Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Eiropas valstis, kas ir vislielākās parādnieces, nedrīkst izmantot savas recesijas kā attaisnojumu, lai izvairītos no taupības plāniem, atsaucoties uz Latvijas premjera Valda Dombrovska sacīto, ziņo Bloomberg.

«Ir svarīgi veikt korekcijas, ja redzat, ka korekcijas ir nepieciešamas,» intervijā Stokholmā sacījis Latvijas premjers.

Bloomberg atgādina, ka Latvijas ekonomika 2009. gadā saruka par 18% - vairāk nekā jebkura cita ekonomika Eiropas Savienībā, kas saistāms ar valstī īstenotajiem taupības pasākumiem. Šāds piegājies izrādījies veiksmīgs, un valsts ekonomika atkal atgriezusies pie izaugsmes.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Desmitiem tūkstoši cilvēku Spānijā un Portugālē izgāja galvaspilsētu ielās, lai protestētu pret abu valstu īstenotajiem taupības pasākumiem, kuriem vajadzētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi.

Demonstrācijas organizējušas arodbiedrības un citas darbinieku tiesību aizsardzības organizācijas. Spānijā demonstranti pulcējās valsts galvaspilsētā Madridē, kur izkliedza tādus saukļus kā «Pietiek!» un «Viņi nogremdē valsti!», vēsta BBC.

Protestētāji Spānijā apgalvoja, ka Madrides taupības pasākumi smagi ietekmējot to dzīves. Savukārt Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem, vēsta AP.

Demonstrācija Madridē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Katalonijas galvaspilsētā Barselonā ielās izgāja 1,5 miljoni cilvēku, lai protestētu pret to, ka reģiona nauda tiek izmantota parādu krīzes ugunsgrēka dzēšana un pieprasītu apgabala neatkarību no Spānijas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas šodien uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%.

Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija.

Aptuveni 700 ugunsdzēsēju iesaistījušies cīņā ar mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kas aizsākušies pēc ļaunprātīgas dedzināšanas. Portugāle lūgusi arī starptautisku palīdzību, lai tiktu galā ar ugunsnelaimi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Portugālei izdevās savaldīt vērienīgu ugunsgrēku Karamulo kalnos. Šajā ugunsgrēkā bojā gāja arī trīs ugunsdzēsēji. Tomēr šīs nedēļas sākumā mežu ugunsgrēki Portugālē atsākās ar jaunu sparu. Valsts varasiestādes aizturējušas divus cilvēkus – 40 gadus vecu sievieti un 12 gadus vecu zēnu, kuri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu mežu aizdedzināšanu Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Kopumā kopš sestdienas Portugālē reģistrēti 313 jauni ugunsgrēki.

Portugāle arī vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, lūdzot palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem. Uz Portugāles lūgumu atsaukušās Spānija, Francija un Horvātija, kuras nosūtījušas uz ugunsgrēku skartajām vietām ugunsdzēšanas lidmašīnas. Paredzams, ka situācija tuvākajās dienās neuzlabosies, jo sinoptiķi prognozē, ka valstī saglabāsies augsta gaisa temperatūra un gaidāms spēcīgs vējš.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Latvijas premjerministrs piektdien devis prettriecienu Pola Krugmana kritikai par Latvijas taupības pasākumiem, sakot, ka Nobela prēmiju ieguvušajam ekonomistam ir «grūtības atzīt savu kļūdu», vēsta CNBC. Premjers arī norādījis, ka nav pareizi pretstatīt taupību pret izaugsmi, jo ir nepieciešamas abas.

«Krugmans 2008. gada decembrī slaveni pateica, ka Latvija ir jaunā Argentīna, ka tā neizbēgami bankrotēs un tagad viņam acīmredzot ir grūtības atzīt, ka viņš kļūdījās un tāpēc viņš cenšas meklēt problēmas saistībā ar to, kā Latvija atlabst no ekonomikas krīzes,» intervijā CNBC stāstījis Valdis Dombrovskis.

