Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.
Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.
Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.
Latvijā pašlaik reāli darbojas 12 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas vai to filiāles, tātad, daļa (7) ir reģistrētas šeit, bet daļa (5) ir reģistrētas citās ES valstīs un Latvijā darbojas kā filiāles. Ja kompānija ir reģistrēta šeit Latvijā, arī šeit tā mūsu FKTK nodod lielo vairumu savu atskaišu un mūsu FKTK ir tas, kas šo kompāniju pa lielam uzrauga. Ja kompānija ir reģistrēta citā ES valstī, tad attiecīgās valsts uzraugošā iestāde to arī uzrauga un Latvijā strādājošā šīs kompānijas filiāle ir daļa no šīs kompānijas. (Šeit varētu ieslīgt polemikā ar mūsu finanšu ministru par viņa izteicienu, ka cilvēkiem pašiem ir jāseko līdz banku (arī apdrošinātāju) finansiālajam stāvoklim. Ja attiecīgā kompānija šeit Latvijā strādā kā filiāle, tad, lai šīs kompānijas stāvoklim un tirgus statistikai izsekotu, būtu internetā jāmeklē dati attiecīgās valsts uzraugošās iestādes mājas lapā un kompānijas mājas lapā, kas nereti ir svešvalodā plus šie dati vēl jāsaprot, kas nu galīgi nav viegli neprofesionālim. Es teiktu, ka cilvēkiem ir jāpaļaujas uz to, ka ES uzraugošās iestādes strādā pēc tiem pašiem noteikumiem, pēc kuriem strādā mūsu FKTK. Ja jau FKTK vai attiecīgās valsts uzraugošā iestāde šai kompānijai ļauj strādāt, tad šīs kompānijas «veselība» ir vismaz apmierinoša.) Kompāniju «veselības» un tirgus «temperatūras» noteikšanu apgrūtina arī tas, ka ne visas Latvijā aktīvi strādājošās kompānijas (12) rāda mums savu statistiku un rezultātus atsevišķi pa valstīm. Mēdz būt, ka tās visu saber vienā katlā un tad jau galvu nākas palauzīt arī tirgus zinātājiem. No 12 Latvijā aktīvi strādājošām kompānijām divas ir ar samērā dziļu specializāciju un tās savus pakalpojumus fiziskām personām piedāvā samērā reti – Groupama Transport (jūras un kravu risku apdr.) un Caface (kredītrisku apdr.). Atlikušās 10 varētu nosaukt par universiālām kompānijām, kas savus pakalpojumus aktīvi piedāvā kā fiziskām, tā juridiskām personām; tātad šīs kompānijas mūs interesē vairāk. Mūsu platuma grādu nedzīvības apdrošinātāju specifika ir vēl arī tā, ka to rezultātus ietekmē laika apstākļi, līdz ar to apdrošinātāju rezultāti ir sliktāki 1. un 4., bet labāki 2. un 3. ceturksnī. Pašreizējā brīdī ir publiski pieejami trešā cetukšņa rezultāti (apdrošinātājiem rezultāti ir jāpublisko reizi ceturksnī), kas nozīmē to, ka uz gada beigām tie varētu būt pat nedaudz vājāki.
Nedzīvības apdrošināšanā ir trīs pamatrādītāji, kas parāda to kā kompānija ir strādājusi: zaudējumu koeficents (vienkāršota definīcija – cik % no iekasētajām prēmijām apdrošinātājs izmaksā atpakaļ klientiem atlīdzību veidā); izdevumu koeficents (atkal vienkārši – cik % no iekasētajām prēmijām apdrošinātājs iztērē sevis uzturēšanai); un kombinētais koeficents (zaudējumu koeficents + izdevumu koeficents). Ja vienkāršojam, tad, ja nedzīvības apdrošinātāja kombinētais koeficents ir virs 100%, tad kompānija savā pamatdarbībā ir strādājusi ar mīnusiem. Jāpiebilst, ka rēķinot kombinēto koeficentu, neņem vērā investīciju ienākumu, jo apdrošinātāju investīciju politikai būtu jābūt izteikti konservatīvai un investīciju atdeve procentuāli parasti ir samērā neliela. Kādi kombinētie koeficenti tad ir Latvijas tirgū strādājošajiem 10 universālajiem nedzīvības apdrošinātājiem pēc 2011. gada trešā ceturkšņa? Pieciem kombinētais koeficents ir zem simta (peļņas zonā) un pieciem ir virs simta (zaudējumu zonā). Amplitūda ir no 58 – 121%, tātad ir izteikti labi peļņas rādītāji un pretējā galā ir samērā slikti rezultāti. Zaudējumu koeficents svārstās no 48 līdz 71%, bet izdevumu koeficents ir no 10 – 62%, tātad ir kompānijas, kas sevis uzturēšanai notērē vairāk nekā 50% no klientu iemaksātajām naudām/prēmijām. Šeit būtu jāpiebilst, ka par normālu ilgtermiņa uzturēšanas koeficentu attīstītajā pasaulē ir pieņemts uzskatīt ciparu zem 30% un tāds Latvijā tas ir tikai četras kompānijām no 10 apskatītajām.
