Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Ņemot vērā finanšu līdzekļu nepietiekamību, šī gada 10. un 12. janvārī Uzņēmumu reģistrs nevarēs nodrošināt pilnvērtīgu klientu apkalpošanu. 10. janvārī netiks sniegta parakstu apliecināšana un reģistrācijas lietu apskate, klientu apkalpošanas zāle būs atvērta no 9.30 līdz 16.00.

Finanšu situācija Uzņēmumu reģistrā pašreiz ir kritiska, budžeta samazinājums ir katastrofāls, tāpēc Uzņēmumu reģistra vadība, taupot iestādes naudu, aicinājusi darbiniekus šī gada 10. janvārī doties bezalgas atvaļinājumā. Uzņēmumu reģistra darbinieki aktīvi atbalsta šādu aicinājumu, jo tādējādi atalgojuma fondā iestāde ietaupīs 4 000 latu, kā rezultātā darbiniekiem laikus un pilnā apmērā varēs samaksāt algas. Aicinājumā parakstījušies 85 darbinieki, kas ir vairāk nekā puse no Uzņēmumu reģistra nodarbinātajiem.

Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis uzsver: „Lai ievērotu normatīvajos aktos noteikto valsts budžeta līdzekļu samazinājuma apmēru, aicinu UR darbiniekus šī gada 10. janvārī izmantot atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.”

Krīzes laikā Rīgas domes struktūras grib maksāt prēmijas četras reizes gadā algas apmērā un paredz līdzekļus algu maksāšanai 13 reizes gadā.

No 5. janvāra darbu sāks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esoša Projektu vadības un attīstības direkcija, kurā paredzēts darbs četriem cilvēkiem - direkcijas vadītājam, tā vietniekam, palīgam un galvenajam būvniecības tāmju speciālistam.

Algas 13 mēnešiem

Jaunās direkcijas budžets nākamgad plānots198 tūkst. Ls liels, no kā nedaudz virs 110 tūkst. Ls paredzēts novirzīt atalgojumam. Spriežot pēc direkcijas budžeta projekta, jādomā, ka tās darbiniekiem - četrām personām plānots algas maksāt 13 mēnešus gadā, turklāt finansējums paredzēts arī prēmijām un naudas balvām. «Prēmija ir materiāls stimulēšanas veids darbiniekam par savu pienākumu teicamu veikšanu, kā arī pateicība par ieguldījumu darbā,» teikts paskaidrojuma rakstā direkcijas budžeta projektam, kurā arī norādīts, ka materiāla stimulēšana ir vienu reizi ceturksnī prēmija algas apmērā. Budžetā iekļauti arī līdzekļi Pilsētas attīstības departamenta koplīgumā paredzētā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai veselības uzlabošanai, darbiniekam aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Pabalstā tiek izmaksāt 50 - 100 % no darbinieka mēnešalgas atkarībā no stāža. Sākotnēji Projektu vadības un attīstības direkcijas budžets bija iecerēts nedaudz lielāks - vairāk nekā 201 tūkst. Ls, bet pēc Rīgas domes budžeta komisijas lēmuma tika samazināti bāzes izdevumi pilsētas nākamā gada finansēs. Tiesa, precīzi, cik daudz naudas tiks atvēlēts jaunās direkcijas darbībai, algām un prēmijām, varēs zināt tikai pēc 9. decembra, kad iecerēta nākamā gada Rīgas budžeta apstiprināšana. Proti, lemjot par budžeta apstiprināšanu, deputāti neskopojas ar visdažādākajiem priekšlikumiem.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Valstī ir taupības politika, jostas jāsavelk ciešāk, algas valsts sektorā palielināt aizliegts, Ziemassvētku ballītes rīkotas netiks...

Šādus un vēl daudz līdzīgus tekstus pēdējo dienu, nedēļu un mēnešu laikā nākas dzirdēt, ieslēdzot teju jebkuru TV ziņu raidījumu, un kārtējais komentārs par situāciju valstī tiek prasīts premjeram Ivaram Godmanim vai finanšu ministram Atim Slakterim.

