Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Nodokļu reformas pirmie ziediņi jau ir, bet odziņu vēl nav

Šī gada janvāris ir pagājis, uzņēmējiem un grāmatvežiem meklējot skaidrojumus par jauno normu pareizu piemērošanu, savukārt nodokļu administrācijai nemitīgā uzziņu sniegšanā.

Nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis ir jau aiz muguras, darbiniekiem ir aprēķinātas algas, iesniegtas attiecīgo nodokļu deklarācijas pēc jaunajām prasībām. Vairums DB aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka janvāris ir bijis savdabīgs lūzuma brīdis, kad, tā kā bija, vairs darīt nevar, bet, kā darīt pareizi un korekti gan pret valsti, gan pret visiem pārējiem, vēl īsti nebija skaidrības. Tāpat tiek norādīts, ka ar papildu darbu un slogu ir nācies samierināties grāmatvežiem. Bez tam uzņēmēji pauž cerību, ka gadījumos, ja kaut kas nav bijis pareizi izdarīts, vēlāk, labojot iesniegtās deklarācijas, par šīm kļūdām netiks veikti kādi papildu uzrēķini – soda un nokavējuma naudas veidolā.

Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmās nodokļu problemātika ir bijusi vienmēr, kaut arī atšķirīgi politiskie spēki pielietojuši atšķirīgu metodiku, proti, vieni bijuši ļoti konkrēti, nosaucot likmes, citi atspoguļojuši mērķi

Šogad aizsāktā Latvijas nodokļu sistēmas reforma ir pielīdzināma 1993.–1995. gados īstenotajām radikālajām pārmaiņām. Pagaidām par jaunieviestajām pārmaiņām ir pāragri izdarīt secinājumus. Interesanti, ka vairāki uzrunātie atteicās vērtēt Saeimā ievēlēto politisko partiju 4000 zīmju vēlēšanu programmu, jo «tās esot stipri tālu no skaudrās realitātes», «tam nav jēgas», turklāt dzīve nestāvot uz vietas, līdz ar to arī nodokļu jomai esot jāpielāgojas. Turklāt šogad uzsāktās nodokļu sistēmas pārmaiņas ir notikušas, kaut arī tās nebūt neesot minētas partiju programmās.

Slidena lieta

«Par nodokļu likmēm, to taisnīgumu politiķi vienmēr atceras pirms vēlēšanām, bet ar solīto pildīšanu visādi ir bijis,» uz lūgumu novērtēt politisko partiju piedāvājumu iepriekšējās parlamenta vēlēšanās atbild nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš uzskata, ka nodokļi ir svarīga un sāpīga tēma gan vēlētājiem – iedzīvotājiem –, gan arī uzņēmējiem. «Ir partijas, kuras savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti. Ir citas, kuras nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, tādējādi izvairoties no «lamatām», kurās varētu iekrist pirms nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi. Tas īpaši attiecas uz tām partijām, kuras bijušas vai joprojām ir pie varas,» skaidro A. Dābols.

Jau līdz šā gada beigām tiks veikti vairāki būtiski pasākumi attiecībā gan uz skaidras naudas lietošanas griestu samazināšanu, nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu izmaksu samazināšanu, gan arī ogotāju un sēņotāju kontroli.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Vairāki DB aptaujātie pauda pārsteigumu par šī plāna termiņu – 2021.–2022. gadam, jo 2021. gads jau ir pagātne.

Vienlaikus tika atgādināts, ka diemžēl ēnu ekonomika bija, ir un arī būs, taču vienmēr pret to no valsts puses notiek cīņa gan par to, lai tiktu veikta atbilstoša nodokļu nomaksa, gan lai vienlaikus novērstu nodokļus maksājošo uzņēmumu tirgus pozīciju zaudēšanu, jo darba devēji, melnajā un pelēkajā sektorā strādājošajiem nemaksājot nodokļus pilnībā vai daļēji, ir daudz konkurētspējīgāki. Uzņēmēji uzskata, ka valstij ir jācīnās ar pelēkajiem un pagrīdes šeftmaņiem.

2019. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā, – dārgāka kļūs tabaka, pēc dažiem mēnešiem arī alus un alkohols.

Faktiski visas pārmaiņas nodokļu jomā, izņemot solidaritātes nodokļa likmes 25,5% apmērā noteikšanu, kā arī trešās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sliekšņa paaugstināšana no 55 000 eiro līdz 62 800 eiro gadā, tādējādi to sasaistot ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu griestu paaugstinājumu, ir iepriekšējās 12. Saeimas nolemtā īstenošanās dzīvē. «Faktiski 2019. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nav, jo tās, kuras šogad stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu,» vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, 2019. gads ir iesācies ar iepriekš prognozējamām izmaiņām, taču vienlaikus ar stabilitāti visos tā dēvētajos lielajos nodokļos.

