Citas ziņas

The Economist redaktors: Latvijas izteikti negatīvais valsts tēls ir uzlabojies

Gunta Kursiša,18.10.2012

Jaunākais izdevums

Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no valsts ar izteikti negatīvu tēlu ir būtiski mainījusies pozitīvā virzienā, kas labvēlīgi ietekmē arī investoru piesaisti, britu uzņēmējiem veltītā forumā par Latviju norādīja žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas).

Šāda atziņa tika pausta Londonā notiekošajā biznesa forumā, kurā britu uzņēmējiem tika stāstīts par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un valsts investīciju vidi.

The Economist redaktors, stāstot par Latvijas konkurētspēju, norādīja, ka to veido vairāki unikāli faktori, tai skaitā zemās izmaksas, kas ir par trešdaļu vai pat uz pusi mazākas nekā citviet atkarībā no biznesa sektora.

Stāstot par britu investoru redzējumu attiecībā uz Latviju, valsts vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pauda, ka «britu investoru uzticība ir iegūta, bet svarīgi ir to saglabāt,» sacīja. Viņš uzsvēra, ka investoriem ir svarīgi zināt un prognozēt, kas biznesa vidē pēc pieciem desmit gadiem.

Foruma pirmajā daļā runātāji sniedza dziļāku ieskatu Latvijas šābrīža ekonomiskajās un politiskajās norisēs, apliecinot Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi pēckrīzes periodā, kā arī radot pārliecību par mūsu valsts uzņemto pozitīvo attīstības virzienu. Pasākuma otrajā daļā debatēs runātāji raksturoja Latvijas finanšu vidi, investīciju vidi, kā arī dalījās pieredzē ar saviem biznesa veiksmes stāstiem.

Paneļdiskusijā investori ar vairāku gadu biznesa pieredzi, strādājot Latvijā, stāstīja par priekšrocībām, un trūkumiem investoriem Latvijā. Viņi atgādināja par Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, labo gaisa satiksmi, augsto izglītības līmeni, tai skaitā krievu un angļu valodas zināšanas.

Forumā ar uzrunām uzstājās arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs Juris Kravalis, Londonas Sitijas vadības pārstāvis Marks Bolets (Mark Boleat), Baltic International Bank valdes priekšsēdētājas vietniece Nataļja Tkačenko, IT uzņēmuma Accenture Latvia vadītājs Maksims Jegorovs, riska kapitāla fonda Imprimatur Capital Fund Management vadošais partneris Latvijā Tobijs Mors (Toby Moore), žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas), kā arī britu laikraksta Financial Times izdotā žurnāla fDI Magazine redaktore Kortnija Fingara (Courtney Fingar).

Forumu Droša kuģošana vētrainajos Eiropas ekonomikas ūdeņos organizēja Latvijas vēstniecība Lielbritānijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Labāk palikt ES, bet ne par katru cenu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore,23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Lielbritānija šajā situācija nebūs uzvarētāja

Biznesa augstskolas Turība docētāja Zane Driņķe,04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rompejs: ES izdzīvotu bez Lielbritānijas, bet ne Francijas

LETA--THE LOCAL,27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit mainīs ne tikai ES un Lielbritānijas ekonomiskās un politiskās attiecības, bet dalībvalstīm jārēķinās ar lielākiem maksājumiem ES kopējā katlā vai mazākām izmaksām

Tādu ainu iezīmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Lai gan pašlaik prognozēt nākotni ir tas pats, kas mēģināt atrisināt matemātikas uzdevumu ar daudziem nezināmajiem, tomēr ir skaidrs, ka Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) mainīs šo valstu savienību kā tādu. Daudz tiek runāts par to, ko varētu zaudēt briti, izstājoties no ES, tomēr Baltijai svarīgāk ir saprast, kas un kā mainīsies mums, kādi varētu būt tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju, kas notiks ar ES viesstrādniekiem šajā valstī, kāds būs budžets nākamajam ES plānošanas periodam 2021.–2027. gadā, kā tiks kompensēta britu aiziešana no ES un līdz ar to iemaksas, kā arī iespējamie pavērsieni nodokļu regulācijā. EP deputātiem nav vienprātības par nākotnes scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Problēmas ar bedres malas sajušanu

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore,28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī krīzē pabijušās pasaules valstis viena pēc otras atzīmē oficiālu izraušanos no bedres, sabiedrība apbrīnojamā vienprātībā labās ziņas turpina ignorēt

