Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

AS Latvijas Gāze (LG) neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Kalvītis atzina, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz LG sadalīšanu, tika izstrādāti, Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar LG akcionāriem, taču uzņēmumam joprojām ir iebildumi pret atsevišķām normām.

«Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks,» teica Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka neviens pircējs nevarēs sākt sarunas par nodalītā uzņēmuma iegādi, pirms valsts nebūs devusi skaidru atbildi - tā pirks vai nepirks nodalīto LG uzņēmumu.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Ekspremjers un uzņēmējs Aigars Kalvītis nenoliedz, ka nākotnē varētu atgriezties politikā, taču patlaban neredz tam sevī šādu enerģiju.

Kalvītis intervijā aģentūrai LETA atklāja, ka savulaik politikā iesaistījies, jo bijis enerģijas pilns un bija skaidrs, ko darīt politikā. «Pirmo reizi, kad nokļuvu politikā, es nācu šo valsti mainīt,» sacīja ekspolitiķis.

Tomēr patlaban viņš sevī neredz iekšēju spēku, lai atgrieztos politikā, viņš patlaban to salīdzina ar staignu purvu, pa kuru ir smagi jābrien, tāpēc tam ir nepieciešams daudz spēka, lai atgrieztos normālās, optimistiskās sliedēs. Turklāt politika ir komandas darbs un patlaban viņš neredz kādu konkrētu komandu, kurai varētu pievienoties un ieviest pārmaiņas valstī, lai gan neizslēdz, ka nākotnē, ja šāda komanda izveidotos, tai varētu pievienoties un atkal parādīties uz politiskās skatuves.

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Latvijā nebūtu jāsatraucas par dabasgāzes krājumiem vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan par to, kā pie tik augstām gāzes cenām spēs izdzīvot Latvijas ekonomika.

Tā ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Es neceltu paniku, jo, piemēram, "Latvijas gāze" gāzes piegādes portfeli šai ziemai ir nodrošinājusi un Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta vismaz par 80%, tāpēc tās uzkrājums pat pie aukstākiem laika apstākļiem ziemā varētu sākt izsīkt februāra beigās, marta sākumā," teica A.Kalvītis.

Jautājumā par dabasgāzes cenām viņa ieskatā Latvija ir jau pie drūmākā scenārija, jo ir aktuāls jautājums, kā patērētāji varēs samaksāt rēķinus, ja dabasgāzes cena būs 100 eiro par megavatstundu.

"Pie šādām gāzes cenām ekonomika nevar funkcionēt, iedzīvotāji nevarēs samaksāt rēķinus, jo pie zemiem gāzes tarifiem mājsaimniecību parādu portfelis pieauga," izteicās A.Kalvītis.

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.