Taču izrādās, ka lielā mērā viņu vārdi par situācijas pasliktināšanos ir domāti tikai TV kamerām un visiem tiem, kas nestrādā kā dā no ministrijām vai tām īpaši mīļām institūcijām, piemēram, VID vai Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) u.c. Respektīvi, noteiktās minsitrijās un dienestos burtiski nupat ir tērētas pat līdz miljonam latu lielas naudas summas, lai izmaksātu saviem darbiniekiem prēmijas. Turklāt vismaz PVD gadījumā tas notiek ar attieksmi: nu ko jūs piekasījāties - vidējā prēmijas summa taču it tikai 719 lati!

Darbinieku iepriecināšana un apsveikšana Ziemassvētkos arī krīzes laikā tomēr ir aktuāla tradīcija. Lai gan uzņēmumu budžeti ir sarukuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un kompānijas vadītājiem nereti ar smagu sirdi nākas atzīt, ka ikgadējās Ziemassvētku prēmijas diemžēl šogad izpaliks, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumiem vispār nav nekādu iespēju sagādāt Ziemassvētku pārsteigumus saviem darbiniekiem.

Ļoti labs un populārs risinājums Ziemassvētku dāvanu kartei ir Linstow Center Management piedāvātā Galactico elektroniskā dāvanu karte. Pirmkārt, darba devējam nav jāuztraucas, ka darbinieks nezinās, ko ar savu dāvanu karti iesākt, jo tā darbojas vairāk nekā 650 veikalos, līdz ar to sev vēlamo dāvanu ar to varēs iegādāties katrs. Iespēja iegādāties karti par jebkuru summu līdz 100 latiem nodrošina, ka darba devējs var Ziemassvētku dāvanām atvēlēto budžetu sadalīt uz darbinieku skaitu un nopirkt dāvanu karti par maksimālo iespējamo summu. Savukārt dāvanu kartes saņēmējs to varēs iztērēt jebkurā no piecu Galactico tirdzniecības centru – Origo, Mols, Alfa, Dole vai Galerija Centrs – veikaliem, turklāt visa summa nav jāiztērē vienā veikalā, kas ļauj par darba devēja pasniegto dāvanu karti iegādāties vairākas dāvanas vai arī izlietot to ikdienas vajadzību apmierināšanai.

Vācijas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem finanšu centriem ir tā, ka šī valsts nav paredzējusi nodokli prēmijām, par kura ieviešanu jau paziņojušas Lielbritānija un Francija, sacījis Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans (Josef Ackermann), vēsta Bloomberg.

Viņš šādu Vācijas lēmumu nodēvējis par «ļoti gudru soli».

Pirms divām dienām J. Akermans un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible paziņoja, ka Vācijas finanšu institūcijas, ieskaitot Deutsche Bank, Commerzbank un Allianz, piekritušas atbalstīt G20 ierobežojumus attiecībā uz prēmijām, tādēļ Vācija neķersies pie jauna nodokļa baņķieru prēmijām ieviešanas.

Lielbritānijas valdība par nodokļa ieviešanu prēmijām paziņoja šā gada 9. decembrī. 11.decembrī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka Francija sekos Lielbritānijas piemēram. Saskaņā ar Francijas valdības amatpersonu sniegto informāciju Francija ar nodokli varētu aplikt 2009.gada prēmijas, kas pārsniedz 27 tūkstošus eiro.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Viens no lielākajiem ASV izdevējiem Tribune Co., kura populārākie izdevumi ir Los Angeles Times un Chicago Tribune, ir paziņojis par savu maksātnespēju, ziņo AFP.

Laikrakstu uz žurnālu industrija ASV pašlaik izjūt globālās finanšu krīzes sekas. Samazinoties reklāmu apjomiem un palielinoties interneta medijiem, laikraksti un žurnāli kļūst konkurēt nespējīgi.