«Bet es domāju - skaidrs fakts, ka pēdējos divus gadus mēs baudām strauju izaugsmi, liecina - tā, iespējams, bija pareizā stratēģija,» stāstījis Latvijas premjers.

CNBC atgādina, ka pēc ekonomikas «sabrukuma» 2008. gadā Latvijas valdība ķērās pie apjomīgiem taupības pasākumiem, kas noveda pie iekšzemes kopprodukta būtiska krituma.

Pret taupību vērstajiem protestiem Eiropā rezultējoties ar nemieriem Atēnās un Madridē, Eiropas valsts, kas slavena ar savu neitralitāti, veikusi neparastus piesardzības pasākumus, vēsta CNBC.

Šveice septembrī īstenojusi militārās mācības Stabilo Due, reaģējot uz pašreizējo nestabilitāti Eiropā un pārbaudot tās armijas ātrumu. Valsts nav savienības locekle, kā arī tajā nelieto eiro.

Šveices Aizsardzības ministrija atzinusi, ka tā nevar izslēgt iespēju, ka turpmākajos gados būs jāizmanto karaspēku.

«Nav izslēdzams tas, ka finanšu krīzes sekas Šveicē var izraisīt protestus un vardarbību,» teicis ministrijas pārstāvis, norādot, ka armijai jābūt gatavībā nākt talkā policijai.

Mācībās, kas norisinājušās astoņās valsts pilsētās, piedalījušies divi tūkstoši karavīru.

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību.

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darba vietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību

Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās. Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par 3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Pareizticīgo Ziemassvētku padarīšana par oficiālu svētku dienu neietekmētu iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, taču šī papildu brīviena var izvērsties pat par četrām brīvdienām, norāda Ekonomikas ministrija (EK). Aprēķini liecina, ka šādā gadījumā to izmaksas var sasniegt 28 miljonus latu.

Kā laikrakstam Diena skaidroja EM - viena brīvdiena faktiski neietekmētu IKP apjomu, taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi.

Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā - pat par 28 miljoniem latu.

Padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmeņa dalībniekiem ir iespēja kļūt par augstākā – zelta līmeņa dalībniekiem, ja tie līdz šā gada 31. maijam ieviesīs nodokļu riska vadības sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests jau šā gada janvārī ir nosūtījis 321 nodokļu maksātājam, kas iekļauts padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmenī, informatīvās vēstules ar aicinājumu līdz šā gada 31. maijam nodokļu administrācijā iesniegt nodokļu risku vadības dokumentu kopijas un tikt iekļautam programmas zelta līmenī.

55 uzņēmumi ir atteikušies no iespējas iekļūt augstākajā – zelta – līmenī, kaut arī tieši šai grupai tiek piedāvātas vislielākās priekšrocības

Interesanti, ka pašlaik 55 sudraba līmeņa nodokļu maksātāji ir atteikušies no iespējas kvalificēties zelta līmenim, jo nevēlas vai nespēj iesniegt nodokļu risku vadības dokumentāciju līdz 2019. gada 31. maijam.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku Portugālē, aplēsušas valsts arodbiedrības. Oficiāli dati par streikojošo skaitu gan nav apkopoti.

Streika laikā ceturtdien tika apturēta vilcienu satiksme un nestrādāja Lisabonas metro. Pēdējo divu gadu laikā tas valstī bijis jau ceturtais vispārējais streiks, kas vērsts pret taupības politiku, kuru Portugāle apņēmusies ievērot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Streika laikā daudzās valsts pilsētās nestrādāja arī atkritumu savācēji un dienvidu reģionos ostās palika zvejniecības flote. Streika ietvaros Portugāles pilsētu ielās izgāja simtiem demonstrantu.