Pagājušajā piektdienā to valstu pulkam, kas oficiāli ir izrāpusās no dižkrīzes radītās bedres, pievienojās Lielbritānija. Proti, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī beidzot ir sasniedzis un pat nedaudz pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Paši briti gan joko, ka, ņemot vērā tagad notiekošo IKP aprēķina reformēšanu, jau rudenī var izrādīties, ka svarīgais mirklis faktiski bija pienācis pērn, bet par to vienkārši neviens nezināja. Lai nu kā, bet britu zemē bija pamats vilkt ārā šampanieti… Kā par brīnumu tā vis nenotika un starp laimīgajiem pašiem sev pa plecu sitējiem bija sastopami tikai politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES sākas Dauningstrītai neparedzēti sliktā situācijā

Šī ir pirmā nedēļa nākamo divu gadu šķiršanās drāmā starp Apvienoto Karalisti (AK) un ES. Tā sāk risināties laikā, kad pēc nesen notikušajām Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām premjeres Terēzas Mejas valdība ir piedzīvojusi triecienu gan iekšpolitiskajiem politisko pozīciju konsolidācijas plāniem, gan izrietoši ‒ arī sarunu pozīcijām ar Briseli. Pēc vairāku vietu zaudēšanas parlamentā un opozīcijas leiboristu ievērojamajiem ieguvumiem tās katrā ziņā vairs nav spēka pozīcijas, kā līdz šim to ir vēlējusies pasniegt T. Meja. Pirms sēsties pie sarunu galda ar ES sarunvedēju Mišelu Barnjē, Lielbritānijas pārstāvis Deivids Deiviss ar retoriku par kopējām Eiropas vērtībām ir ļāvis noprast, ka briti apzinās savu pozīciju salīdzinošo pasliktināšanos, vērtē Bloomberg. D. Deiviss solījis arī Brexit iznākumā vēsturē nepieredzētu līgumu, lai gan teorētiski aizvien spēkā paliek iespēja, ka nekāds līgums panākts netiks vai varbūt pat nekāds Brexit galu galā nenotiks. Savukārt ES savās pozīcijās paliek tikpat cieta kā agrāk, tikai nu jau ar paredzami lielāku iespēju, ka notiks pēc Briseles prāta. Vismaz ES pilsoņu statusa ziņā tas nozīmē arī «Rīgas prātu». Proti, ir paredzams, ka sarunas netiks turpinātas bez divu principiālo vienošanos panākšanas – par Lielbritānijā jau esošo ES pilsoņu tiesību turpinošos pastāvību un par «šķiršanās kompensāciju», kas Londonai ir jāmaksā ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Marķējumus vajag saskaņot

Didzis Meļķis,14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne vien ASV muitas nodevas, bet arī atšķirīgie iepakojuma un marķējuma standarti bremzē Latvijas eksportētājus

Līdz ar nesen panākto vienošanos par daudzpusējo Klusā okeāna reģiona sadarbības līgumu ASV valdībai ir brīvākas rokas aktīvāk pievērsties ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumam (angliskais saīsinājums – TTIP). Par gaidāmajām politikas un biznesa aktualitātēm DB sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā un Eiropas Komisiju 26. oktobrī rīko konferenci ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums: ieguvumi un riski.

Ne obligāti gludi

Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulija savas valsts aktīvo iesaisti TTIP veicināšanā skaidro ar jau ciešajām attiecībām starp Lielbritāniju un ASV. Briti lēš, ka līgums viņu ekonomikai dos papildus desmit miljardus mārciņu gadā. Uz DB jautājumu, vai šis tirdzniecības jauninājums kā jau jauninājumi vispār nenozīmēs arī satricinājumus, vēstniece atzīst, ka sekmīga pielāgošanās jaunajiem nosacījumiem prasīs kādu laiku un «ne obligāti būs pilnīgi gluda». Tomēr tirdzniecības tarifu pazemināšana un atcelšana un tirgus regulējumu saskaņošana paredzami dos izrāvienu jau pašlaik apjomīgajām biznesa attiecībām starp abiem Atlantijas okeāna krastiem. Pašlaik preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums starp ASV un ES ir 2,16 mljrd. EUR dienā, un tas ir saistīts ar 13 miljoniem darba vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA,14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kalvītis atbild uz jautājumu: kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā?

Dienas Bizness,09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties šodienas acīm, es nekad nesapratīšu, kāpēc FKTK un Latvijas Banka pieļāva, ka Latvijā izsniedz kredītus eiro valūtā. Nevienā valstī svešā valūtā privātpersonas nevar ņemt kredītus. Krīzē tas pasargāja investorus un nesa zaudējumus tautai,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā, sacījis ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Aizņēmumu svešā valūtā dēļ mēs nevarējām pielietot klasisko krīzes pārvarēšanas instrumentu - naudas devalvāciju, ko veiksmīgi izmantoja poļi, briti, zviedri. Briti devalvēja mārciņu, un divu gadu laikā tā kļuva tikpat spēcīga, kā bija,» skaidrojis Kalvītis.

