest kaut ko līdzīgu cenu policijai, nosakot maksimālo piecenojumu mazumtirdzniecībā nonākušajām precēm.

Tik tālu šis jautājums par laimi vēl nav nonācis, taču Saeimas deputāti sākuši apspriest ne mazāk absurdu ieceri — ieviest sistēmu, ka Latvijas tirgotāji ar valsts institūcijām varētu parakstīt Savstarpējās solidaritātes un sociālās atbildības memorandu, nosakot, ka daļai pārtikas preču tiek noteikts minimālais uzcenojums 5 līdz 8 % apmērā.

Faktiski, pieņemot šādu normu, pārtikas preču ražotāji, kā arī tirgotāji tiktu spiesti mākslīgi samazināt savas produkcijas cenas. Protams,var teikt, ka vairākus gadus cenas dažādām precēm, it īpaši pārtikai bija neadekvāti augstas. Ne reizi vien varēja dzirdēt cilvēkus kurnam, ka par vienu un to pašu preci Latvijā ir jāmaksā vairāk, nekā Vācijā, Holandē vai Spānijā. Taču kaut ko pārmest uzņēmējiem šajā jomā diez vai varētu, jo patērētāji šādas cenas akceptēja, no attiecīgām naudas summām šķiroties veikalu kasēs. Nepagāja īpaši ilgs laiks, un situācija mainījās — iedzīvotāju pirktspēja mazinājās, un mēs visi vairāk sākām skatīties, cik kas maksā, bet no atsevišķām produktu grupām esam atteikušies vispār. Un šajā brīdī vairs nav vajadzīga nekāda valstsvīru izdomātā solidaritātes cena, jo gan ražotāji, gan arī tirgotāji cenas sāka samazināt.

Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Politiskā cikla īstermiņa drebelēšanās nepareizā frekvencē ir iesvārstījusi visu valsti; populistisku atslēgas vārdu bārstīšanas vietā pietiktu ar diviem terminiem – «liela peļņa» un «maza administrācija»

Nesenā DB konferencē par biznesa prognozēm nākamajam gadam bija sanākuši krietni ļaudis – apņēmības un optimisma... nu, ne tā, ka gluži pilni, bet pa pusei pilni un piesardzīgi pozitīvi par nākotni. Man savukārt tā glāze izskatās pustukša un ar negatīvu perspektīvu. Nedomāju, ka ir tik traki, lai sāktos paniska drūzma pie izejas, tomēr tintē mēs esam pamatīgā, un vienīgais ceļš laukā ir radikāla pieejas maiņa politikas veidošanā, sākot ar valsts budžetu.

Pirmām kārtām, tas nozīmē valsts budžeta sekularizāciju. Tieši tā – nepārskatījāties. Pašlaik budžets ir svētā govs, attiecībā pret kuru notiek viss un dzīvo visi. Tam ir jāmainās. Govs turpmāk lai ir govs, budžets – budžets un svētums – svētdienās vai citādi pēc brīvas izvēles. Bet lai nekādā gadījumā nav tā, ka – ziniet, jā, doma ir laba, bet nākamgad vēl ne, «jo budžets». Un to vēl tā pusbalsī un bijīgi pusnovērsušies, lai budžetiņš nesadzird un lai tam, čabulītim, pienu nenorauj.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) padome apstiprinājusi Godīgas eiro ieviešanas tirdzniecībā kodeksu. Asociācija norāda, ka godīga prakse sevī ietvertu to, ka tirgotāji rūpīgi un taupīgi veiks visus pasākumus, kas noteikti saistībā ar pāreju no lata uz eiro.

Tirgotāji arī apņemas izskaidrot pircējiem visus ar eiro ieviešanu neskaidros jautājumus. Maiņas periodā, pārejot uz eiro, tirgotāji nodrošinās patērētājam informāciju par preces cenu latos un eiro. Tirgotāji, kas atzīst Godīgas eiro ieviešanas tirdzniecībā kodeksu, veicot pārrēķinu no latiem uz eiro, saglabās vai samazinās vidējo piecenojumu precēm. Tāpat tirgotājs pēc pirmā pieprasījuma sniegs sabiedrībai informāciju par cenas pārrēķina principiem, teikts paziņojumā.

LTA pārstāvji piedalījušies arī seminārā par eiro ieviešanu Igaunijā, kur arī bijusi izveidota godīga eiro ieviesēja kampaņa, bet neskatoties uz to, ka cenas netika celtas, pārejot uz eiro tās augušas.

