2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.
Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Skaidra pozīcija
Ir skaidra ES pozīcija, ka sarunas ar Lielbritāniju pa jaunam netiks atvērtas. Lielbritānija tiek aicināta darīt visu, lai ratificētu izstāšanās līgumu. Pēdējo notikumu kontekstā ir tikai pieaugusi varbūtība par izstāšanos bez vienošanās. Gan ES, gan arī Latvijai ir jābūt gatavām šādam iespējamam pavērsienam. Ja tā notiks, tad jau 30. martā nonāksim pelēkajā zonā, jo nebūs ne pārejas perioda, nebūs nekāda regulējuma savstarpējām attiecībām un tās notiks pēc starptautisko organizāciju (ANO, OECD, PTO) nosacījumiem. «Varam tikai cerēt, ka izstāšanās būs ar vienošanos un attiecīgiem nosacījumiem,» tā Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka par abiem iespējamiem scenārijiem ir aicināti domāt gan ministrijās un valsts iestādēs, gan arī uzņēmēji. «Vajadzības gadījumā būs jābūt gataviem ļoti ātri normatīvajos aktos veikt izmaiņas - gan vienkāršas, gan arī pietiekami komplicētas, un tas attiecas gan uz finanšu sektoru, tirdzniecību, gan pilsoņu tiesībām, sociālajām garantijām attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem, kas būs Latvijā,» skaidro Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa atzīst, ka Latvijas pilsoņu tiesības Lielbritānijā Latvija ietekmēt nevarēs. Vienlaikus būs jautājumi par sociālo pabalstu pārnesi utt. Izstāšanās bez vienošanās situācijā būs jautājumi par imigrāciju. Vēl viens lielais jautājums ir ES budžets. Kontrolētas izstāšanās situācijā briti savas saistības pildīs un iemaksas veiks līdz 2020. gada nogalei. Savukārt, izstājoties no ES bez jebkādas vienošanās, Lielbritānija ES budžetā neko nemaksās, un tādējādi tiek ietekmētas tās ES programmas, kuru izpilde iecerēta jau tuvākajā laikā. Tajā paša laikā ir skaidrs, ka Lielbritānija nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021.līdz 2027.gadam iemaksas (to neto vērtība bija 5-7%) neveiks.
Vajadzēs atbilstošu reakciju
Z. Kalniņa-Lukaševica atzina, ka tirdzniecības jomā izstāšanās bez vienošanās nozīmēs šķēršļus ne tikai dažādu pārbaužu veidolā, piemēram, dažādas fitosanitārās prasības var nozīmēt piegāžu kavēšanos, bet preču darījumi var tikt pakļauti aplikšanai ar ievedmuitu. Meža nozare ir liels produkcijas piegādātājs uz Lielbritāniju, un viens no skaidrojumiem, kāpēc pašlaik uz šo valsti tiek eksportēts ļoti daudz produkcijas, ir, lai radītu sava veida amortizatoru iespējamam kritumam, kāds varētu iestāties pēc 2019. gada 30. marta.
Ārlietās, drošībā prioritāte ir saglabāt ciešu sadarbību ar Lielbritāniju. Vienlaikus, izstājoties bez noteikumiem, radīsies jautājumi par datu apmaiņu, kopīgu darbību pretterorisma jomā. «Jautājumu ir ļoti daudz, bet atbilžu nav,» tā Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa nezinot, kurš varētu likt derībās uz to, ka britu parlaments akceptēs vienošanos par izstāšanos. Premjere Terēza Meja izturēja uzticības balsojumu, bet jautājums par Lielbritānijas parlamenta balsojumu attiecībā par izstāšanos no ES ir aktuāls. «Ceru, ka ministrijas un arī uzņēmumi šo situāciju ļoti nopietni vērtē, jo ir vēlme paļauties, ka viss būs labi un to panāks ES. Varam jau gaidīt, ka citi panāks un arī atradīs risinājumus, taču šāda nostāja var dārgi maksāt un atspēlēties konkrētu uzņēmumu biznesam,» tā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Viņa atzīst - pagaidām ir secināts, ka jāmaina būšot septiņi likumi, taču, raugoties, cik daudz normatīvu izmaiņu varētu veikt Igaunija, Francija, tiek pieļauts, ka šo normatīvu skaits varētu būt arī lielāks par pašlaik apzinātajiem. Jārēķinās, ka briti ir bijuši Latvijas tuvākie līdzgaitnieki un svarīgi partneri ārlietās, drošības politikā, diskusijās ES. «Jābūt gataviem uz sliktāko, vienlaikus cerot uz labāko,» tā Z. Kalniņa-Lukaševica.
Visu rakstu Brexit var likt mainīties visiem lasiet ceturtdienas, 3.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!