Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Jau vairākkārt runāts par to, ka līdz ar Ķīnas ekonomisko un politisko ambīciju augšanu, šīs valsts investori pastiprināti cenšas ieguldīt dažādos ārvalstu aktīvos. Interesanti, ka Ķīna kā lielisku izdevību iepirkties lētāk pēdējo gadu laikā izmantojusi bēdīgi slaveno eirozonas parādu krīzi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Financial Times apkopotie dati liecina, ka vēl tikai 2010. gadā Ķīnas ārvalstu tiešo investīciju kopējā vērtība Eiropas Savienībā (ES) bija aptuveni 6,1 miljards eiro, kas bija tikpat, cik tādām valstīm kā Indija vai Nigērija. Jau 2012. gada beigās Ķīnas kopējā ārvalstu investīciju vērtība ES sasniedza 27 miljardus eiro jeb kopš 2010. gada līmeņa šis skaitlis vairāk nekā četrkāršojies. Interesanti, ka Deutsche Bank aprēķini liecina – laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam aptuveni 80% no Ķīnas nākušās investīcijas uz ES bijušas tieši no šīs valsts valdības kontrolētajiem uzņēmumiem.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Grieķija ceturtdien oficiāli lūdza Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevuma termiņu, kas dotu naudas grūtībās nonākušajai valstij laiku pieņemt lēmumu par jaunām reformām, kuras īstenojot, nebūtu jāievēro taupības pasākumi, paziņoja anonīms avots Grieķijas valdībā.

«Lūgums ir nosūtīts» ES, atklāja avots, un Grieķijas plašsaziņas līdzekļi ir norādījuši, ka Grieķija prasa sešu mēnešu palīdzības paketi.

Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdien ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter apstiprināja, ka ir saņemts Grieķijas lūgums par sešiem mēnešiem pagarināt ES aizdevuma programmu.

«Saņēmu Grieķijas prasību par sešu mēnešu pagarinājumu,» rakstīja Nīderlandes finanšu ministrs, kurš neatklāja detalizētāku informāciju par lūgumu.

Eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā tiks izskatīts Grieķijas lūgums, ir paredzēta piektdien Briselē pulksten 15 (16 pēc Latvijas laika), informēja EK pārstāve.

KIA Stonic ir jauns B segmenta SUV modelis, kas pēc ražotāja aplēsēm jau tuvākajos gados kļūs par Eiropā populārāko KIA modeli, izkonkurējot pat lielo brāli KIA Sportage

Produkts, ko Eiropā sagaida milzu panākumi. Kompakts, ērts un funkcionāls. Ļoti svarīga iezīme, ka, neraugoties uz savu mazo izmēru un pieejamo cenu, KIA Stonic ir rūpīgi nostrādāts modelis ar rūpīgu apdares materiālu izvēli, nemaz nerunājot par personalizēšanas iespējām, atļaujot Stonic salikt dažādās variācijās, kombinējot 9 virsbūves, 5 jumta un 4 salona toņus. Skaidrs, ka Stonic ir mazs auto, taču tas pa visām varītēm centīsies izpatikt arī ģimenēm. Bagāžnieks ir 352 litru liels. Tas ir gaužām maz, toties otrajā rindā varēs satilpt pat divi pieaugušie. Komforta un ērtības būs ierobežotās devās, bet garāka auguma pasažieriem tur atrasties garākos pārbraucienos vispār nav ieteicams. Nelielam uzmundrinājumam var pieminēt, ka atzveltnes slīpums ir pietiekoši relaksējošs, nebūs jāsēž kā alvas zaldātiņam. Turklāt pats iekāpšanas un izkāpšanas process ir komfortablāks, nekā to varētu gaidīt, jo aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis ir gandrīz 90 grādi.

Divi «Live Rīga» radītie reklāmas video ieguvuši apbalvojumus starptautiskā festivālā Porto, informē «Live Rīga» pārstāve Anna Blaua.

«Live Rīga» radītie pilsētas reklāmas video starptautiskā tūrisma un dokumentālo filmu festivālā ART&TUR 2017 Portugālē, Porto, ieguvuši divas godalgas sadaļā «Tūrisma filmas» - reklāmas video sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider’s guide in Riga» ieguvusi īpašo balvu kā Labākā Eiropas filma, savukārt «Riga A-Z Rap Guide» ieguva 2.vietu kategorijā «Tūrisma galamērķis».

