Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.
Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?
Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.
Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.
Piemēram: SIA C pieder 100% SIA B kapitāla daļas, savukārt SIA B pieder 100% SIA A kapitāla daļas. No likumā noteiktā aizlieguma iegūt savas daļas izriet, ka SIA A ir aizliegts ar SIA B slēgt pirkuma līgumu par SIA B piederošo SIA A kapitāla daļu pārdošanu SIA A. Tomēr likums neliedz SIA A ar SIA C slēgt pirkuma līgumu par SIA C piederošo SIA B kapitāla daļu pārdošanu SIA A. Tādejādi var izveidoties un no likuma viedokļa ir pieļaujama situācija, ka SIA A pieder 100% SIA B kapitāla daļas, savukārt SIA B pieder 100% SIA A kapitāla daļas.
Mazliet citāda situācija ir akciju sabiedrību gadījumā, jo attiecībā uz akciju sabiedrībām likums paredz stingrākus ierobežojumus, nosakot, ka, ja vien likumā nav noteikts izņēmums, akciju sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai. Līdz ar to akciju sabiedrību gadījumā abas piemērā aprakstītās situācijas nebūtu pieļaujamas un uz tām attiektos likumā noteiktais savu daļu iegūšanas aizliegums. Tomēr tas nenozīmē, ka akciju sabiedrības šādā struktūrā nevarētu vispār ietilpt, jo likumā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad akciju sabiedrība pastāv kā sānu atzars, kuru kontrolē kopējā struktūra, bet pašai akciju sabiedrībai nav kontroles pār citām struktūrā ietilpstošajām sabiedrībām.
Kāpēc šādas kapitālsabiedrību īpašnieku struktūras tiek veidotas un kam tās ir izdevīgas?
Šādas kapitālsabiedrību īpašnieku struktūras var izveidoties gan dažādu apstākļu sakritības rezultātā, gan var tikt veidotas apzināti. Gadījumos, kad viena kapitālsabiedrība pieder citai, kā rezultātā veidojas noslēgts aplis, pilnīgu kontroli pār kopējo struktūru iegūst šo kapitālsabiedrību amatpersonas – valdes un padomes locekļi. Formāli šīm amatpersonām neviena no kapitālsabiedrībām nepieder, bet faktiski tās iegūst kapitālsabiedrību īpašniekiem pielīdzināmu kontroli pār sabiedrību, izlemjot jautājumus gan par kopējā struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanu un atsaukšanu, gan peļņas sadali, gan citām būtiskām izmaiņām kopējā struktūrā. Turklāt šīm personām, ja vien tās to vēlēsies, ir iespēja jebkurā brīdī pārraut šo apli, atsavinot vienas kopējā struktūrā ietilpstošās kapitālsabiedrības daļas citai personai, kura tādejādi iegūtu īpašumā un savā kontrolē visu kopējo kapitālsabiedrību struktūru. Lai arī saskaņā ar likumu kapitālsabiedrības daļu īpašnieks personiski neatbild par sabiedrības saistībām, tomēr noteiktos gadījumos personas apzināti izvēlas veidot kapitālsabiedrību struktūru, kas noslēdzas kā aplis. Šāda kapitālsabiedrību struktūra var dot iespēju kontrolēt struktūrā ietilpstošās sabiedrības un gūt no to darbības ekonomisku labumu, formāli nekļūstot par kapitālsabiedrības daļu īpašnieku.
Problēmas, ar kurām šādām kapitalsabiedrībām var nākties saskarties?
Bankām un citām finanšu iestādēm ar likumu ir noteikts pienākums pirms darījuma attiecību uzsākšanas noskaidrot klienta patieso labuma guvēju. Saskaņā ar likumu par kapitālsabiedrības patiesā labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziskā persona, līdz ar to bankām un citām finanšu iestādēm ir pienākums identificēt fizisko personu, kuras labā un interesēs šāda kapitālsabiedrību struktūra darbojas. Šis apstāklis var nopietni apgrūtināt struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību darbību, jo nespējot iegūt objektīvu informāciju par patiesā labuma guvējiem, bankas un citas finanšu iestādes varētu atturēties no darījuma attiecībām ar šādām kapitālsabiedrībām.
Kā vēl viena problēma, ar kuru var nākties saskarties, ir iespējamās nesaskaņas starp kopējā struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību amatpersonām un iekšējā cīņa par kontroles pārņemšanu pār visu kopējo struktūru. Tā kā konkrētas personas iespējas ietekmēt atsevišķas kapitālsabiedrības un kopējās struktūras darbību ir saistīta ar tās ieņemamo amatu, zaudējot šo amatu, tā var tikt pilnībā izstumta no šādas struktūras.
Vai šāda struktūra var pastāvēt ilgtermiņā?
Šādā struktūrā ietilpstošās kapitālsabiedrības var veiksmīgi darboties, slēgt darījumus, uzņemties un izpildīt saistības, gūt peļņu. Ja vien nav pārkāpti likumā noteiktie ierobežojumi savu daļu iegūšanai un kopējie ienākumi pārsniedz izdevumus, šādas kapitālsabiedrību struktūras var pastāvēt neierobežoti ilgi un to darbība nav aprobežota ar kādu noteiktu laika periodu. Izšķirošo nozīmi šādos gadījumos spēlē iesaistīto personu vēlme un ieinteresētība saglabāt esošo kapitālsabiedrību struktūru vai to mainīt, pārraujot apli.
Situācija, kad vairāku kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis, nav tipiska un plaši izplatīta, tomēr praksē šāda savdabīga struktūra laiku pa laikam ir sastopama un tiek izmantota.
#1/3
Andra Rubene
#2/3
Raivis Znotiņš
