Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Latvijas banku sektors ir atbrīvojies no nevēlamiem čaulas veidojumiem, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK ir apkopojusi datus par Latvijas banku sektora rezultātiem saistībā ar klientu bāzes attīrīšanu no riskantajiem čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām definētajām čaulas veidojuma pazīmēm. Jau iepriekš, pārskatot klientu bāzi, un jo īpaši kopš stājies spēkā jaunais 2018. gada regulējums, šādu veidojumu skaits Latvijas banku klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un noteiktajā termiņā (7.jūlijā) šo klientu noguldījumu atlikums kopējo noguldījumu īpatsvarā ir 0.03%(pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā).

Šā gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertu pirmās aplēses rāda, ka maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars banku noguldījumos ir vien 9,8%, savukārt tādu uzņēmumu īpatsvars, kurus skar aizliegums, jo tie atbilst divām čaulas veidojuma pazīmēm, jau varētu būt mazāks par 4%, informē FKTK.

Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem, katra banka, ja tas nepieciešams, padziļināti vērtē savu klientu riska profilu un atsakās no pārāk riskantā segmenta.

Aizliegums sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanā un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanā aizliegums attiecas arī uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

FKTK padome 29.maijā apstiprināja grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei.

Iecerētā čaulas kompāniju ierobežošana bez katra konkrētā uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem

Tāds secinājums skan par Ministru kabineta sēdē skatītajiem un apstiprinātajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Likumprojekta mērķis, pēc Finanšu ministrijas sagatavotās anotācijas, ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiktu noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Izmaiņas paredz, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība.

Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.

Latvijā reģistrētām bankām, maksājumu iestādēm, brokeru sabiedrībām aizliedz sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus; ir neskaidrības par šī lēmuma sekām

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas finanšu iestādēm liedz sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai uzņēmums nespēj pierādīt reālu saimniecisko darbību. Bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

«Uzskatu, ka tā ir cīņa ar sekām, ne cēloņu meklēšana vai novēršana,» komentē SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Pēc viņas teiktā, bankas gadiem ilgi ir strādājušas, apkalpojot dažādus klientus, taču lēmums aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām nerisina problēmu pēc būtības. «Galvenais problēmu iemesls ir mūsdienām atbilstošas tirgus kontroles un pārraudzības trūkums. To redzam kā vāju sadarbību starp FKTK, Kontroles dienestu un prokuratūru, mūsdienām neatbilstošu darba metožu izmantošanu un resursu trūkumu,» viņa uzskata, uzsverot, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas satricinājumi pēdējo mēnešu laikā valstij ir liels pārbaudījums, taču vienlaikus tā ir iespēja pacelt finanšu nozares attīstību citā – daudz profesionālākā līmenī. Ierobežojot sadarbību ar čaulas kompānijām, nevajadzētu papildus īstenot tādus priekšlikumus kā, piemēram, augsta riska nodevas ieviešanu, norāda eksperti.

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā.

Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Visiem uzņēmumiem būs jāiztur tests par to atbilstību vai neatbilstību čaulas kompānijas pazīmēm, vislielākais risks par tādām tikt atzītām un Latvijas gadījumā papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu rasties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

To paredz topošā Eiropas Savienības direktīva, kuras spēkā stāšanās paredzēta 2024. gada 1. janvārī, bet tajā ietverto prasību un nosacījumu identifikācija, visticamāk, notiks pēc 2022. un 2023. gada fakta. Lai arī šīs direktīvas kontekstā izmaiņas būs nepieciešamas arī Latvijas nodokļu sistēmā, tomēr Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece iesaka to uzņēmumu, kuriem ir kāda no direktīvas projektā ierakstītajām čaulas kompānijas pazīmēm, vadībai jau savlaicīgi novērst attiecīgus trūkumus un veikt pasākumus, lai pēc diviem – trijiem gadiem nenonāktu neapskaužamā situācijā, kad nodokļu administrācija faktiski atņem nodokļu rezidenta statusu un noteiktās situācijās papildus jāmaksā 20% liels nodoklis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Banku pārstāvji atzīst, ka klientus, ņemot vērā sankcijas Krievijai, ASV prasības un pēdējos gados ieviestu likumdošanu, analizē daudz skrupulozāk

Taču tādā veidā, vilšus vai nevilšus, sanāk izrevidēt arī klientus, kas tautsaimniecībai nes ieguvumus.

