Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku Portugālē, aplēsušas valsts arodbiedrības. Oficiāli dati par streikojošo skaitu gan nav apkopoti.

Streika laikā ceturtdien tika apturēta vilcienu satiksme un nestrādāja Lisabonas metro. Pēdējo divu gadu laikā tas valstī bijis jau ceturtais vispārējais streiks, kas vērsts pret taupības politiku, kuru Portugāle apņēmusies ievērot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Streika laikā daudzās valsts pilsētās nestrādāja arī atkritumu savācēji un dienvidu reģionos ostās palika zvejniecības flote. Streika ietvaros Portugāles pilsētu ielās izgāja simtiem demonstrantu.

Portugāles arodbiedrības cer, ka ģenerālstreiks liks valdībai atteikties no jostu savilkšanas politikas un veicināt ekonomisko izaugsmi. Valdība gan iepriekš norādījusi, ka nemīkstinās iecerētos pasākumus, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, tomēr apliecinājusi, ka varētu starptautiskajiem partneriem lūgt lielāku elastīgumu gadījumā, ja pasliktinās ekonomiskā situācija.

Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars (Vitor Gaspar) paziņojis par savu demisiju, vēsta pasaules mediji.

V. Gaspars bija izpelnījies starptautisko aizdevēju atzinību par Portugāles finanšu «turēšanu grožos» pēc 2011. gada saņemtā aizdevuma valsts glābšanai. Tomēr Portugāle vēl slīgst recesijā, un valsti moka augsto bezdarba rādītāji, tāpat šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis valsts budžeta deficīts, ziņo BBC.

Tikmēr pats bijušais finanšu ministrs kā vienu no savas atkāpšanās iemesliem minēja arī valsts iedzīvotāju atbalsta trūkumu taupības pasākumiem. Jāatgādina, ka Portugāli vēl šā gada jūnija beigās pāršalca protesti – vairāk nekā miljons cilvēku piedalījās vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku. Vērienīgi protesti pret jostas savilkšanu Portugālē notika arī martā, kad ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku.

Aptuveni 700 ugunsdzēsēju iesaistījušies cīņā ar mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kas aizsākušies pēc ļaunprātīgas dedzināšanas. Portugāle lūgusi arī starptautisku palīdzību, lai tiktu galā ar ugunsnelaimi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Portugālei izdevās savaldīt vērienīgu ugunsgrēku Karamulo kalnos. Šajā ugunsgrēkā bojā gāja arī trīs ugunsdzēsēji. Tomēr šīs nedēļas sākumā mežu ugunsgrēki Portugālē atsākās ar jaunu sparu. Valsts varasiestādes aizturējušas divus cilvēkus – 40 gadus vecu sievieti un 12 gadus vecu zēnu, kuri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu mežu aizdedzināšanu Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Kopumā kopš sestdienas Portugālē reģistrēti 313 jauni ugunsgrēki.

Portugāle arī vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, lūdzot palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem. Uz Portugāles lūgumu atsaukušās Spānija, Francija un Horvātija, kuras nosūtījušas uz ugunsgrēku skartajām vietām ugunsdzēšanas lidmašīnas. Paredzams, ka situācija tuvākajās dienās neuzlabosies, jo sinoptiķi prognozē, ka valstī saglabāsies augsta gaisa temperatūra un gaidāms spēcīgs vējš.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Jau vairākkārt runāts par to, ka līdz ar Ķīnas ekonomisko un politisko ambīciju augšanu, šīs valsts investori pastiprināti cenšas ieguldīt dažādos ārvalstu aktīvos. Interesanti, ka Ķīna kā lielisku izdevību iepirkties lētāk pēdējo gadu laikā izmantojusi bēdīgi slaveno eirozonas parādu krīzi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Financial Times apkopotie dati liecina, ka vēl tikai 2010. gadā Ķīnas ārvalstu tiešo investīciju kopējā vērtība Eiropas Savienībā (ES) bija aptuveni 6,1 miljards eiro, kas bija tikpat, cik tādām valstīm kā Indija vai Nigērija. Jau 2012. gada beigās Ķīnas kopējā ārvalstu investīciju vērtība ES sasniedza 27 miljardus eiro jeb kopš 2010. gada līmeņa šis skaitlis vairāk nekā četrkāršojies. Interesanti, ka Deutsche Bank aprēķini liecina – laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam aptuveni 80% no Ķīnas nākušās investīcijas uz ES bijušas tieši no šīs valsts valdības kontrolētajiem uzņēmumiem.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu.

«Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,» teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.

50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus - lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.

Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri - Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no Latvijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.

Latvijā šogad janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 4%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūlijā bijis Luksemburgā (-26%), Francijā (-21%), Somijā (-17%), Rumānijā un Portugālē (abās valstīs -16%), Spānijā un Slovākijā (abās valstīs -15%), kā arī Itālijā un Maltā (abās valstīs -14%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā eksporta apjoms sarucis par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Portugālē (-20%), Spānijā, Slovēnijā un Luksemburgā (visās valstīs -16%), kā arī Francijā un Itālijā (abās valstīs -15%). Latvijā importa apmērs samazinājies par 8%, Lietuvā - par 9%, bet Igaunijā - par 12%.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis trešais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2017.gadā bija 68% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (54%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 62%) rādītājus. Tāds pats AIC kā Latvijā pērn bijis arī Rumānijā.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (73%), Slovākijā, Polijā un Grieķijā (visās valstīs 76%), Slovēnijā (77%), Maltā (78%), Portugālē un Čehijā (abās valstīs 82%), Lietuvā (88%) un Spānijā (89%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (133%), Vācijā (122%), Austrijā (117%), Dānijā un Lielbritānijā (abās valstīs 114%), kā arī Beļģijā un Somijā (abās valstīs 112%).

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā pieauguši par 0,3%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Jūnijā pieaugums attiecīgi bija 0,9% un 0,6%.

Jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā saruka par 1,2%, bet ES – par 1,1%.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami jūlija dati, būvniecības apjomi pieauga deviņās, saruka četrās un nemainījās tikai Nīderlandē. Lielākais pieaugums reģistrēts Rumānijā – par 8,6%, Portugālē – par 5,1%, Polijā – par 5% un Čehijā – par 4,9%. Savukārt kritums mēneša laikā bijis Zviedrijā – par 4,1%, Spānijā un Ungārijā – par 1,6% un Slovēnijā – par 0,5%.

Gada laikā lielākais pieaugums bijis Rumānijā – par 14,2%, Spānijā – par 2,9%, kā arī Ungārijā un Lielbritānijā – par 2%, savukārt straujākais kritums reģistrēts Portugālē – par 16,3%, Bulgārijā – par 6,9%, Slovākijā – par 6,8% un Polijā – par 6,4%.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums Silvanols kopā ar Olainfarm piedalījies farmācijas nozares starptautiskajā izstādē CPhI Worldwide 2019, Frankurtē. Silvanols izstādes laikā noslēdzis sadarbības līgumu par produkta GoRespiro izplatīšanu Portugālē.

Starptautiskajā izstādē CPhI Worldwide 2019 Silvanols ar esošajiem Eiropas partneriem no Polijas, Grieķijas, Rumānijas, Ukrainas un Serbijas pārrunājis līdzšinējo sadarbību un produktu portfeļa attīstību. Gan esošie, gan potenciālie klienti iepazīstināti ar 2018. gadā pabeigtā GoRespiro kapsulu (uzlabots Astmosil, balstoties uz zinātnisku pamatojumu) klīniskās efektivitātes un drošības novērojuma rezultātiem. Un Silvanols izstādes laikā noslēdzis sadarbības līgumu par produkta GoRespiro izplatīšanu Portugālē.

Potenciālā sadarbība veidojas arī ar Marokas, Ungārijas un Vācijas farmācijas nozares pārstāvjiem, informē uzņēmumā.

Kopumā izstādes ietvaros trīs dienu laikā Silvanols pārstāvji izveidojuši teju 200 biznesa kontaktus.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.