Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.
Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!
Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.
Latvijā sodus piemēro profilaksei. Formāli, lai nekas slikts nenotiktu, faktiski, lai būtu sods. Te vēlos palūgt ministrus paskatīties apkārt. Sodi uz ceļa nav vienīgie. Sodi mūsu valstī ir par visu, un tie ir ļoti daudzi un dažādi. Nelaime ir apstāklī, ka katrs nākamais sods rada nervozitāti, spriedzi un iespēju kļūdīties - tikt sodītam atkal. Pēkšņi atklājas, ka vēl pirms gada normāls un likumpaklausīgs cilvēks izrādās vājprātīgs braucējs, kuram jāatņem autovadītāja apliecība. Dažkārt viss sākas pavisam nevainīgi, piemēram, ar sodu par nepareizi stāvēšanai atstātu auto, tad seko uzrēķins par nenomaksātu nodokli, tad sods par smēķēšanu tramvaja pieturā.
Daži mēneši šādu neveiksmju, un iegūstam trako, kurš traucas ar 150 km/h apdzīvotā vietā.Ik gadu policija vairumu vājprātīgo noķer un tiesības atņem, bet viņi spītīgi rodas atkal un atkal! Līdz kailumam sodītie par biedinājumu palicējiem atstāj šo valsti. Kādēļ cilvēki Latvijā kļūst traki?Man šķiet, ka jau labu laiku tieši sodu lielums, daudzums un iespēja tos nopelnīt ir valstiska mēroga nelaimju cēlonis. Šis ir pātagas bezspēcības paradokss, tas pats, kas noārdīja Bastīliju.
Ir svarīgi saprast, kad sodi vairs nedod saprātīgu rezultātu. Svarīgi ir saprast un apzināties mirkli, kad kameru, kas izsūta rēķinus, kļūst par daudz, kad ir par daudz spriedzes un sakarība starp sodiem un nāvi uz ceļa kļūst par skaidru un nepārprotamu likumsakarību.