Arī vietējie

Transporta un uzglabāšanas nozare Latvijas ekonomikā veido būtisku lomu – tās īpatsvars kopējā IKP ir vairāk nekā 2 miljardi eiro jeb 9% no kopējās Latvijas pievienotās vērtības, un nozarē strādā 76 tūkstoši darbinieku jeb aptuveni 9% Latvijā strādājošo iedzīvotāju. Tomēr darbību aizvien vairāk apgrūtina slēgtie konti bankās, un, ņemot vērā kredītiestāžu pārstāvju pausto nostāju, šāda tendence, visdrīzāk, turpināsies. Banku pārstāvji stāsta, ka patlaban kredītiestādes steidzas pārrevidēt savu klientu bāzi un izsijāt riskantākos, aizdomīgākos klientus, taču tādējādi nākas ciest arī sektoriem, kas veido būtisku pienesumu ekonomikai.

Čaulas kompānijas Latvijas bankās ir iznīdētas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī kopējais riskanto klientu īpatsvars Latvijas bankās ir mazinājies.

Vienlaikus finanšu ministre pauda, ka tam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību. Kā savu viedokli skaidroja Reizniece-Ozola, Latvijas bankām riskanto ārvalstu klientu apkalpošana bijis kā «vienas dienas sakari», proti, nauda tikpat kā nav palikusi Latvijā tautsaimniecības kreditēšanai.

Kā ziņots, 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 9.maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Iecerētās tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošanas rezultātā Latvijā strādājošās bankas ne tikai slēgs kontus un liegs veikt darījumus trešo valstu kompānijām, bet arī noliks zem sitiena šo valstu investīcijas

Tik skarbu viedokli par iespējamām sekām pauda vairāki DB aptaujātie, vienlaikus norādot uz to, ka «tas, kas pašlaik notiek Latvijā, esot bezprecedenta gadījums, kur pie atbildības tiek saukti nevis vainīgie, bet gan tie, kuri varētu būt sadarbojušies ar tiem – veikuši kādus darījumus».

«Baidos, ka Latvijā jēdziens par čaulas kompānijām skars nevis tikai un vienīgi kādus banku klientus no trešajām valstīm, bet arīdzan šo valstu investorus mūsu zemē un pat tos Latvijas uzņēmumus, kuri varētu būt veikuši kādus darījumus ar uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus ES robežām,» situāciju vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nekur neesot redzējis šo jauninājumu ieguvumu–zaudējumu novērtējumu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Baltija ir lieliska vieta investīcijām, tā izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem.

Tiesa, tas gan nenozīmē, ka pēc šī paziņojuma varam sagaidīt pēkšņu un strauju ASV investīciju pieplūdumu. LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka šāds ASV prezidenta paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi no valsts tēla viedokļa, tas ir labs politisks un ekonomisks žests. Taču investīciju ieplūdei ir trīs galvenie priekšnosacījumi: liels noieta tirgus, lēts darbaspēks, pieejamas izejvielas. Latvijā nav neviena no šiem priekšnosacījumiem. Līdz ar to maz ticams, ka tradicionālajās nozarēs pēkšņi pieaugs ASV investīcijas. Cits stāsts, protams, ir augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, Fintech.

Domājot par ārvalstu investīcijām no trešajām valstīm, protams, daudzu prātus ir satraucis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par aizliegumu apkalpot čaulu kompānijas. Saistībā ar šo tiek zīmētas visai apokaliptiskas ainas. Tajā pašā laikā, iespējams, velns nav tik melns, kā to mālē, jo FM īpaši uzsver, ka čaulu kompānijām, lai tās par tādām uzskatītu, ir jāatbilst divām pazīmēm. Tām ir jābūt reģistrētām jurisdikcijās, kurās nav jāiesniedz gada pārskati, kā arī tajās nenotiek saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijā un citās NVS valstīs, gada pārskatu iesniegšana ir obligāta. Turklāt, lai kādu uzņēmumu uzskatītu par čaulas kompāniju, jāizpildās abiem kritērijiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, par ko satraucas daudzi eksperti, ka tas nozīmē aizliegumu mūsu bankām apkalpot ofšoru uzņēmumus.

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.