To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas finanšu iestādēm liedz sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai uzņēmums nespēj pierādīt reālu saimniecisko darbību. Bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

«Uzskatu, ka tā ir cīņa ar sekām, ne cēloņu meklēšana vai novēršana,» komentē SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Pēc viņas teiktā, bankas gadiem ilgi ir strādājušas, apkalpojot dažādus klientus, taču lēmums aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām nerisina problēmu pēc būtības. «Galvenais problēmu iemesls ir mūsdienām atbilstošas tirgus kontroles un pārraudzības trūkums. To redzam kā vāju sadarbību starp FKTK, Kontroles dienestu un prokuratūru, mūsdienām neatbilstošu darba metožu izmantošanu un resursu trūkumu,» viņa uzskata, uzsverot, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas satricinājumi pēdējo mēnešu laikā valstij ir liels pārbaudījums, taču vienlaikus tā ir iespēja pacelt finanšu nozares attīstību citā – daudz profesionālākā līmenī. Ierobežojot sadarbību ar čaulas kompānijām, nevajadzētu papildus īstenot tādus priekšlikumus kā, piemēram, augsta riska nodevas ieviešanu, norāda eksperti.

«Iniciatīva aizliegt bankām apkalpot čaulas kompānijas ir pārdomāts solis, šādas kompānijas īpašnieki mēdz veidot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai veiktu darbības, ar kurām paši sevi nevēlas publiski saistīt, un šāda nauda Latvijas banku sistēmai par labu nenāk,» uzskata Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Nerezidentu apkalpošana ir saistīta ar paaugstinātu risku, jo, strādājot ar citu valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienmēr ir grūtāk izvērtēt viņu darbību un naudas izcelsmi un izpildīt «zini savu klientu» principu, tomēr vienlaikus būtiski, lai ierobežojumi saistībā ar čaulas kompānijām tiktu pareizi realizēti – augsta riska nodevu ieviešana vai līdzīgas pieejas nebūs efektīvi risinājumi. Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka čaulu kompāniju aizliegšana ir solis ceļā uz naudas atmazgāšanas mazināšanu. «Nedomāju, ka te ir vajadzīga dziļāka izpēte un ka tas var nodarīt ekonomikai kaitējumu vai atbaidīt investorus. Svarīgi, kā šis process tiks realizēts, bet kopumā to vajadzēja darīt jau sen,» viņš piebilst.

Visu rakstu «Čaulām» pieliek punktu lasiet 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.