Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Jau vairākkārt runāts par to, ka līdz ar Ķīnas ekonomisko un politisko ambīciju augšanu, šīs valsts investori pastiprināti cenšas ieguldīt dažādos ārvalstu aktīvos. Interesanti, ka Ķīna kā lielisku izdevību iepirkties lētāk pēdējo gadu laikā izmantojusi bēdīgi slaveno eirozonas parādu krīzi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Financial Times apkopotie dati liecina, ka vēl tikai 2010. gadā Ķīnas ārvalstu tiešo investīciju kopējā vērtība Eiropas Savienībā (ES) bija aptuveni 6,1 miljards eiro, kas bija tikpat, cik tādām valstīm kā Indija vai Nigērija. Jau 2012. gada beigās Ķīnas kopējā ārvalstu investīciju vērtība ES sasniedza 27 miljardus eiro jeb kopš 2010. gada līmeņa šis skaitlis vairāk nekā četrkāršojies. Interesanti, ka Deutsche Bank aprēķini liecina – laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam aptuveni 80% no Ķīnas nākušās investīcijas uz ES bijušas tieši no šīs valsts valdības kontrolētajiem uzņēmumiem.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Grieķija ceturtdien oficiāli lūdza Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevuma termiņu, kas dotu naudas grūtībās nonākušajai valstij laiku pieņemt lēmumu par jaunām reformām, kuras īstenojot, nebūtu jāievēro taupības pasākumi, paziņoja anonīms avots Grieķijas valdībā.

«Lūgums ir nosūtīts» ES, atklāja avots, un Grieķijas plašsaziņas līdzekļi ir norādījuši, ka Grieķija prasa sešu mēnešu palīdzības paketi.

Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdien ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter apstiprināja, ka ir saņemts Grieķijas lūgums par sešiem mēnešiem pagarināt ES aizdevuma programmu.

«Saņēmu Grieķijas prasību par sešu mēnešu pagarinājumu,» rakstīja Nīderlandes finanšu ministrs, kurš neatklāja detalizētāku informāciju par lūgumu.

Eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā tiks izskatīts Grieķijas lūgums, ir paredzēta piektdien Briselē pulksten 15 (16 pēc Latvijas laika), informēja EK pārstāve.

Latvijas vīriešu futbola izlase, kas šomēnes beidzot pārtrauca deviņu zaudējumu sēriju un guva arī uzvaru, jaunākajā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pasaules rangā, kas publicēts pirmdien, atguvusi 19 vietas un tagad ieņem dalītu 129.vietu.

Septembra rangā Latvijas izlase piedzīvoja kritumu ar 17 vietām un nokrita līdz rekordzemajai 148.pozīcijai.

FOTO: Emocijām bagāta spēle

Mēneša laikā komanda aizvadīja divas noslēdzošās nākamā gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēles. Vispirms izbraukumā tika nospēlēts 0:0 ar Fēru salām, kas ļāva pārtraukt iespaidīgo deviņu zaudējumu sēriju, bet pāris dienas vēlāk «Skonto» stadionā ar 4:0 tika apspēlēta Andora. Tas vienībai ļāva izcīnīt pirmo uzvaru kopš pagājušā gada 6.septembra, kad toreiz izbraukumā tika uzveikta tā pati Andora.

Pateicoties neveiksmju sērijas pārtraukšanai, Latvijas izlase veikusi kāpumu rangā. Tā 129.vietu pašlaik dala ar Namībiju un Burundi, turklāt apsteigta kvalifikācijas cikla pretiniece Andora, kas saglabājusi iepriekš ieņemto 144.pozīciju.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieauga par 0,4%, bet Eiropas Savienībā – par 0,6%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Martā mazumtirdzniecības apgrozījums abos reģionos pieauga par 0,1%.

Savukārt aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,4%, bet ES – par 3,4%.

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu eirozonā lielākoties veicināja pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu, kā arī degvielas pārdošanas apjomu pieaugums.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apjomi visstraujāk auguši Latvijā – par 2,5%, Lielbritānijā – par 2,1%, kā arī Igaunijā, Francijā un Slovēnijā – par 1,4%. Savukārt lielākais kritums novērots Rumānijā – par 3,2%, Maltā – par 2,6%, kā arī Vācijā un Portugālē – par 0,9%.

