Jaunākais izdevums

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Ja ir sava uzņēmējdarbība – kaut viens neliels, bet pelnošs veikals –, vai ja ir stabils darbs, tad par finansiālo situāciju nevar sūdzēties, bet, ja bizness bankrotē vai gadās zaudēt darbu, tad patlaban Portugālē no jauna izveidot pelnošu biznesu vai ātri atrast darbu ir grūti. Tā situāciju raksturo mediķe Laura Silveša (vārds mainīts), kura dzīvo Lisabonā un strādā vērienīgā veselības aprūpes iestādē. Pēc portugāļu mediķes teiktā, veselības aprūpes nozarē valda taupības politika, strādājošajiem pieaugot darba apjoms, bet atalgojums nepalielinoties, turklāt, ja kāds mediķis atstāj darbu, tad vietā citu nepieņem, bet paveicamo pienākumu apjomu sadalot palikušajiem kolēģiem. «Man patīk mans darbs, man patīk strādāt medicīnā, bet man nepatīk tas, ka valsts mēroga finansiālās problēmas tiek risinātas šādā veidā,» teic Laura. Tomēr aiziet no esošā darba viņa būtu gatava vienīgi tad, ja būtu cits, labāks darbs.

Bezdarba līmenis†Portugālē šā gada pirmajā ceturksnī bija lielāks par 13%, savukārt oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits pārsniedza 700 tūkstošus, liecina valsts statistikas biroja dati.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Portugālē darba meklētāji, kuriem nepaveicas savā valstī, dodas strādāt uz ārvalstīm. Jāatgādina, ka Diena jau pirms vairākiem gadiem rakstīja, Portugāli atstāj katrs desmitais universitāti beigušais. Pēc šīs valsts iedzīvotāju šopavasar stāstītā, uzmanība bieži tiek pievērsta darba iespējām kaimiņzemē Spānijā, kura gan arī cīnās ar ekonomiskajām grūtībām, un par turīgajām uzskatītajās Rietumeiropas valstīs. Savukārt portugāļu darba meklējumi ārpus ES bieži saistās ar Brazīliju.

Arī trīsdesmitgadnieku paaudzei piederošā L. Silveša stāsta, ja viņai vairs nebūs iespējams strādāt mediķes profesijā Portugālē, tad viņa – tāpat kā citi mediķi – apsverot iespēju meklēt darbu Brazīlijā. Darba atrašanai tieši šajā Dienvidamerikas valstī varot palīdzēt tas, ka tur portugāļu valoda ir oficiālā valoda, līdz ar to nav jāpārvar svešvalodu barjera, turklāt Brazīlija ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām, kura nākotnē varētu apliecināt būtisku izaugsmes potenciālu. Pēc mediķiem liels pieprasījums esot arī Persijas līča reģionā, un kāds no Lauras bijušajiem kolēģiem jau karjeru turpinot Abū Dabī.

Līdzīgu nākotnes vīziju – ja neizdosies atrast darbu Portugālē, tad nāksies doties uz ārvalstīm, – pauž arī universitātes pilsētā Koimbrā sastaptie studenti Rikardu, Marija un Rauls. Pēc studentu teiktā, atrast darbu Brazīlijā varētu būt vienkāršāk, savukārt strādāt kādā no Rietumeiropas valstīm – finansiāli ienesīgāk. Tomēr pēc studiju beigām vispirms jācenšas atrast darbu, veidot karjeru un varbūt arī attīstīt savu uzņēmējdarbību Portugālē, uzsver jaunieši.

Ņemot vērā lielo bezdarbu un joprojām jūtamo globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, vietējais patēriņš Portugālē strauju kāpumu nepiedzīvo. Tieši pretēji – martā, salīdzinot ar martu pērn, Portugālē vērojams mazumtirdzniecības apjoma samazinājums, atsaucoties uz Eurostat, vēsta LETA.

Drīz pēc tam, kad Portugāli sasniedza globālā ekonomiskā krīze, šīs valsts amatpersonas un uzņēmēji, saprotot, ka vietējo iedzīvotāju patēriņa kāpums nav gaidāms, mērķtiecīgi sāka attīstīt tūrismu, popularizējot savu valsti ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Nostiprinājās uzskats, ka tieši tūrisms kā nozare, kas prasa samērā mazus ieguldījumus, var kļūt par vienu no spēcīgākajiem Portugāles ekonomikas balstiem krīzes pārvarēšanas procesā, turklāt palīdzēja tas, ka šajā virzienā Portugāle pēdējā pusgadsimta laikā jau bija guvusi noderīgu pieredzi. (Tieši tūrisma un sabiedrisko pakalpojumu attīstība veicināja pakalpojumu sektora īpatsvara palielināšanos Portugāles iekšzemes kopproduktā – no 29% 1973. gadā līdz 65% 2012. gadā, rāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati.)