Bankām vajadzētu izsniegt eiro ar priekšpiegādi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā īstermiņa kredītu, atbilstoši izvērtējot klientu-tirgotāju kredītvēsturi, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Pēc banku pašreiz piedāvātā - tirgotājiem decembra vidū būs jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā. Pirmkārt, šāds naudas daudzums var nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, otrkārt, tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas viskarstākajā tirdzniecības laikā – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, kad būs vislielākais pieprasījums pēc precēm.

«Savukārt valsts varētu dot kredītgarantiju bankām šiem aizdevumiem, apdrošinot, mūsuprāt, niecīgo iespēju, ka kāds no tirgotājiem varētu bankrotēt gadumijā. Otrs – jau šobrīd pēc aptaujās redzams, ka cilvēkus maz interesē, cik maksās prece, pārrēķinot latos, tomēr uzskatāms, ka šī informācija ir svarīga, lai iedzīvotāji pierastu pie jaunajām, ciparos lielākajām, cenām,» norāda tirgotāji.

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Krievijas zilā kurināmā piegādes uz Eiropu caur Ukrainu nevarēs atjaunoties agrāk kā pēc trim dienām tehnisku iemeslu dēļ.

Gāzes piegādes atjaunošanu gaida tūkstoši Eiropas uzņēmumuPar to šodien žurnālistus paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Ferāns Taradelass Espuni. Ukraina paziņojusi, ka tehniski nespēs nodrošināt gāzes tranzītu uz Eiropu pēc 36 stundām pēc tās piegādes atsākšanas no Krievijas.

Gāzes piegādes atjaunošanu gaida tūkstoši Eiropas uzņēmumuIepriekš Gazprom vadītājs Aleksejs Millers paziņoja valsts prezidentam Dmitrijam Medvedevam, ka gāzes piegāde uz Eiropu var atjaunoties šodien, uzreiz pēc dokumentu parakstīšanaspar neatkarīga starptautiska mehānisma izveidošanas Krievijas zilā kurināmā tranzītam cau Ukrainas teritoriju.

Kredītiem likmes ir būtisks faktors, bet nav pats būtiskākais. Tirgū iepriekš tika dempingots ar likmēm, jo pārdošanas potenciāls bija zems, vieglāk bija pārdot zemo likmi, jo tad nevajag smadzenes, savu viedokli intervijā DB pauž Nordea bankas pirms dažiem mēnešiem jaunievēlētais valdes loceklis un bankas korporatīvo darījumu departamenta jaunais vadītājs Jānis Buks.

«Pārdošu pa 0,1% zemāk, nevis mēģināt argumentēt, kāpēc vajadzētu maksāt 0,3% vairāk, nekā viņam. Lai profesionāli argumentētu, vajag zināšanas, bet, ja nav, tad vienīgais, ko pārdod, ir likme. Nordea nav lētākā banka un nebūs,» atzina Buks.

Kādas likmes bija iepriekšējos pāris gados un kā būs turpmāk?

Pērn likmes bija augstākas, kas ir loģiski, jo bija pieaudzis valsts risks, kas jāiekļauj izcenojumā.

Šobrīd neredzu pamatu tam, ka likmēm vajadzētu samazināties, jo tās ir adekvātas. Tas, kas bija pirms krīzes, bija neadekvāts izcenojums šim tirgum, riskam šajā tirgū. Normāli būtu, ja pašreizējās likmes būtu nedaudz augstākas, riskam jābūt iecenotam, jo nav mums diemžēl Zviedrijas vai Norvēģijas risks un ar to ir jārēķinās. Vēl par kritērijiem runājot, kredīta izsniegšana atkarīga arī no tā, cik intensīvas attiecības klientam ir ar banku. To mēs esam skaidri definējuši. Ja gribi aizņemties 2 miljonus, tad nāc pie mums ar visu biznesu, sāc saviem darbiniekiem algas pārskaitīt caur Nordea banku, caur mums sāc laist apgrozījumus. Kādreiz tas nebija tik strikts nosacījums.