AFP raksta, ka kompānija pašlaik meklē pircēju mediju biznesam, kurā ietilpst 8 laikraksti un 23 televīzijas kanāli. Pati kompānija norādījusi, ka turpinās strādāt restrukturizācijas laikā, taču šim mērķim kompānijai ir ierobežoti līdzekļi.

Tāpat kā vairāki citi ASV preses izdevēji, Tribune ir saskāries ar pārdošanas apjomu samazināšanos un lasītāju zaudēšanu interneta medijiem. Arī reklāmdevēji aizvien biežāk izvēlas par labu interneta medijiem.

Rīgas brīvostas darbinieki turpmāk vairs nevarēs saņemt vairāk par trīs prēmijām algas apmērā gada laikā, bet ar īpašu valdes lēmumu ir iespēja izdabūt arī ceturto, taču pats «trakākais» ir tas, ka prēmēšana vairs nevarēs būt paredzēta darba līgumos.

Kaut ko tādu izlasot ziņu aģentūru slejās, teju vai gribas DB rubrikā Zaudētājs ievietot visu Rīgas brīvostas kolektīvu, jo acīmredzot līdz šim situācija ir bijusi viņiem ievērojami labvēlīgāka. Vienīgi, uzzinot šo faktu, nenovēršami rodas pāris jautājumu.

Pirmkārt, vai tiešām Latvija ir atgriezusies, teiksim, 2006. gadā, kad vismaz pāris prēmiju algas apmērā gada ietvaros valsts vai pašvaldību struktūrās netika uzskatīts par kaut ko īpašu. Ne reizi vien ir dzirdēts par gadījumiem, kad privātā uzņēmumā uz darba interviju ieradies valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieks skaidri noprasa – cik prēmiju jūs man maksāsiet? Parasti šādus cilvēkus ļoti ir izbrīnījis pretjautājums – par ko?! Vai varbūt Latvija sāk pielīdzināties vienai otrai Dienvideiropas valstij, kuras iedzīvotāji pat dzirdēt negrib par to, ka taupības nolūkos varētu pāriet no 14 un 13 mēnešalgām gadā, kurā, kā zināms, vairāk par 12 mēnešiem nemaz nav. Tiesa gan, joprojām Rīgas brīvosta ir gatava dragāt vēl glaunāk, nekā minētā reģiona valstis, apmaksājot 12 mēnešu darbu ar 16 mēnešu algu.

Drīzumā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) tomēr tiks liegta iespēja OCTA informācijas sistēmā uzkrāt detalizētus datus par apdrošinātāju noslēgto OCTA līgumu prēmijām. To paredz veiktie labojumi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā, saskaņā ar Konkurences Padomes (KP) paustajiem iebildumiem, ka, iespējams, OCTA prēmiju uzkrāšana informācijas sistēmā kavē vai kā citādi deformē konkurenci.

LTAB vērtējumā KP aizdomas nav pamatotas. Turklāt šāds lēmums nozīmē, ka LTAB būs ierobežotākas iespējas operatīvi nodrošināt visus nepieciešamos statistikas aprēķinus, analīzi un prognozes, kā arī pārapdrošinātāju neizdevīgākus nosacījumus Latvijas apdrošinātājiem.

Informācija par prēmijām - obligāta pārapdrošinātāju prasība

Kopš OCTA ieviešanas Latvijā pirms 10 gadiem tikuši ieguldīti lieli līdzekļi modernas OCTA informācijas sistēmas izveidē. LTAB izveidoto informācijas sistēmu augsti novērtējuši daudzi kolēģi citās valstīs. Līdzīgas sistēmas darbojas daudzās citās valstīs. Piemēram, tepat kaimiņos Igaunijā daudziem apdrošinātājiem pat nav savas datubāzes, jo visi dati par katru polisi un atlīdzību tiek uzkrāti vienā kopīgā OCTA apdrošinātāju informācijas sistēmā. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs. Jāatzīst, ka šajās valstīs konkurenci uzraugošās institūcijas neapšauba to lietderību.