Jaunākā «Live Rīga» reklāmas kampaņas sēriju «Insider’s guide in Riga» veido piecas īsfilmas - «Dodies ceļojumā ar taksistu», «Skolotājas norādes», «Mācītāja ceļš», «Sieviešu blogera pieturvietas», «Mežonīgais piedzīvojums ar senioru». Filmas izstrādātās sadarbībā ar aģentūru «DDB Latvia», un to producents ir Jānis Nords.

Latvijas kosmētikas ražotāja SIA Stenders atklās savu pirmo veikalu Singapūrā, bet novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikala atklāšana Singapūrā plānota rīt, 8.oktobrī. Stendera veikals atradīsies tirdzniecības centrā Plaza Singapura, kas atrodas uz lielākās reģiona iepirkšanās ielas Orchid Road.

Novembrī sadarbībā ar franšīzes partneriem tiks atvērts pirmais zīmola Stenders veikals Portugālē, ka arī pirmā tirdzniecības vieta Vjetnamā, stāsta Čipa-Ziemele, piebilstot, ka patlaban vēl turpinās piemērotas vietas meklēšana Stendera veikalam arī Londonā.

Vēl bez jaunu veikalu un tirdzniecības vietu atvēršanas uzņēmums šogad, pateicoties piesaistītajām investīcijām, ir varējis strauji attīstīt daudz jaunu produktu, kuru pozitīvo ietekmi uz attīstību uzņēmums jūt tagad. «Tas ļaus mums turpināt šo attīstību tādā pašā tempā kā līdz šim. Līdz gada beigām būsim ieviesuši vairāk nekā 70 jaunas produktu vienības, kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā 2014.gadā. Par konkrētu ieguldīto investīciju apjomu vel pāragri runāt, to redzēsim, kad noslēgsies gads,» norāda Čipa-Ziemele.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā sarukuši par 1,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Augustā apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,2%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,2%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka deviņās valstīs, bet pieauga – sešās. Lielākais kritums bijis Portugālē – par 12,3%, Rumānijā – par 6,9% un Čehijā – par 4,6%. Savukārt lielākais kāpums bijis Slovēnijā – par 6,2%, Slovākijā – par 1,6% un Ungārijā – par 0,8%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi sarukuši deviņās, pieauguši – piecās, bet nav mainījušies Slovākijā.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2016.gadā bija 70% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (55%), Horvātijas (61%), Ungārijas (63%) un Rumānijas (68%) rādītājus.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (72%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 76%), Slovēnijā un Grieķijā (abās valstīs 77%), Maltā (78%), Čehijā (80%), Portugālē (83%) un Lietuvā (88%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (130%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (114%), Somijā (113%) un Beļģijā (112%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2017.gadā veidoja 67% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Grieķijā. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (49%), Horvātijā (61%), Rumānijā (63%).

Eirozonas perifērijas bankās par tīru mantu uzdotie aktīvi regulatora acīs tādi nav un raisa arī aizdomas par negodīgu konkurenci , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija vāc pierādījumus, vai ir nepieciešams sākt izmeklēšanu par nelikumīgu valsts atbalsta sniegšanu bankām Grieķijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā, raksta Financial Times. Runa ir par atliktā nodokļa aktīviem (ANA) šo valstu komercbanku bilancēs, ko Eiropas Centrālā banka saskaņā ar Bāzeles III noteikumiem un Kapitāla prasību direktīvu (CRD4) neatzīst par gana kvalitatīvu kapitālu, ko drīkstētu uzrādīt par bankas pirmā līmeņa pašu kapitāla daļu, un prasība ir līdz 2019. gadam ANA no bilanču attiecīgās sadaļas izņemt. Izņēmuma kārtā vietējie finanšu tirgus regulatori dalībvalstīs savām bankām šo termiņu gan var pagarināt līdz 2023. gadam. EK aizdomu lokā nākušās valstis ir veikušas «kapitāla alķīmiju», kā to raksturo The Wall Street Journal, lai no savu banku apgrūtinājuma izvairītos. Arī EK tomēr šķiet atradusi radošu pieeju, kā izvairīgo eirozonas dienvidu perifēriju gluži mierā vis neatstāt.