Portugāles arodbiedrības cer, ka ģenerālstreiks liks valdībai atteikties no jostu savilkšanas politikas un veicināt ekonomisko izaugsmi. Valdība gan iepriekš norādījusi, ka nemīkstinās iecerētos pasākumus, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, tomēr apliecinājusi, ka varētu starptautiskajiem partneriem lūgt lielāku elastīgumu gadījumā, ja pasliktinās ekonomiskā situācija.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Portugāles kreisā valdība ceturtdien paziņoja par plāniem cīnīties pret mājokļu trūkumu, veicot vairākus pasākumus, tostarp tukšu nekustamo īpašumu piespiedu izīrēšanu.

Premjerministra Antoniu Koštas valdība ceturtdienas vakarā paziņoja, ka piespiedu izīrēšana būs iespējama, ja dzīvoklis nav bijis aizņemts vairāk nekā divus gadus.

Šis pasākums ir daļa no programmas "Mais Habitacao" ("Vairāk mājokļu"), par kuru tika paziņots februārī un kuru tagad ir apstiprinājusi Ministru padome.

Saskaņā ar oficiālām aplēsēm Portugālē ir vairāk nekā 700 tūkstoši tukšu dzīvojamo īpašumu. Valstī ir 10,3 miljoni iedzīvotāju.

Košta ceturtdien uzsvēra, ka piespiedu izīrēšana notiks tikai apgabalos ar augstāku iedzīvotāju blīvumu un principā attieksies tikai uz dzīvokļiem.

Programmā ir arī paredzētas subsīdijas mājokļu celtniecībai, kurus cilvēki varētu atļauties. Vairs netiks piešķirtas licences izīrēšanai uz brīvdienām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi jaunu iepirkumu prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei, jo pretendenti - SIA "Selva būve", SIA "Reaton", personu apvienība "P un P" un AS "UPB" ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu un darbu izmaksu kāpuma dēļ, informē VNĪ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidi tika saņemti 11 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 6,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tika atzīta "Selva būve", taču būvuzņēmējs atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu, savu lēmumu pamatojot ar izmaiņām tirgus situācijā.

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Piedāvājumus ir atsaukuši arī citi pretendenti, kuri piedāvājuši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus - "Reaton", personu apvienība "P un P" un "UPB". Kā iemesli piedāvājumu atsaukšanai tiek minēti izmaksu neatbilstība faktiskajai tirgus situācijai, kā rezultātā atklātā konkursa nolikumā paredzētos darbus par būvnieku iepriekš piedāvātajām cenām nav iespējams īstenot.

Iepirkuma komisija nolēma pārtraukt iepriekš izsludināto iepirkumu un izsludināt jaunu. Jaunajā iepirkumā būvdarbu izpildes termiņš ir 18 kalendārie mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas.

Kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, iecerēts pielāgot kopumā sešu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām, izveidojot atbilstošas jaunu produktu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Pagājušajā nedēļā jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS "UPB" un SIA "Pillar Contractor" secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Trijos no četriem pārējiem VNĪ pavasarī izsludinātajiem iepirkumiem ir noslēgti būvniecības līgumi (Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšana, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveide un Dailes teātra skvēra labiekārtošanas darbi). VNĪ vadībā norit darbs pie 54 valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

Taupības programmas nestrādā, un Eiropai steidzami nepieciešams jauns ceļš, kur virzīt ekonomiku, trešdien Eiropas arodbiedrību samitā Briselē sacīja Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola.

Reālās algas kopš 2009. gada samazinājušās 18 valstīs no 28 – Grieķijā par 23%, Ungārijā – par 12%, Spānijā un Portugālē – par vairāk nekā 6% un Nīderlandē un Lielbritānijā – par vairāk nekā 4%.

B. Segola uzsvērusi, ka Eiropai nepieciešamas investīcijas, lai radītu darba vietas. ETUC aplēses liecina, ka desmit gadu laikā investīcijas 250 miljardu eiro apmērā varētu radīt 11 miljonus jaunu darba vietu, un šāda investīcija veido vien ceturtdaļu no tā, kas tika iztērēts, lai glābtu bankas, un tikai ceturtdaļu no tā, kas tiek gadā zaudēts sakarā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanās.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.