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Cilvēku veselībai un makam skādi nodarošie produkti, kā arī izklaides kļūs dārgāki, jo tiem paaugstinās akcīzes nodokļa likmes; bankām vēlas ieviest obligātu peļņas nodokli.

To paredz izstrādātais informatīvais ziņojums Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tiesa, saistībā ar līdzšinējā valdības vadītāja iesniegto demisiju pašlaik nav skaidrības par šī dokumenta projektā atspoguļotā īstenošanu, tomēr pēc vairāku aptaujāto sacītā attiecībā uz vairāku pozīciju, piemēram, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu cilvēku veselībai kaitējumu radošajiem produktiem, šaubu par to ieviešanu neesot. Vienlaikus līdzās šajā projektā atspoguļotajiem pasākumiem esot vēl tādi, kuri tajā neesot atrodami, bet būtu obligāti iekļaujami.

Viens mērķis — iekasēt vairāk

"Nodokļu politikas pamatnostādnes lielākoties vienmēr ir bijušas vērstas uz lielāku nodokļu summu iekasēšanu, ko pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem pārdalīt," vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka savā praksē ir pieredzējis daudzas nodokļu politikas pamatnostādnes, taču būtība tajās paliek nemainīga — kaut kādu nodokļu paaugstināšana vai jaunu ieviešana. "Akcīzes, dabas resursu un azartspēļu nodokļu likmes tiek piedāvāts palielināt, un tas pat varbūt ir labāks risinājums, nekā paaugstināt par vienu vai diviem procentpunktiem pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi, par ko jau kādu laiku bija un, šķiet, arī būs bažas, jo valsts makā naudas visām drošības, veselības aizsardzības, izglītības vajadzībām nepietiek, savukārt ES no nākamā gada atsakās no Covid-19 pandēmijas laika atkāpēm attiecībā uz budžeta deficīta apmēru," brīdina A. Dābols. Viņš pozitīvi vērtē, ka sagatavotajā projektā ir atspoguļotas Igaunijas un Lietuvas iecerētās nodokļu politikas izmaiņas, kas savā ziņā kalpo par bākuguni Latvijai. „Ir labi, ka nodokļu politikā tiek minēta arī ēnu ekonomikas mazināšana, kuras rezultātā plānots papildus iegūt 2024. gadā 12 milj. eiro, bet 2027. gadā jau 120 milj. eiro, kas ir vairāk, nekā paaugstinot akcīzes nodokļa likmes,” secina A. Dābols. Viņš gan vērš uzmanību, ka nodokļu politikas pamatnostādņu projektā ietvertais var atšķirties no realitātes, par ko liecinot arī vairāku iepriekšējo nodokļu politikas pamatnostādņu ieceru liktenis.

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Lai apkarotu ēnu ekonomiku, tiek piedāvāti deviņi pasākumi, kuru vidū ir skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus.

Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro.

Krāpnieku noņemšanai no trases nodokļu administrācijai piešķirs papildu tiesības uzņēmumu izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un šodien Ministru kabinetā izskatīšanai paredzētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Akceptējot tos, Valsts ieņēmumu dienests jau no šā gada 1. jūlija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs vismaz iepriekšējos sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Vienlaikus, lai mazinātu īpašā PVN režīma atļaujas izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, paredzēts noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas saņemšanai. Pēc FM provizoriskiem aprēķiniem, minētie grozījumi ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN 2,1 milj. eiro apmērā.

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka minimālās mēnešalgas celšana ir izdevīga politiķiem, jo tā ne tikai rada papildu ieņēmumus sociālajās iemaksās, bet arī var pozitīvi noskaņot vēlētājus, kuri strādā par minimālo algu.

Nodokļu eksperta aprēķins rāda, ka iecerētā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro mēnesī darba devējam nozīmē izmaksu pieaugumu 84,36 eiro apmērā par strādājošo ar minimālo algu. “Situācijā, kad koronavīrusa pandēmijas mazināšanai noteiktie ierobežojumi ir izraisījuši ekonomisko krīzi, darbaspēka izmaksu paaugstināšana nav tas, kas būtu visvairāk vajadzīgs, jo tirgū var pārdot preces un pakalpojumus par to cenu, kāda tā ir,” uz jautājumu par to, vai pašreizējais brīdis būtu tas labākais laiks minimālās algas paaugstināšanai par 70 eiro, atbild A. Dābols.

Atgādinām, ka septembrī koalīcija apstiprināja nākamā gada budžeta metu, un ir notikušas neskaitāmas diskusijas par dažādiem nodokļiem. Viens no lielākajiem budžeta palielināšanas mehānismiem ir minimālās algas celšana līdz 500 eiro, kas palikusi ārpus diskusijām.

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par koronavīrusa vakcīnu, kas padzītu pandēmiju no tautsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un tas ir galvenais stūrakmens nodokļu ieņēmumu optimismam nākamajā gadā.

