Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu
Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.
Fragments no intervijas:
Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?
Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.
Kādas ir jūsu prognozes par apdrošināšanas produktu cenām, kādas būs to izmaiņas tuvākajos trīs vai piecos gados?
Cenu svārstības dažādiem apdrošināšanas pakalpojumiem vistiešāk ietekmē nozares faktiskā vai sagaidāmā inflācija. Piemēram, KASKO apdrošināšanā cenu svārstības ietekmē inflācijas līmenis transportlīdzekļu remontdarbu segmentā, bet īpašuma apdrošināšanā – situācija celtniecības industrijā. Paredzam, ka, augot kopējam būvniecības apjomam valstī, palielināsies celtniecības nozares inflācija un attiecīgi arī objektu apdrošināšanas jeb atjaunojumu summas. Tā rezultātā varētu pieaugt maksa par īpašuma apdrošināšanu. Līdzīga situācija vērojama arī transporta apdrošināšana segmentā, kam jau ilgstoši raksturīgs darbaspēka un tehnoloģiju progresa virzīts vidējās atlīdzības izmaksas pieaugums, kas varētu veicināt arī apdrošināšanas cenas palielinājumu. Papildus tam transporta apdrošināšanā no līdzšinējās pieredzes esam novērojuši, ka, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei valstī, pieaug ceļu satiksmes dalībnieku skaits un proporcionāli arī negadījumu biežums, kas ir viens no galvenajiem transporta apdrošināšanas izmaksu ietekmējošajiem faktoriem. Ceļojumu apdrošināšanas segmentā paredzam, ka atlīdzību līmenis tuvākajos gados paliks nemainīgs, jo nav paredzami citi vidējās atlīdzības izmaksas pieauguma faktori. Līdzīga situācija vērojama arī nelaimes gadījumu apdrošināšanas segmentā, kur ir vērojama tendence apdrošināties par augstākām apdrošinājuma summām, taču atlīdzības līmenis ir nemainīgs. Šobrīd ne ceļojumu, ne nelaimes gadījumu apdrošināšanā nav saskatāmi apstākļi, kas varētu ietekmēt cenu izmaiņas tuvākajā nākotnē. Savukārt veselības apdrošināšanā jau vairākus gadus novērojams inflācijas virzīts cenu pieaugums, proti, augot medicīnas pakalpojumu izmaksām, proporcionāli palielinās arī apdrošināšanas izmaksas un prēmiju maksājumi klientam.
Kā digitālās tehnoloģijas ietekmē apdrošināšanas nozari, vai jaunuzņēmumus, tā sauktos insurtech, uzskatāt par nopietniem konkurentiem?
Digitālās tehnoloģijas mani ļoti interesē, un, piemēram, Tuvajos Austrumos, kur esmu strādājis, apdrošināšanas nozare bija ļoti fokusēta uz šo tehnoloģiju ieviešanu. Es teiktu, ka mums, BALTA, ar pakalpojumu digitalizēšanu sokas gana labi. Jau pašlaik klientiem ir iespēja gan iegādāties pakalpojumus, gan pieteikt apdrošināšanas atlīdzības internetā, tomēr noteikti ir vēl daudz iespēju attīstīties. Manuprāt, apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu.
Kādēļ starptautiskajām apdrošināšanas kompānijām Rietumeiropā peļņa samazinās, bet mūsu reģionā pieaug?
Apdrošināšana ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko situāciju un sniegumu, kas vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju pirktspēju. Šāda situācija nav nekas neparasts.
Plašāk lasiet trešdienas, 23. augusta, laikrakstā Dienas Bizness!