«Raugoties šodienas acīm, es nekad nesapratīšu, kāpēc FKTK un Latvijas Banka pieļāva, ka Latvijā izsniedz kredītus eiro valūtā. Nevienā valstī svešā valūtā privātpersonas nevar ņemt kredītus. Krīzē tas pasargāja investorus un nesa zaudējumus tautai,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā, sacījis ekspremjers Aigars Kalvītis.
«Aizņēmumu svešā valūtā dēļ mēs nevarējām pielietot klasisko krīzes pārvarēšanas instrumentu - naudas devalvāciju, ko veiksmīgi izmantoja poļi, briti, zviedri. Briti devalvēja mārciņu, un divu gadu laikā tā kļuva tikpat spēcīga, kā bija,» skaidrojis Kalvītis.
«Otra problēma, ka bankas aizņēmās īstermiņa resursus un izmantoja tos nekustamo īpašumu ilgtermiņa kreditēšanā. Un tā rīkojās ne tikai Parex, faktiski visas Latvijas bankas. Es tolaik biju valdības vadītājs, kāds pārmet arī man, bet tā nebija valdības atbildības sfēra. Mūsu fokuss bija uz valsts budžetu. Manas valdības laikā tas bija kārtībā - divus gadus bija atlikums, pēdējā gadā pat 117 miljoni plusā, kas nekad citkārt nav bijis. Un sociālajā budžetā vispār bija uzkrāts miljardu latu liels atlikums. Pa šiem gadiem viss notērēts. Bet tas arī objektīvi, jo nav cilvēku, kas strādā, nav, kas maksā nodokli,» Dienai paudis ekspremjers.
Vaicāts, kā, viņaprāt, mums jāveido attiecības ar Krieviju, Kalvītis norādījis: «Jāpieiet pragmatiski - jāpaņem tas, ko no viņiem var paņemt, tajā pašā laikā nezaudējot pašcieņu. Austrumos no mums ir rinda valstu, kur spēcīgas ekonomikas, kur daudz naudas un iespējams nopelnīt. Tajā pašā laikā ir jānodala attieksme, kas veidojas pret Krievijas varu dēļ tās rīcības, no attieksmes pret tautu. Jāveido attiecības, nevis jāizolējas. Dinamo ir jāspēlē KHL, mūziķiem un aktieriem ir jāuzstājas Krievijā. Kad biju premjers, bija vispārēja norobežošanās no Baltkrievijas politiķiem un tajā pašā laikā visās Eiropas rekomendācijās tika uzsvērts, ka ar tautu un sabiedrisko sektoru jādraudzējas, jāuztur kontakti. Tautu nevar vainot par politiskās varas rīcību. Tas mums pašiem ļoti svarīgi, ne tikai krievu tautai.»