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību.

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darba vietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību

Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās. Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par 3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Pieļauju, ikviens no mums kaut reizi pie sevis nodomājis, cik ļoti paveicies ir attīstīto Eiropas valstu pensionāriem – viņiem ir labas pensijas, viņi var atļauties ceļot un valsts par viņiem rūpējas. Tiesa, tikai retais no mums izprot, ka patiesībā tas ir pašu pensionāru nopelns, kamēr viņi bija darbspējīgā vecumā. Valsts nopelns drīzāk ir tas, ka sabiedrībā ir izdevies izkopt tālredzīgu domāšanu, kas paredz šodien veikt investīcijas nākotnei.

Vācija ir tikai viens no piemēriem, kur veselība un dzīves kvalitāte, nevis manta, ir prioritāte, un līdzīga vērtību skala ir arī Skandināvijā un attīstītajās ES valstīs. Turpretī Latvijā sabiedrības vērtību skalā pārliecinoši prioritāra loma ir mantiskām vērtībām, nevis rūpēm par veselību, dzīvību un nodrošinājumu nākotnei. Tādēļ loģisks ir jautājums, uz kuru būtu vērts atbildēt gan valstiskā līmenī, gan katram iedzīvotājam pašam sev: Par ko liecina sabiedrības vērtību sistēma, ja mantai, īpašumam tiek piešķirta lielāka nozīme nekā veselībai un dzīvībai?

Uzskatāmu ieskatu mūsu sabiedrības vērtību skalā sniedz dati par apdrošināšanu Latvijā, kur dzīvības apdrošināšanā parakstītās prēmijas sastāda tikai apmēram piekto daļu no visām parakstītajām prēmijām. Pārējo jeb lielāko parakstīto prēmiju apjomu sastāda nedzīvības apdrošināšana (transporta apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana, u.c.).

Aizvadītā gada decembrī no valsts budžeta ministriju darbinieku prēmijām, dāvanām un svinībām kopumā izmaksāti 1 109 682 lati, liecina laikraksta Diena aprēķini.

Db.lv jau informēja, ka valsts sektora strādājošajiem ierēdņiem paredzētas prēmijas 25—120% apmērā no mēneša algas. Izņemot dažas ministrijas, kas pie prēmijām netiks, valsts iestāžu darbinieki lielākoties gada nogalē ir dāsni prēmēti. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka prēmijām var tikt izmantoti finanšu līdzekļi 15% apmērā no plānotā atalgojuma fonda, kā arī šī fonda ietaupītie līdzekļi, kas rodas, piemēram, ja ir neaizpildītas štata vietas.

Aizsardzības ministrija Ziemassvētku prēmijās saviem darbiniekiem samaksājusi 154 000 LVL, Finanšu ministrija (FM) — 141 191 LVL. FM Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace uzsver, ka prēmijas ministrijas 350 darbiniekiem maksātas, novērtējot 2006.gada darba rezultātus, nevis vienkārši tāpēc, ka ir Ziemassvētki. Arī Vides ministrijā gada noslēguma prēmijas piešķirtas atbilstīgi katra darbinieka veikumam — ne vairāk kā 75% no mēnešalgas, raksta laikraksts Diena.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas brokeru sabiedrību pārbaudē atklājies, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības dažādi izprot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumus, kas regulē brokeru rīcību ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Tāpēc Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) ir izsūtījusi apdrošināšanas brokeru sabiedrībām ieteikumus, kā pareizi un atbilstoši likumam rīkoties ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām, lai palīdzētu veidot vienotu izpratni par šiem jautājumiem un novērst iespējamus pārmetumus apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, ka tās, cenšoties ievērot likumu, tomēr to neatbilstoši izprot un tādēļ ne vienmēr rīkojas tā, kā to par pareizu uzskatītu nozari uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