Cik ilgi nedzīvības apdrošināšanas kompānija var strādāt un normāli eksistēt ar kombinēto koeficentu virs 100 vai virs 103, pieņemot, ka 3% ir nopelnīti no investīcijām? Kādu laiku (tas katrai kompānijai ir individuāls) var iztikt no pašu uzkrātajiem tauciņiem, pēc tam jau ir jādodas pie akcionāriem pēc papildus kapitāla. Varētu teikt, ka nedzīvības apdrošināšanas kompānijas nav izņēmums un smagi cieta no ekonomiskas lejupslīdes, tirgus saruka par procentiem 40 līdz 50% salīdzinot ar 2007. un 2008. gadu.
Apdrošinātāji samazināja izdevumus (daži nepietiekami), atlaida darbiniekus (daži nepietiekami), cenas uz apdrošināšanas produktiem nokrita ļoti zemu, konkurence ir nežēlīga utt. Liekas, ka 2011. gadā tirgus ir uzrādījis nelielu izaugsmi un tādu pašu nelielu (līdz 3%) izaugsmi var prognozēt arī 2012. gadā. Kāda tad ir nedzīvības apdrošinātāju veselība? Samērā virspusēji vērtējot, tā ir normas robežās. Ir kompānijas, kas jūtas labāk, ir kompānijas, kas jūtas varbūt ne tik labi, tomēr kopumā spēlētāji izskatās samērā stabili.
Attiecībā uz brokerim sākas interesantā sadaļa. Ja Latvijas tirgū aktīvi darbojas 12 nedzīvības apdrošinātāji, apdrošināšanas brokeru kompāniju skaits ir ļoti liels. FKTK mājas lapā mēs redzam, ka pavisam 139 kompānijas ir saņēmušas licenzi, 51 kompānijai licenzes ir anulētas, tātad pašreiz darbojas 89 Latvijā reģistrētas apdrošināšanas brokeru kompānijas (salīdzinājumam Igaunijā ap 30 un Lietuvā aptuveni tik pat cik Latvijā). Tām jāpieskaita ir vēl citās EEZ valstīs reģistrētas brokeru kompānijas, kam Latvijā ir filiāles un tad kopējais cipars jau tuvosies simtam. Vēl viens ievērības cienīgs cipars – pagājušajā gadā vien ir anulēta 21 brokeru licenze. Manā izpratnē, lielais kopējais brokeru skaits ir saistīts ar to, ka:
1. Ieejas barjeras šajā specifiskajā nodarbē ir zemas;
2. Apdrošināšanas kompānijas nav spējušas vai gribējušas noturēt daļu prasmīgo pārdevēju, kas ir pārgājuši uz brokeriem;
3. FKTK samērā nesen uzrauga brokerus (-21 licenze pagājušajā gadā!);
4. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi apvienošanās gadījumi.
Brokeru tirgus ir ļoti sadrumstalots. Visu brokeru kompāniju kopējais gada apgrozījums sastāda aptuveni 8-10 miljonus latu; tātad vidējas brokeru kompānijas apgrozījums gadā ir tikai aptuveni 110 000 latu. Latvijas vidējā brokeru kompānijā ir 5 līdz 7 darbinieki, pāris lielākajās – 15 līdz 20. Lielākajiem tirgus spēlētājiem ir tikai ap 7% līdz 8% no brokeru tirgus. No aptuveni 90 līdz 100 brokeriem, tikai 7 strādā pa visām Baltijas valstīm, pārējie darbojas praktiski tikai Latvijā. Arī brokeru tirgū pēdējos gados valda nežēlīga konkurence un vidējās brokeru komisijas apmērs ir nokrities no 14% līdz 15% uz aptuveni 12% līdz 13%. Apdrošināšanas brokeru veselība izskatās nedaudz sliktāk kā apdrošinātāju veselība, jo kapitāla prasības brokeriem, salīdzinot ar apdrošināšanas kompānijām, ir niecīgas, rezerves ir nelielas, dzīvots reizēm tiek no rokas mutē (der atcerēties tos pagājušā gada gadījumus, kad pāris negodprātīgi brokeri tika pieķerti „aizņemamies” tajās naudās, kas caur viņu kontiem iziet tikai tranzītā un kam būtu jānonāk pie apdrošināšanas kompānijas).
Kādas tad ir dencences?
1. Globalizācija/«Baltizācija». Aizvien biežāk Baltijā un Latvijā strādājošās apdrošināšanas sabiedrības kā kompānijas reģistrēsies tikai vienā no Baltijas valstīm un pārējās Baltijas valstīs strādās caur filiālēm. Tā vienkārši ir lētāk un efektīvāk.
2. Latvijas tirgū varētu ienākt kāds no tiem apdrošinātājiem, kas jau strādā Igaunijā vai Lietuvā, bet nestrādā vēl Latvijā.
3. Brokeru tirgū spēlētāju skaits varētu iet mazumā – kādi var zaudēt licenzi, kādi var apvienoties.
4. Domāju, ka cenas uz apdrošināšanas produktiem nedaudz pieaugs, jo apdrošinātāji nevar atļauties ilgstoši sēdēt mīnusos.
5. Uzņēmumi, valsts un pašvaldību sektors varētu nedaudz aktīvāk nekā 2011. gadā apdrošināt veselību.
6. Turpinās pieaugt caur internetu iegādāto polišu īpatsvars.
7. Apdrošināšanas kompānijas un brokeri turpinās meklēt arvien smalkākus pārdošanas kanālus un segmentus.
8. Gan apdrošināšanas kompānijas, gan brokeri varētu atsākt mazliet vairāk investēt IT un marketingā.
9. Kopumā nedzīvības apdrošināšanas tirgus nedaudz augs (līdz 3%).
10. FKTK uzraudzība pastiprināsies.