Saeimā ir akceptēts 2021. gada valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns. Lai arī domas par dažādu nodokļu ieņēmumu optimisma līmeni atšķiras, tomēr tiek paustas cerības, ka, atšķirībā no 2020. gada, nākamgad nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies.

“Ceru, ka nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies un Latvijas valstij nenāksies pieņemt kādus skarbus, biznesam un cilvēkiem nepatīkamus lēmumus,” uzsver bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka tik neprognozējama situācija, kāda ir pašlaik, nav pieredzēta. “Kurš var prognozēt, kāda situācija būs pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, nemaz nerunājot par 12 vai 18, vai 24 mēnešiem? Šodien var kaut ko prognozēt ar augstu ticamības pakāpi tikai dažām dienām vai labākajā gadījumā nedēļai vai dažām, bet ne jau gadam, diviem vai trijiem,” uz jautājumu par prognozēm atbild A. Lasmanis.

Parlamenta vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 200 eiro jeb 66,7%, tādējādi mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs par dažiem desmitiem eiro vairāk.

Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju.

Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana. Divas reizes gadā Interesanti, ka 2022. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiks mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tiks palielināts no pašreizējiem 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un būtībā tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

Pašreizējā nokavējuma naudas sistēma netiks mainīta līdz 2021. gadam, kad spēkā stāsies vienotais nodokļu konts un vienlaikus arī notiks nodokļu sistēmas izvērtēšana

Šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas izteikts informatīvajā ziņojumā par nokavējuma naudas izvērtējumu, atbalstīja Ministru kabinets. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka pašreizējā nokavējuma naudas sistēma ir izveidota ļoti pareizi, jo tā ļauj diskutēt un vienoties ar tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi vēlas maksāt nodokļus, bet nonākuši kādās grūtībās. Taču tā neattiecas uz krāpniekiem un tiem, kuri negrib maksāt nodokļus. Šādu valdības pozīciju pozitīvi vērtēja arī vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un nodokļu konsultanti.

«Pašlaik konceptuāli nevajadzētu mainīt likumdošanas normas attiecībā uz nokavējuma naudas apmēru un griestiem, it īpaši, ja uzņēmēji ir pie tiem pieraduši un zina, kādi tie ir atkarībā no pašu rīcības, » uzsver Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

1. jūlijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 150 eiro un sasniegs valstī noteiktās minimālās algas apmēru 500 eiro, mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs dažus desmitus eiro vairāk.

Interesanti, ka Saeimas vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiek mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tika palielināts no 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

DB aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju. Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana, kas ietekmēšot konkurētspēju, jo īpaši, ja Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā daudzās konkurentu mītnes zemēs, piemēram, Polijā.

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro.

To paredz sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus Saeimā iesnieguši pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputāti Dana Reizniece-Ozola, Armands Krauze, Anda Čakša, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Uldis Augulis un Janīna Jalinska. To, vai parlamentāriešu vairākums šo ideju atbalstīs un nodos to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rādīs balsojums. Vairums DB aptaujāto šaubās par šīs idejas iedzīvināšanas iespēju pašreizējos apstākļos un to vairāk uzskata par politiskā šova elementu.

Atsaucas aicinājumam

Grozījumu projekta iniciatori norāda uz Saeimā saņemto portāla ManaBalss.lv aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā līdz šā gada 3. aprīlim parakstījuši 50 130 atbalstītāju. Turklāt 2017. gada 11. aprīļa valdības sēdē tika nolemts, ka Ministru kabinetā līdz šā gada 31. martam tiks iesniegti izskatīšanai grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Proti, 2019. gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums, ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2020.- 2023. gadam. Lai ar nākamo taksācijas gadu spēkā stātos jauns regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam, taču līdz šim parlamentā neesot iesniegti sagatavotie likumprojekti. Tāpat anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, lielākajā vairākumā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vispār vai arī tas ir ļoti zems. Bez tam autori prognozē, ka piedāvātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības, jo ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Visiem, kuri saņems vairāk nekā 200 000 eiro gadā lielus ienākumus, būs jāmaksā vēl papildu 3% liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Šādu savā ziņā papildu nodokļa maksājumu turīgākajiem cilvēkiem — Latvijas nodokļu rezidentiem - Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu reformas ceturtā daļa iet Eiropas virzienā. “Lielākajā daļā valstu šī likme strādā uz visiem ienākumiem, un Latvijā par šo nav bijis diskusiju,” uzsvēra A. Ašeradens. Viņš skaidroja, ka minētā likme attiektos uz tiem cilvēkiem, kuri būs veikuši kādus iespaidīgus darījumus, saņēmuši dividendes, darba algu.

Šo nodokļa apmēru aprēķinās nodokļu administrācija pēc deklarācijas iesniegšanas, kurā būs ņemti vērā visi ienākumi, nevis tikai darba alga. “Divu gadu laikā mēģināsim saprast, cik tā ir efektīva un kā tā strādā,” norādīja A. Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka ir arī panākta vienošanas par šīs normas pārskatīšanas mehānismu.