«Jāatzīst, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normas patiešām ir visai komplicētas un nav viegli saprotamas, turklāt līdz šim apdrošināšanas brokeru sabiedrībām nekad nav ticis dots vienots skaidrojums par to piemērošanu. Šī dažādā izpratne gan nekā neietekmē klientus, jo tiklīdz apdrošināšanas prēmija ir samaksāta apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, tā ir uzskatāma par samaksātu apdrošinātājam un apdrošināšanas līgums ir spēkā esošs,» skaidroja LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments plāno grozīt atlīdzībai paredzēto budžetu un līdz šim ietaupītos 88 000 eiro novirzīt iepriekš budžetā neparedzētajām naudas balvām un prēmijām, vēsta Latvijas Radio.

Pilsētas attīstības departamentā ir 116 amata vietu, un atlīdzībai kopumā gadā paredzēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Taču līdz gada vidum tēriņus algām esot izdevies krietni ietaupīt, jo vairākas vakances esot brīvas, daļa darbinieku daudz slimojuši, bet citi devušies atpūtā, neprasot darba samaksu. Tāpēc departaments nolēmis ietaupītos 88 000 eiro novirzīt iepriekš budžetā neparedzētajām naudas balvām un prēmijām. Pilsētas attīstības departaments Rīgas domē būs pirmais, kas pēc krīzes laika taupības režīma nolēmis dāsnu atalgojuma fonda daļu atvēlēt darbinieku prēmēšanai, un, grozot atlīdzībai paredzēto budžetu, departaments plāno, ka katram darbiniekam naudas balvās šogad varēs piešķirt vidēji nepilnu 1000 eiro, norāda Latvijas Radio.

Valsts parāda apkalpošanas vadības procesā iesaistītie Valsts kases darbinieki nākamgad varēs tikt pie prēmijām, ja viņiem izdosies samazināt ar valsts parāda apkalpošanu saistītos izdevumus. Sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, pie prēmijām varētu tikt arī Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie.

Saskaņā ar valdības akceptētajā likumā «Par valsts budžetu 2013. gadam» noteikto, Valsts kases darbinieku centieni samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas tiks novērtēti materiālā izteiksmē, ja «2013.gada deviņu mēnešu laikā Valsts kases amatpersonu (darbinieku), kuras iesaistītas valsts parāda vadības procesā, darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 «Valsts parāda vadība» un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām.

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Obligātās auto apdrošināšanas OCTA tirgū bruto prēmijas šogad visvairāk parakstījus apdrošināšanas a/s Baltikums, ar lielākajiem zaudējumiem šajā apdrošināšanas veidā strādā BAN, bet ar peļņu – Balta.

Šogad deviņos mēnešos OCTA tirgū bruto prēmijās Baltikums parakstījis 4,317 miljonus latu, kam ar 3,945 miljonim latu seko Balva un ar 3,654 miljoniem latu – BTA, liecina Db.lv apkopota informācija no kompāniju finanšu pārskatiem.

Ceturtajā vietā ar 3,077 miljoniem latu bruto parakstītam prēmijām seko Gjensidige Baltic, bet ar 2,978 miljoniem latu - Balta. Par to, kādā secībā iedalās nākamie OCTA tirgū esošie apdrošinātāji, precīzas informācijas nav. OCTA tirgū kopumā bruto prēmijās šogad paakstīti 24,53 miljoni latu, liecina Latvijas apdrošinātāju asociācijas dati. Publiskotā informācija liecina, ka Ergo OCTA tirgū parakstījis 1,935 miljonus latu, bet BAN - 1,348 miljoniem latu. Swedbank informēja, ja OCTA prēmijas Swedbank P&C Insurance parakstījusi 339 tūkstošus latu. Tādējādi pārējie apdrošinātāji – If un Seesam - dala 2,94 miljonu latu prēmijas.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Augsto izejvielu cenu dēļ nākamgad gaļas produkcijas ražotāji būs spiesti celt cenas.