«Otra problēma, ka bankas aizņēmās īstermiņa resursus un izmantoja tos nekustamo īpašumu ilgtermiņa kreditēšanā. Un tā rīkojās ne tikai Parex, faktiski visas Latvijas bankas. Es tolaik biju valdības vadītājs, kāds pārmet arī man, bet tā nebija valdības atbildības sfēra. Mūsu fokuss bija uz valsts budžetu. Manas valdības laikā tas bija kārtībā - divus gadus bija atlikums, pēdējā gadā pat 117 miljoni plusā, kas nekad citkārt nav bijis. Un sociālajā budžetā vispār bija uzkrāts miljardu latu liels atlikums. Pa šiem gadiem viss notērēts. Bet tas arī objektīvi, jo nav cilvēku, kas strādā, nav, kas maksā nodokli,» Dienai paudis ekspremjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aktīvus, spēji tuvojoties Brexit datumam, populāri atzīt par tuvu neinvestējamiem.

Finanšu tirgus dalībnieki jau kādu laiku nezina, ko īsti darīt ar vairākiem britu aktīviem, pār kuriem pastāvīgu ēnu uztur Brexit jautājums. Valdot šādam fonam, britu akcijas var mēģināt saukt par vienām no pašām nemīlētākajām pasaulē – tālu no patiesības tas nav. EPFR Global apkopotie dati liecina, ka investori no šīs valsts akcijām naudu noplūdina jau 10 mēnešus pēc kārtas. Savukārt Bank of America Merrill Lynch globālo fondu pārvaldnieku aptaujā secināts, ka tieši Apvienotā Karaliste janvārī izpelnījusies visnemīlētākā reģiona, kur ieguldīt, statusu.

Ik pa laikam bijuši aktuāli spriedumi, ka britu uzņēmumiem varētu palīdzēt mārciņas cenas samazināšanās, kas, šķiet, ir Brexit komplekta sastāvdaļa (vājāka vietējā valūta ir balsts valsts ražotājiem un eksportētājiem). Tomēr pēdējā laikā jau tiek vērtēts, ka posts no Brexit procesa, ja tas nonāks kādā investoriem sliktākā gultnē, varētu būt krietni lielāks nekā potenciālie guvumi no valūtu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot un attīstot biznesu ārpus Latvijas, nepieciešams padomāt, kā to darīt ar toleranci un sapratni pret attiecīgo kultūru. Sniegt roku vai apskaut? Pieredzē par multikulturālajām atšķirībām DB organizētajā konferencē dalījās Skrivanek Group ārzemju nodaļas vadītāja Aiga Veckalne un Skrivanek Baltic svešvalodu pasniedzējs Hassans Khaits. Ja esi valstī, par kuru neko daudz nezini, lai cik banāli izklausītos – noderēs smaids, jo tas ir starptautisks. Patīkamu iespaidu atstāj arī sasveicināšanās vietējā valodā, jūsu centieni tiks novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielizrādes Abas Malas skatuve novērtēta arī ārpus Latvijas robežām

Lelde Petrāne,05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimediālās deju lielizrādes Abas Malas skatuvi, ko ciešā sadarbībā ar multimediju mākslinieku Māri Kalvi radījis arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems (DJA – Didzis Jaunzems Architecture), ietekmīgais medijs ArchDaily novērtējis kā vienu no iespaidīgākajām pasaulē radītajām skatuvēm, pavēstīja lielizrādes radošās komandas pārstāve Gunta Kursiša.

Abas Malas skatuve augstu novērtēta līdzās tādu leģendu kā Deivida Bovija (David Bowie) un The Rolling Stones performancēm radītajām skatuvem.

Skatuve, kas tika veidota lielizrādei Arēnā Rīga, bija īpaša ne tikai ar videoprojekciju vērienu (arēnas centrālo telpu klāja videoprojekcijas 2000 m2 platībā), bet arī ar telpisko dažādību. Skatuve tika izmantota kā liels deju laukums masu skatiem, taču tajā pašā laikā tajā tika integrētas vairākas maza izmēra skatuves nelielām dejotāju grupām un solistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis,04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Arēnā Rīga tiek montēta projekciju skatuve lielizrādei Abas Malas

Lelde Petrāne,14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimediālā deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Skatītājs varēs vērot telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

«Arēnā Rīga» lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru