Tautsaimniecības izaugsme aizvien vairāk balstās uz gadījuma rakstura panākumiem, kas, sašūpojoties finanšu tirgiem, mazina noturību pret varbūtējām krīzēm
Šajā gadījumā runa nav par Trasta komercbankai atņemto licenci, bet gan vispārēju apstākļu kopumu, kas, iestājoties dažādiem negatīviem pavērsieniem pasaules ekonomikā, var novest pie jauniem finanšu satricinājumiem tepat Latvijā. Protams, nevar teikt, ka attiecībā uz ekonomiskajiem procesiem viss ir slikti. Ja gribam runāt par pozitīvo, tad jau bieži vien norādīts uz iedzīvotāju kredītsaistību samazināšanos, kas rada labvēlīgus apstākļus naudas uzkrājumiem un jauniem tēriņiem. Šajā ziņā var teikt, ka summas ir visai iespaidīgas. Piemēram, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2014. gadā mājsaimniecību kredītsaistību apjoms ir samazinājies par 235 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 1% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka ar šo naudu radusies iespēja par vienu procentpunktu paātrināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, taču ir pietiekami daudz, lai tā tiktu ieguldīta kādā biznesā vai veicinātu ekonomisko izaugsmi ar sadzīvisku tēriņu palīdzību. Pagaidām gan nevar teikt, ka uz mazāku kredītsaistību un deflācijas rēķina ietaupītā nauda sekmīgi palielinātu patēriņa pieauguma tempus, taču vismaz varam priecāties par noguldījumu apjomu pieaugumu, tādējādi radot vismaz kaut kādu drošības spilvenu, ja ekonomika atkal sašūposies.
Lai arī pirmajos pēckrīzes gados ražošanas un citu uz eksportu orientēto nozaru nozīme mūsu tautsaimniecībā uzrādīja tendenci pieaugt, šis process izrādījās īslaicīgs un, runājot par ekonomikas struktūru, varam sākt vilkt atsevišķas paralēles ar tā dēvētajiem treknajiem gadiem. Pēdējo gadu laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā tautsaimniecībā ir lēni, bet neatlaidīgi samazinājies, krītoties no 13,1% 2011. gadā līdz 12,2% pērn. Protams, vēl ir pakalpojumu eksports, taču arī šeit kopējā aina nav viennozīmīga. Proti, transporta un glabāšanas nozares devums IKP ir sarucis no 10,5% 2011. un 2012. gadā līdz 9,5% pērn. Samazināšanos par procentpunktu vai tā desmitdaļām varētu saukt par matu skaldīšanu. Taču vienlaikus pēdējie gadi sevi pieteikuši ar tādas ekonomikas veidošanos, kur daudz kas ir atkarīgs no gadījuma rakstura peļņas. Par uzskatāmu piemēru varam minēt nekustamo īpašumu nozari, kuras īpatsvars Latvijas ekonomikā ir pat nedaudz lielāks kā treknajos gados. Pērn tās nozīme IKP struktūrā sasniedza 12,5% salīdzinājumā ar 12,2% 2007. gadā. Vēl mums ir izteikta atkarība no ES fondu naudas, kas turklāt nav novedis pie tā, lai valsts tautsaimniecība tiktu nostādīta uz ilgtspējīgākiem pamatiem. Ja ņemam vērā faktoru buķeti, kurā iekļauta situācija Krievijā un Ukrainā, uz deflāciju orientētie procesi pasaulē un nespēja tikt galā ar likumdošanu, lai varētu sākt ES fondu jaunā plānošanas perioda naudas apguvi, gribot negribot nākas secināt, ka uz strauju labklājības pieaugumu cerību ir visai maz. Savukārt, ja pasaules finanšu tirgi nonāks līdz jaunai krīzei, pašreizējais tautsaimniecības veidols vispār var izrādīties par savdabīgu bumbu ar laika degli.