Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Tikmēr vismaz līdzšinējie valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas uzlabojumi ir veicinājuši tikai vienu - atalgojuma palielinājumu, bet ne pārskatāmas un caurspīdīgas sistēmas veidošanos, kurā tiktu izmantoti vienoti kritēriji neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem un vēlmes tos izmantot vai neizmantot.

Kā parādīja Baltc Screen veiktais žurnālistiskais eksperiments, kā potenciālam konkursa dalībniekam augustā aptaujājot virkni valsts iestāžu, kuras bija izsludinājušas vakances oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, valsts iestāžu darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam tiek piedāvātas visdažādākās piemaksas un prēmijas.

Šo piemaksu un prēmiju kopējais apmērs atsevišķos gadījumos tuvojās pat solītā ikmēneša atalgojuma apmēram, turklāt faktiski nevienā telefonsarunā potenciālie darbā pieņēmēji nesāka interesēties par zvanītāja izglītību un kvalifikāciju, kā arī nepieminēja kādus kopējos kritērijus vai samaksas noteikumus.

To, ka pašlaik nepastāv nekāda vienota sistēma valsts iestāžu darbinieku atalgojuma noteikšanā, apliecina ne tikai fakts, ka Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš, pateicoties iespaidīgam vadības līgumam, kļuvis par vienu no vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gada 3 ceturkšņos, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 62% jeb Ls 92,1 milj., salīdzinot ar 2006. gada 3 ceturkšņiem. Šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 239,8 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 35% jeb Ls 24,6 milj., un kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 95,2 milj.

Latvijas iedzīvotāju piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu tops jau ilgāku laiku ir nemainīgs. Vispopulārākā joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 78,7 milj. apmērā (33% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 62% jeb Ls 30,2 milj. vairāk nekā pērnā gada 3 ceturkšņos. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 37,5 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par jeb 63% jeb Ls 14,5 milj.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija* par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gadā, apdrošināšanas tirgus apjoms (pēc bruto parakstītajām prēmijām) palielinājies par 62% jeb Ls 127,5 milj., salīdzinot ar 2006. gadu. Pērn apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 331,6 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Bruto izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis par 41% jeb Ls 39,2 milj. Kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 134,4 milj., kas nozīmē, ka katru dienu apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 368 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotāju pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām ir nemainīgi, taču arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir dzīvības apdrošināšanai, kura pērn bijusi 3.populārākais apdrošināšanas veids. Līderpozīcijā joprojām atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 106,5 milj. apmērā (32% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 55% jeb Ls 37,8 milj. vairāk nekā 2006. gadā. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 52,2 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2006. gadu, atlīdzību apjoms palielinājies par jeb 61% jeb Ls 19,9 milj.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2006. gada 4 ceturkšņos liecina, ka šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas Ls 204,1 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Salīdzinot ar 2005. gadu, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par Ls 48,1 milj. jeb 31%.

Izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis straujāk nekā prēmijas. Salīdzinot ar 2005. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 41% jeb Ls 27,7 milj. vairāk, kopumā – Ls 95,2 milj.

Salīdzinot ar 2005. gadu, pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi nav mainījušies – gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā tie ieņem identiskas pozīcijas. Līderpozīcijā stabili atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 68,7 milj. apmērā (34% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par Ls 23,5 milj. jeb 52% vairāk nekā 2005. gadā. Tikpat lielu daļu no tirgus – 34% – aizņem arī izmaksātās atlīdzības KASKO veidā – Ls 32,4 milj., kas ir par Ls 12,3 milj. jeb 61% vairāk nekā 2005. gadā. Jāpiezīmē, ka no pieciem populārākajiem apdrošināšanas veidiem tieši KASKO vērojams visstraujākais pieaugums gan prēmiju, gan atlīdzību jomā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Satiksmes ministrijā transportlīdzekļa izmantošana netiek atbilstoši kontrolēta un nav iespējams pārliecināties, vai transportlīdzeklis tiek izmantots tikai dienesta vajadzībām un darbinieki nepamatoti saņem prēmijas.

Satiksmes ministrija 2007. gada laikā veikusi valsts autoceļu pārvērtēšanu, taču gada pārskatā vēl joprojām netiek uzrādīti ilgtermiņa ieguldījumi vairāku desmitu miljonu latu vērtībā, Db.lv informē Valsts kontrole.