2014. gada 1. janvārī iedzīvotāju skaits 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs bija 507,4 miljoni, liecina Eurostat aplēses. 2013. gada 1. janvārī tas bija 505,7 miljoni. Iedzīvotāju skaita kāpums saistāms gan ar dabisko pieaugumu, gan ar migrāciju. Latvija gan ES statistikā izceļas ar negatīvām tendencēm.

Raugoties ilgtermiņā, iedzīvotāju skaits ES valstīs kopš 1960. gada pieaudzis par aptuveni 100 miljoniem.

Visaugstākie dzimstības rādītāji reģistrēti Īrijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Luksemburgā, bet viszemākie - Portugālē, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Rumānijā. 2013. gadā ES 28 dalībvalstīs piedzimis 5,1 miljons bērnu, bet aizsaulē aizgājuši 5,0 miljoni iedzīvotāju.

Augstākais mirstības līmenis reģistrēts Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā un Rumānijā. Savukārt, zemākais - Kiprā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Spānijā.

Eiropas Komisijas (EK) pētnieki pirmdien brīdināja, ka gandrīz pusei Eiropas Savienības (ES) teritorijas pašlaik draud sausums.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs savā jūlija ziņojumā norāda, ka 46% ES teritorijas ir pakļauti brīdinājuma līmeņa sausumam un 11% atrodas trauksmes līmenī, un kultūraugi jau cieš no ūdens trūkuma.

Vissmagāk cietusi Itālija, un Po upes baseins valsts ziemeļos piedzīvo visaugstāko iespējamo sausuma līmeni, paziņoja ES.

Spānijā ūdenskrātuvju apjoms pašlaik ir par 31% mazāks nekā desmit gadu vidējais rādītājs, savukārt Portugālē ūdens hidroelektroenerģijas ražošanai ir puse no vidējā līmeņa iepriekšējos septiņos gados.

ES pētnieki arī brīdināja, ka ūdens trūkums un spēcīgais karstums samazina ražas Francijā, Rumānijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Latvijā pērn janvārī-novembrī reģistrēts mazākais eksporta apmēra kritums Eiropas Savienības (ES) salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem eksporta apjoms Latvijā saruka par 1%. Tāds pats kritums reģistrēts arī Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums reģistrēts Lielbritānijā (-12%), Luksemburgā (-4%) un Somijā (-3%), bet Lietuvā, Francijā un Grieķijā samazinājums bija 2%.

Kopumā 11 ES dalībvalstīs eksportētās produkcijas apjoms janvārī-novembrī bija mazāks nekā šajā laika posmā 2015.gadā. Iepriekšējā gada pirmo vienpadsmit mēnešu līmenī eksports saglabājās Austrijā, Kiprā un Portugālē, bet pārējās 14 valstīs tas pieauga.

Lielākais eksporta apjoma kāpums pērn pirmajos vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika posmu 2015.gadā bijis Maltā (+18%), Horvātijā un Īrijā (abās valstīs +4%), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā (visās valstīs +3%), kā arī Igaunijā, Beļģijā un Spānijā (visās valstīs +2%).

Decembrī, salīdzinot ar novembri, ražošanas produkcijas izlaide eirozonā un Eiropas Savienībā sarukusi par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Novembrī ražošanas apjomi pieauga attiecīgi par 1,6% un 1,3%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, ražošanas izlaide eirozonā pieauga par 0,5%, bet ES – par 0,9%.

Mēneša laikā eirozonā kapitāla preču ražošanas apjomi saruka par 2,1%, bet ES – par 1,9%. Enerģētikas apjomi saruka par attiecīgi 2,1% un 1,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ražošanas apjomi mēneša laikā sarukuši 19 valstīs, bet pieauga četrās. Lielākais kritums reģistrēts Igaunijā – par 5,7%, Zviedrijā – par 2,7% un Nīderlandē – par 2,6%. Lielākais pieaugums bijis Slovēnijā – par 2,7%, Grieķijā – par 2,6% un Portugālē – par 0,7%. Latvijā mēneša laikā apjomi sarukuši par 1,4%, kas ir devītais straujākais kritums.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.