Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.
Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.
Premjera vēlme ir Brexit par katru cenu līdz 31. oktobrim.
Cietas robežas neesamība starp Ziemeļīriju, kas ir Lielbritānijas sastāvā, un Īriju, kamēr nav noslēgts tirdzniecības līgums, ir ES sarkanā līnija, lai varētu noslēgt vienošanos par Brexit. Savukārt B. Džonsons un vairums Brexit aizstāvju parlamentā to uzskata par nepieņemamu prasību. Var prognozēt, ka tieši Īrijas robežas jautājums būs galvenais šķērslis Džonsona sarunās ar ES par izstāšanās līgumu. B. Džonsona runas, kā apgalvo laikraksts The Guardian, liecina, ka premjera vēlme ir Brexit par katru cenu līdz 31. oktobrim, neraugoties uz to, vai tas notiek ar vai bez vienošanās. Laikraksts raksta, ka B. Džonsons maldina sabiedrību, apgalvojot, ka izstāšanās jebkurā gadījumā pieliks punktu pašreizējai neskaidrībai. Patiesībā izstāšanās bez vienošanās tikai vairos haosu un neziņu, jo tirdzniecības sarunas ar ES tādā gadījumā būs ļoti smagas, turklāt, kā raksta politico.eu, Lielbritānija būs daudz sliktākā un neizdevīgākā pozīcijā nekā ES. Brexit par katru cenu būs nevis demokrātijas uzvara, bet lielā mērā ekonomiska sakāve. Ne velti britu prese teju vienoti norāda, ka mūsdienu pasaulē ar tās izaicinājumiem Lielbritānija nevar sekmīgi funkcionēt kā izolēta valsts, bez divpusējām attiecībām. Laiks, kad britu impērija diktēja savu dienaskārtību pārējai Eiropai, ir tālā pagātnē. B. Džonsona kareivīgums par Brexit galējo termiņu, runas par jauna labāka līguma panākšanu ar ES droši vien ir tīkamas to vēlētāju ausīm, kas ir cietā Brexit atbalstītāji, taču izskatās, ka tām ir gana maz sakara ar realitāti, kas var izrādīties ļoti nepatīkama.