Valsts kntrole (VK) finanšu revīzijā par Satiksmes ministrijas (SM) 2007.gada finanšu pārskatu, secinājusi, ka SM pārskatā nav uzrādīti 3365 valstij SM personā piekrītoši zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7.3 miljoniem latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41.2 miljoniem latu, tā neievērojot likuma „Par grāmatvedību” prasības, kā arī ministrijas finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par SM ilgtermiņa ieguldījumiem.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Neskatoties uz to, ka pēc premjera Ivara Godmaņa rezolūcijas prēmiju izmaksas valsts sektorā strādājošajiem ir apturētas, vairākas valsts iestādes vēl paspējušas aplaimot savus darbiniekus. Lielākoties tas noticis oktobra beigās tieši pirms minētās rezolūcijas. Visdāsnāk savu padoto veikumu novērtējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Reālā situācijā daudzi valsts iestāžu vadītāji premjera rezolūciju traktējuši samērā formāli - "no tā datuma taupām, cik var, bet pirms tā - tērējam". Citādi grūti skaidrot atsevišķu institūciju lēmumu tieši oktobrī prēmijās izmaksāt pieejamos līdzekļus, norāda laikraksts.

Vides ministrija minētajam mērķim atvēlējusi vairāk nekā 76 000 latu. Finanšu ministrija prēmiju izmaksāšanai atrada 44 000 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) padoto veikumu novērtējusi prēmijās izmaksājot gandrīz 450 000 latu, bet KNAB, kur strādā vismaz 30 reižu mazāk darbinieku nekā VID prēmijās izmaksājis vairāk nekā 100 000 latu. Pavisam pieticīga uz šī fona izskatās Valsts kontrole (VK), kas norādīja, ka tradicionālajās jubileju prēmijās izmaksājusi mazāk nekā 700 latu.

Dzīvības apdrošināšanas ar un bez uzkrājumu veidošanas, kā arī tirgum piesaistītās apdrošināšanas tirgus samazinājies par piektdaļu, tostarp ievērojami bizness sarucis Sampo Life un arī SEB Dzīvības apdrošināšanai.

Par to liecina Db rīcībā esošie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati par 9 dzīvības apdrošināšanas kompāniju rādītājiem 2008. gada 11 mēnešos.

Kopumā dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 40.5 miljonus latu, kas ir par 21 % mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Tostarp joprojām līderpozīcijas tirgū saglabā SEB Dzīvības apdrošināšana ar 11 mēnešos parakstītām prēmijām 12.8 miljonu latu apjomā, bet kas tomēr ir par 33 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vēl lielāku prēmiju kritumu piedzīvojusi savulaik lielākā dzīvības apdrošināšanas kompānija Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms nogāzies par 57 %, līdz 4.9 miljoniem latu un noslīdējis uz trešo vietu. Vēl pērn kompānija prēmijās bija parakstījusi 11.4 miljonus latu. Tādējādi par otru lielāko dzīvības apdrošinātāju kļuvusi Hansa Dzīvība. Tā 11 mēnešos prakstītjusi bruto prēmijās 5.9 miljonus latu, kas ir par 60 % vairāk nekā pirms gada. Par 13 %, līdz 3.6 miljoniem latu pieaugušas ERGO Latvija dzīvība parakstītās prēmijas, par 36 %, līdz 3.37 miljoniem latu kāpušas Seesam Life Insurance SE Latvijas filiāles parakstītās bruto prēmijas, par 96 %, līdz 601.3 tūkstošiem latu pieaugušas Vital Life parakstītās prēmijas. LKB Life (iepriekš Baltikums dzīvība) parakstīto prēmiju apjoms nedaudz – par 6 % - samazinājies, 11 mēnešos sasniedzot 233.7 tūkstošus latu, bet AIG Life Latvija parakstīto prēmiju apjoms audzis par 9 %, līdz 228.7 tūkstošiem latu.

Vienas no pasaules lielākajām bankām UBS pērn strādājusi ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem, tomēr tas nav atturējis uzņēmuma vadību prēmijas sev izmaksāt vairāk nekā miljardu eiro.

2008. gadā UBS strādājusi ar 13.1 miljardu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo Spiegel.de. Arī 2007. gadā banka strādāja ar vairāku miljardu eiro zaudējumiem. Lai tiktu āra no smagās situācijas UBS pieņēma Šveices valdības finansējumu: bankai tika piešķirta finansiālā palīdzība vairāku desmitu miljardu eiro apmērā. Šogad esot plānots atlaist aptuveni 10 tūkstošus kompānijas darbinieku, lai samazinātu bankas izmaksas.

Nesen līdzīgs skandāls izcēlās arī ASV, kad atklājās, ka ASV finanšu institūcijas un bankas saviem top darbiniekiem un vadībai izmaksājušas milzu summas prēmijās, lai arī visu nozari skārušas finanšu problēmas, un to risināšanai valstij bija jāiegulda liela nauda.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.