Šogad Valentīna dienā mīlnieki iecerējuši taupīt, par to vedina domāt Naudas plānošanas centra veiktā aptauja.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visu mīlētāju dienu gatavojas atzīmēt mazāk nekā 40 % Latvijas iedzīvotāju.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri šogad plāno svinēt Anglosakšu zemēs izlolotos svētkus, 15 % aptaujāto plāno romantisku vakaru mājās. Kopā ar mīļoto ieturēt romantisku maltīti ārpus mājām iecerējuši 11 %, bet apmeklēt kādu izlaides pasākumu – 8 % aptaujāto.

Šogad svinēt mīlestības svētkus draugu lokā nolēmuši 5 % aptaujāto. Savukārt 10 % respondentu atzina, ka svētkus īpaši nesvinēs – tikai apsveiks savu mīļoto ar ziediem, dāvaniņu vai kādu citu mīļu lietu.

Portugāle taupības pasākumus pacēlusi jaunā līmenī - pieņēmusi lēmumu atteikties no četrām valsts svētku dienām - brīvdienām, ziņo BBC. Līdz šim valstī bija 14 svētku dienas.

Sākot no 2013. gada, valsts uz pieciem gadiem «iesaldēs» divus reliģiskos svētkus un divus citus valsts svētkus.

Lēmums par to, kurus katoļu svētkus «apcirpt», apspriests ar Vatikānu.

Portugāle jau samazinājusi algas valsts sektorā strādājošajiem un paaugstinājusi nodokļus, lai samazinātu tās budžeta deficītu un tiktu galā ar ekonomisko krīzi.

Valsts pagājušajā gadā saņēma 78 miljardu eiro glābšanas naudu no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Tiek cerēts, ka atteikšanās no brīvdienām uzlabos konkurētspēju un veicinās ekonomisko aktivitāti.

Četras brīvdienas, no kurām valsts atteiksies, ir Visu svēto diena 1.novembrī, Corpus Christi, kas ir 60 dienas pēc Lieldienām, 5. oktobris, kurā tiek pieminēta Portugāles Republikas izveide 1910. gadā, un 1. decembris, kurā atzīmē Portugāles neatkarību no Spānijas 1640. gadā.

Latviešiem ir divi notikumi, saistībā ar kuriem mēs izceļamies uz pasaules tautu fona - Dziesmu svētki un Jāņi. Jau rīt būs gadskārtējais Līgo vakars dodot iespēju gan parādīt citām tautām mūsu tradīcijas, gan arī biznesam - nopelnīt.

Kā tad mūsdienās cilvēki uztver Līgo svētkus jeb Jāņus? Vieni cenšas ievērot visas latviskās tradīcijas un nosvinēt šos svētkus atbilstoši noteiktiem priekšrakstiem. Otriem tradīcijas aprobežojas ar ugunskura iekuršanu, priekšroku labprātāk dodot vienkārši labi pavadītām brīvdienām ģimenes un draugu lokā, protams, neaizmirstot iedzert alu un uzcept kādu šašliku. Trešajiem jau sen apnicis katru gadu mēģināt izdomāt, ko varētu sadarīt šajā naktī, tāpēc viņi jau laicīgi nopērk lidmašīnas biļetes, lai attiecīgās dienas pavadītu ārpus Latvijas. Ceturtie vislabprātāk vienkārši sēž savā pilsētas dzīvoklī pie televizora ekrāniem un neko netaisās svinēt. Tiesa, Rīga ir padomājusi arī par šādiem iedzīvotājiem, piedāvājot atzīmēt Līgo vakaru uz galvaspilsētas bruģa. Piektie ir ārzemnieki, kuri nereti šajās dienās dodas Latvijas virzienā, jo pašu mājās tik vērienīgu, plašu svētku vienkārši nav.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes (Ostas prospektā 11, Rīgā) noslēdzošiem pārbūves darbiem jeb projekta būvniecības kārtu B2.

Iepirkuma izsludināšana šajā laikā kļuva iespējama, pateicoties aizņēmumam Valsts kasē. Tādējādi Mežaparka lielās estrādes pārbūves darbus paredzēts pabeigt ātrāk nekā sākotnēji plānots.

Būvniecības noslēdzošā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Tāpat šajā būvniecības kārtā izbūvēs jaunas saimniecības pagalma būves un veiks katlumājas pārbūvi, kā arī demontēs būvprojektā norādītās līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas. Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigs atlikušās estrādes teritorijas daļas labiekārtojumu. Šajā būvniecības kārtā ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un ierīkot informatīvu pastaigu taku, kā arī izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.