Ja tas netiks darīts, vairāki uzņēmumi var nonākt grūtības vai pat bankrotēt, atzīst a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Izejvielas cenas pieaugums bijis dramatisks - salīdzinot šā gada janvāri ar decembri - cenas galvenajām pozīcijām augušas pat par 208 %, 212 % un 253 %, kas sadārdzina gala produkciju. Galvenais cenu kāpuma iemesls - dārgāka barība un šis process vērojams ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Baltoties uz šīm izmaiņām, uzņēmumam vajadzētu celt gatavās produkcijas cenu, taču tas nav iespējams, jo iedzīvotāju pirktspēja ir maza.

Ja cenas netiks paaugstinātas, uzņēmumi var bankrotēt. Problēmas jau radušās putnu fabrikai Ķekava, BLC, MVA, bet slēgts ir Triāls. Tagad jautājums - kas notiks tālāk un to neviens nezina, tā J. Mats. Ja izejvielu cenas turpinās kāpt līdzšinējā dinamikā, tad nākamgad būs jāpierod pie tā, ka katru mēnesi cenas pieaugs, tā a/s Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs. Tas, ka ražotājiem var nākties cenas pārskatīt katru mēnesi, esot pilnīgi iespējams. Tas ir jautājums par izdzīvošanu, piebilda uzņēmuma vadītājs.

Rietumeiropas priekšrocības vienotas valūtas apstākļos atstāj negatīvu efektu uz monetārās savienības spēlētājiem eirozonas perifērijā

Šodien ES Vispārējo lietu padomē Lietuva saņems galīgo apstiprinājumu eiro ieviešanai. Tādiem Latvijā pamatīgi noenkurotiem zīmoliem kā Maxima, Apranga, ACME u.c. līdz ar to būs vienkāršāka dzīve. Tāpat arī Latvijas eksportētājiem, lai gan mazākā mērā, jo Latvijas bilance ar mūsu lielāko importa un eksporta partneri Lietuvu pērn bijusi negatīva – divi miljardi eiro pret 2,8 miljardiem. Tiesa, tendence šajās divpusējās attiecībās ir uz līdzsvarošanās pusi.

Tīri teorētiski eiro vajadzētu lietuviešiem palīdzēt savas pozīcijas divpusējā bilancē stiprināt, tomēr reālajā dzīvē var notikt jebkas. Tā domāt liek eiro ieviešana abās pārējās Baltijas valstīs, kur vienotā valūta ienāca apritē ar ļoti marginālu efektu uz ekonomiku. Citādi nevar skaidrot, piemēram, to, ka tik līdzīgās ekonomikās kā Igaunija un Latvija pēc eiro ieviešanas pirmajā gadījumā bija inflācijas lēciens gandrīz līdz 5%, bet otrajā inflācija bija 0%. Līdzīgi ir ar iekšzemes kopprodukta izaugsmi un ārvalstu investīcijām – par spīti garastāvokļa inženieru pravietojumiem eiro ieviešanai uz tām acīmredzami nav nekāda efekta. Tas nenozīmē, ka Lietuvai eiro nevajadzētu, un faktiski tas ir arī neizbēgami. Pāris galvenie apsvērumi tehnokrātiski flegmatiskai galvas māšanai par eiro nepieciešamību Lietuvā ir jau pieminētā ciešā tirdzniecības saikne ar pārējām Baltijas valstīm un, protams, šajos platuma grādos itin visam piemītošais stratēģiskās drošības arguments. Eiro tas savā ziņā pat piestāv, jo nav noslēpums, ka šī vienotā valūta ne savā iecerē, ne īstenojumā nav ekonomiski, bet gan politiski pamatots pasākums.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.