Plašāk lasiet rakstā Kā no krīzes ārā rāpties Dienvideiropas stilā ceturtdienas, 14.maija laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns,15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula,13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiskākais uzdevums — iedarbināt noslāpēto ekonomikas motoru

Māris Ķirsons,21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers,02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja,28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā,29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka,06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

No viena akciju rekorda līdz otram

Jānis Šķupelis,02.12.2019

Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības izaugsme aizvien vairāk balstās uz gadījuma rakstura panākumiem, kas, sašūpojoties finanšu tirgiem, mazina noturību pret varbūtējām krīzēm

Šajā gadījumā runa nav par Trasta komercbankai atņemto licenci, bet gan vispārēju apstākļu kopumu, kas, iestājoties dažādiem negatīviem pavērsieniem pasaules ekonomikā, var novest pie jauniem finanšu satricinājumiem tepat Latvijā. Protams, nevar teikt, ka attiecībā uz ekonomiskajiem procesiem viss ir slikti. Ja gribam runāt par pozitīvo, tad jau bieži vien norādīts uz iedzīvotāju kredītsaistību samazināšanos, kas rada labvēlīgus apstākļus naudas uzkrājumiem un jauniem tēriņiem. Šajā ziņā var teikt, ka summas ir visai iespaidīgas. Piemēram, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2014. gadā mājsaimniecību kredītsaistību apjoms ir samazinājies par 235 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 1% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka ar šo naudu radusies iespēja par vienu procentpunktu paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, taču ir pietiekami daudz, lai tā tiktu ieguldīta kādā biznesā vai veicinātu ekonomisko izaugsmi ar sadzīvisku tēriņu palīdzību. Pagaidām gan nevar teikt, ka uz mazāku kredītsaistību un deflācijas rēķina ietaupītā nauda sekmīgi palielinātu patēriņa pieauguma tempus, taču vismaz varam priecāties par noguldījumu apjomu pieaugumu, tādējādi radot vismaz kaut kādu drošības spilvenu, ja ekonomika atkal sašūposies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd skaidrs ir tas, ka Ķīnas koronavīrusam būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Tādējādi trieciens tas būs arī Eiropas ekonomikai.

Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā dzīvot laukos, bet saņemt Rīgas algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas

LETA,11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez jaunas naudas pieplūdes Latvijas ekonomiskais pieaugums visai drīz var izsīkt, iedzenot valsts tautsaimniecību stagnācijā

Ekonomikas prognozēšanā notiek, balstoties uz dažādu scenāriju izstrādi. Jo attīstītāka valsts, jo potenciālās ekonomiskās virzības amplitūda dažādu scenāriju ietvaros ir mazāka. Diemžēl, raugoties uz pašreizējo situācijas attīstību Latvijā, nākas pieņemt pretējo. Lai gan mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes ātruma potenciāls vēl aizvien ir augsts, par ko liecina, piemēram, rūpniecības sektora spēja ātri pielāgoties ārējo tirgu tendencēm un pieaugoša aktivitāte hipotekārajā kreditēšanā, ir arī pretēji faktori, turklāt, kā rāda ekonomikas statistika, to bīstamība var būt lielāka, nekā līdz šim esam iedomājušies. Nav runa par Krieviju vai Brexit, bet gan mūsu valsts ārkārtīgi lielo atkarību no Eiropas Savienības fondu naudas. Tam pievienojas atziņa, ka nav izdevies radīt mehānismu, lai fondu naudas izmantošana būtu tikai kā grūdiens ekonomiskas attīstībai, radot konkurētspējīgu uz eksportu balstītu tautsaimniecību. Ja runājam par ražojošo sfēru, tad pašu rūpnieku sniegums uz kopējās situācijas fona ārējos tirgos un demogrāfiskajās tendencēs Latvijā būtu vērtējams kā labs, taču izskatās, ka ar to diemžēl būs par maz, lai valsts ekonomiskā attīstība nākotnē būtu veiksmīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina celt minimālo algu līdz 740 eiro un pāriet uz fiksētu neapliekamo minimumu

LETA,30.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru