No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Turpinot aizsākto tradīciju, nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA atjauno Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi un arī šoreiz tas tiks apdrošināts par 1 miljonu latu pret visiem iespējamiem pamatriskiem.

Taču šogad, reaģējot uz pēdējā laikā it bieži notikušajiem pieminekļa apgānīšanas gadījumiem, BTA savā apdrošināšanas polisē iekļaus arī tos, paredzot īpašas pieminekļa aizsardzības metodes, Db informēja BTA.

"Brīvības piemineklis ir ne tikai Rīgas nosacītais centrs un iecienīta tikšanās vieta, tā nav vienkārši akmens skulptūru kompozīcija - bezpersoniska, auksta. Latvijai tā ir svētvieta, pie kuras nākam tautas priekos un bēdās, kur noliecam galvu, pieminot savus varoņus un aizlūdzot par nākamajām paaudzēm. Mēs nepieļausim necieņas izpausmes pret to, un kā apdrošinātājs vērsīsim visus savā rīcībā esošos resursus un līdzekļus pret ikvienu, kas apdraudēs vai ņirgāsies par to," uzsver BTA prezidents Gints Dandzbergs.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Vētrās un lietusgāzēs Itālijā dzīvību zaudējuši vēl trīs cilvēki, līdz ar to kopējais bojāgājušo skaits stihijā, kas daudzviet valstī plosās kopš svētdienas, pieaudzis līdz deviņiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra ANSA.

Dienvidtirolē glābšanas operācijas gaitā dzīvību zaudējis ugunsdzēsējs, bet kaimiņu provincē Trentīno dzīvību zaudējusi kāda sieviete.

Ugunsdzēsējs zaudējis dzīvību, kad viņam uzgāzies koks, savukārt sievietes līķi glābēji izcēla no zemes nogruvuma, kas izpostījis viņas māju.

Kāds kaitotājs gājis bojā Adrijas jūrā netālu no Rimini, kad spēcīgie vēji triekuši viņu pret klintīm.

Vētru dēļ Ligūrijā slēgta Dženovas lidosta, turklāt stihijas dēļ traucēta piekļuve kūrortam Portofīno, kas tagad nošķirts no pārējā reģiona.

Desmiti tūkstoši mājsaimniecību Ziemeļitālijā palikuši bez elektrības. Īstenojot piesardzības pasākumus, vairākās pilsētās, arī Romā, Neapolē un Venēcijā, slēgtas skolas.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Par naudu, dzīvību un veselību visvairāk Baltijā noraizējušies ir uzņēmēji Latvijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktā aptauja.

Visdrošākie ir Igaunijas uzņēmēji, bet Lietuvas biznesmeņu drošības sajūta ir nedaudz augstāka nekā vidēji Lietuvā.

Latviešu uzņēmēji ir divreiz nedrošāki par saviem kaimiņvalstu kolēģiem – tikai trīs no desmit ir droši par savu īpašumu un dzīvību, bet četri no desmit – par finansēm. Lietuvā pat septiņi no desmit uzņēmējiem ir pārliecināti par savu dzīvību, bet nedaudz vairāk kā puse – par naudu un veselību. Kopumā daudz drošāk jūtas uzņēmēji Igaunijā, piemēram, gandrīz deviņi no desmit ir droši par savu īpašumu, bet 75% arī par finansiālo situāciju.

«Atšķirības uzņēmēju viedoklī par savu drošību ir ievērojamas, dažreiz pat paradoksālas. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā uzņēmējus vairāk satrauc finansiālā situācija, pretstatā Latvijai, kur nauda rada mazāk bažu, salīdzinot ar īpašumu un dzīvību. Igaunijas rezultāti parāda šīs grupas augsto pārliecinātību, Lietuvā uzņēmēji jūtas mazāk droši nekā Igaunijā, tomēr drošības līmenis ir nedaudz augstāks kā vidēji sabiedrībā. Turpretī Latvijā uzņēmēji ir vairāk noraizējušies, salīdzinot ar sabiedrību kopumā,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.

Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Kamēr saziņas lietotnes Telegram un Signal jau sāk berzēt rokas par jaunu lietotāju pievienošanos sistēmai, konkurentu platformu WhatsApp un Facebook lietotāji vēl šaubīgi cenšas pieņemt lēmumu, vai migrēt uz citām platformām, vai palikt jau ierastajās.

Taču ziņa, ka WhatsApp atlika jauno privātuma politikas noteikumu ieviešanu, un klientu dati vēl vairāk nonāks mātes uzņēmuma Facebook rokās, atsevišķu lietotāju loku padarīja bažīgu. Lai arī šie atjauninājumi neattiecas uz Eiropas reģionu, kādam esošā ideoloģija šķiet nepieņemama.

Taču dziļākajā būtībā šie atjauninājumi nepieciešami mērķtiecīgām biznesa kompānijām, lai sniegtu lietotājiem, piemēram, pielāgotu Facebook reklāmu.

Protams, var diskutēt, kā tiek izmantoti uzkrātie lietotāju dati. Pat, ja tiek apgalvots, ka netiek glabāti sarakstes vai zvanu dati, lietotāji ir ļoti skeptiski uz šo, piemirstot, ka lietotne Google, uzkrāj daudz vairāk datu par mums. Jebkurā gadījumā ikviena no šīm lietotnēm uzkrāj mūsu personīgos datus – telefona numurus, e-pastus un citu informāciju savu biznesa ideju realizācijai.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

Investīciju un tehnoloģiju analītiķi jau ilgāku laiku pievērš uzmanību cerīgajam ASV uzņēmumam Viridity Energy (VE). Tā darbība energoefektivitātes risinājumu izstrādē sākta tikai 2008. gadā, un riska kapitāla investori to jau novērtējuši kā perspektīvu – aģentūra Bloomberg ziņo, ka tā rīcībā ir 24 miljoni dolāru. 14 miljoni no tiem piesaistīti šogad, ko kompānija plāno ieguldīt jaunu projektu attīstīšanai.

Kompānija progresīvu viedo energotīklu risinājumu jomā sevišķi sadarbojas ar uzņēmumiem un institūcijām ASV ziemeļaustrumos, kur ekoloģiska saimniekošana ir politiskās un ekonomiskās dienaskārtības augšgalā. Tas pats sakāms par VE plāniem Kalifornijā un Teksasā, kas ir reģioni ar politisko apņēmību pāriet no naftas un gāzes atkarības uz atjaunojamajiem energoresursiem.

VE piedāvātie energopatēriņa risinājumi izklausās pēc «nākotnes šodien». Tās programmatūra pastāvīgi kontrolē elektrības cenu viedajā energotīklā, kas lielajiem patērētājiem kā rūpnīcām vai transporta uzņēmumiem var mainīties pa minūtēm. Tāpat tiek analizētas meteoprognozes, paredzot elektrības pieprasījuma un attiecīgi cenas lēcienus brīvajā tirgū. Tas tiek saskaņots ar paša lietotāja iespējām saražot elektroenerģiju – ar savām saules baterijām, ģeneratoriem vai ko citu. Attiecīgi datorizēti tiek pieņemts lēmums par pašu enerģijas ražošanas kapacitāti un tās patērēšanu vai uzkrāšanu.

Attiecības darbā savā ziņā var pielīdzināt attiecībām ģimenē, kur tās tiek pakāpeniski koptas un veidotas, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Katra saskarsmes situācija pa kripatiņai uzkrāj pozitīvās un negatīvās emocijas, kuras piedalās katrā nākamajā saskarsmē. Gluži kā bankas kontā tiek uzkrāta vai tērēta nauda. Pavisam nebūtisks pašapziņu aizskarošs konflikts dažkārt var ieraut negatīvo emociju virpulī, no kura izkļūt ir salīdzinoši grūti. Tādā situācijā, lai arī ko cilvēks nedarītu, tiek meklētas kļūdas viņa uzvedībā vai pat apdraudējums – pat izteiktā komplimentā tiek meklēts zemteksts un sarkasms.

Lielos uzņēmumos, kur darba devējs ļoti labi apzinās motivēta darbinieka milzīgo potenciālu, darba vide tiek izkopta tiktāl, ka darbinieki var justies kā mājās. Pasaulē un nu jau arī Latvijā populārs kļūst darbs no mājām, ja darba saturs neparedz darbu komandā. Šādi var sasniegt lieliskus darba rezultātus un ietaupīt uz biroja izmaksām. Tas gan prasa rūpīgu iesaisti no darba devēja puses – lai darbs no mājām nekļūtu par vienkārši nenākšanu uz darbu, ir nepieciešama regulāra atskaitīšanās un uzraudzība, norāda eksperts.

28 % iedzīvotāju ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus, liecina GE Money Bank pētījums.

Salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, 2. ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59 % Latvijas iedzīvotāju.

Vēl šā gada marta beigās 51 % Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17 % respondentu.

Kopš 1. ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā ziņā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās «zem matrača» vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas – 36-50 lati mēnesī.

Marta beigās 8 % respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100-200 latu, tad jūlija beigās šādi rīkojas jau 32 %, norāda GE Money Bank uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Lai latvieši spētu izdzīvot nākotnē, nepietiek ar vienu bērnu ģimenē. Diemžēl pat ar diviem ir par maz - nākotne sākas ar trešo. Laikraksts Diena centies noskaidrot, kāpēc ģimene neizšķiras par trešo bērnu.

Intervētie vecāki - Ieva un Māris. Viņus atturot nestabilitāte dzīvē - lai gan abiem ir ģimenes bizness, tas nevedas. Viņu mēneša ienākumi ir minimālās algas apmērā, tāpēc ģimene ar bērniem dzīvo vienā istabā vecāku mājās.

«Katru rītu. Pieceļoties pirmā doma ir par to. Arī ejot gulēt. Ir bažas, vai varēsim izvilkt, vai varēsim pabarot bērnus. Kad pēcnācēji vēl nav sadzimuši, ir vienalga, ko strādāsi, cik pelnīsi, kur dzīvosi. Tad ir sajūta, ka var strādāt arī vienkāršu darbu, sevi jau pabarosi. Kad ir bērni, nevari uz galda uzlikt to, kas pagadās. Ir nepieciešama droša sajūta par nākotni, lai tu zini, ka būs maize un jumts virs galvas. Varu teikt, ka bērnu dēļ gājām uz risku un nodevāmies biznesam - atvērām ēstuvi. Bija cerība, ka tas būs mūsu naudas avots. Zini, kas ir sliktākais - sajūta, ka neiet tik labi, lai spētu parūpēties par bērniem. Tu katru vakaru ej gulēt un jūties kā pirms eksāmena, kam neesi pietiekami sagatavojies, - un zini, ka slikti noliksi,» vaicāta, vai ir bažas par finansiālo pusi, stāstījusi Ieva.