Saskaņā ar Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi BTA šā gada martā ir izmaksājusi pirmās divas apdrošināšanas atlīdzības par pieminekļa apgānīšanu.

Atlīdzības izmaksātas saskaņā ar iesniegtajiem Rīgas Pašvaldības policijas protokoliem, kuros fiksēts apdrošināšanas gadījumu iestāšanās fakts un kas kalpo par pamatu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanai, informē BTA Mārketinga un Sabiedrisko attiecību vadītāja Ilva Priedniece. Šie ir pirmie gadījumi, kas notikuši laikā, kad Brīvības piemineklis ir apdrošināts ne tikai pret visiem iespējamiem pamatriskiem, bet arī pret apgānīšanu.

„Abi fiksētie pārkāpumi veikti naktī un abos gadījumos tā ir bijusi dabisko vajadzību kārtošana, vienā gadījumā – uz paša Brīvības pieminekļa, otrā – pieminekļa tiešā tuvumā apstādījumos, kas arī ir pieminekļa teritorija un ietilpst apdrošināšanas objektā. Abus pārkāpumus izdarījuši divdesmitgadīgi jaunieši alkohola reibumā – 1985.gadā dzimušais Mārcis P. un 1988.gadā dzimušais Jānis.U, kuri notikuma vietā tika aizturēti,” informē Rīgas Domes Rīgas Pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšnieks J.Znotiņš.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Valsts svētku priekšvakarā apdrošināšanas kompānija BTA atjauno Brīvības pieminekļa apdrošināšanas polisi par 1 miljonu latu.

Šogad pieminekļa apdrošināšana kā dāvinājums Rīgas pilsētai notiek jau sesto gadu pēc kārtas, informē BTA.

«Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības simbols. Savulaik tas tika būvēts par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem. Tāpēc uzskatām par godu un pienākumu apdrošināt tieši Brīvības pieminekli, kurš nav vienkārša celtne, bet viens no mūsu valsts galvenajiem simboliem, kas sevī ietver visas brīvās valsts vērtības. Tas nav tik lielā mērā Latvijas valsts, bet vairāk Latvijas iedzīvotāju īpašums,» tā BTA valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs.

Šogad, tāpat kā pērn, BTA papildināja apdrošināšanas segumu, polisē iekļaujot vēl vienu risku - pieminekļa apgānīšanu. Šā gada laikā BTA jau izmaksājusi atlīdzības par četriem šādiem gadījumiem. Pirmos divus pārkāpumus pavasarī alkohola reibumā izdarīja divdesmitgadīgi jaunieši, Latvijas iedzīvotāji, un abos gadījumos tā bija dabisko vajadzību kārtošana pie pieminekļa. Izmaksātās atlīdzības summa no vainīgajiem regresa kārtībā jau ir piedzīta.

Šonedēļ stāsies spēkā Gulbenes rajona tiesas spriedums Artūram Kolmam (24 gadi), Marekam Pošeikam (22 gadi) un Eduardam Lukašovam (33 gadi) par kapu apgānīšanu. Viņi zaguši granīta apmales, tās notīrījuši un pārdevuši, vēsta Latvijas Avīze.

Divi no tiesātajiem kādreiz strādājuši firmā, kur izgatavo kapu atribūtiku, un, apzinoties pieprasījumu, izlēmuši uzsākt savu «uzņēmējdarbību» – nozagt no mirušo kopiņām granīta apmales, tās notīrīt un pārdot. Kompānija pircējiem, izrādās, nav pat slēpusi, ka viņi iegādājas jau reiz lietotu preci, jo krimināllietas izmeklēšanas materiālos figurē teikums: «Vai pirksi zagtu?»

Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja tiesnese Gunta Gulbinska laikrakstam atzinusi, ka kapu apgānīšana ir smags noziegums un pārāk bieži ar tādu iztiesāšanu nav jāsaskaras: «Parasti jau zog tikai puķes, par ko netiek ierosināta pat krimināllieta. Nākamā pakāpe jau ir smagāks noziegums, kad demolē – salauž krustus, apgāž pieminekļus. Šajā gadījumā zādzības bija nopietnas un ar mērķi nopelnīt. Viens no apsūdzētajiem tā arī atzina – bijis jāmaksā kredīts.»

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Cikmačs, bankas Citadele valdes loceklis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Skolas laikā man padevās eksaktās zinības un bija interese par vadības lietām (mācījos sestdienās Rīgas Komercskolā). Nevarēju izlemt, vai studēt IT, vai Vadības zinātni, bet, tā kā IT ir konkrētāka nekā vadības zinības, tad izlēmu par labu IT. Taču dzīve tā ir iegrozījusies, ka jau īsi pēc mācībām strādāju gan IT nozarē, gan vadībā.

Vairāk nekā 12 gadus strādāju starptautiskā uzņēmumā banku nozarē. Šis darbs bija ļoti interesants un aizraujošs, bet tajā pašā laikā ļoti bieži bija jābrauc arī komandējumos ārpus Latvijas. Tā kā man bija jau ģimene un maza meitiņa, vēlējos vairāk laika būt ar savām dāmām, tādēļ pieņēmu izaicinājumu strādāt vietējā Latvijas uzņēmumā. Tas bija laiks, kad valsts bija pārņēmusi Parex banku, bet vēl nebija dibināta Citadele.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP) stāstot par Latvijas virzību uz pievienošanos eiro, eirozonu salīdzināja ar lielu kuģi, kur var saņemt dažādus labumus.

«Kāpēc mums joprojām atrasties lejā - mazajā dzeltenajā laiviņā, ja ir iespēja kāpt uz lielā kuģa un baudīt visus labumus,» retoriski vaicāja I. Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka tās ir blēņas, ko eiro pretinieki stāsta, salīdzinot eirozonu ar leģendāro kuģi Titāniks, tāpēc priekšā ir ļoti liels komunikācijas darbs ar sabiedrību, lai skaidrotu tai visus ieguvumus.

«Kāpēc mums palikt lejā, ja no augšas var trāpīt ar enkuru, ja var mest virsū gružus un atkritumus, un, ja pie nākamās krīzes mūs var atskalot nost no kuģa,» turpināja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzrunā NTSP locekļiem uzsvēra, ka Latvija ir desmit gadus gājusi uz eiro un nekad tam nav bijusi tik tuvu kā tagad, tāpēc kaut ko gaidīt un atlikt pievienošanos eirozonai ir pilnīgi nesaprotami.

Latvijas politiski sabiedriskajā dzīvē arvien vairāk ir vērojama zināma rosīšanās: vieni aicina stāties savā partijā, otri - pirkt vietējās eglītes un apkaro centienus tēmēt uz Mildu, trešie - parodē reklāmklipus un izvirza ultimātus Rīgas mēram.

Protams, to visu var mēģināt saukt par sociālajām kampaņām, sabiedrības izglītošanu, rūpēm par vietējiem ražotājiem utt. Taču vēl to var nodēvēt par priekšvēlēšanu kampaņu norisi pilnā sparā. Turklāt visai prastā līmenī.

Vislabāktas ir izdevies pilnīgi pretējiem blokiem - TB/LNNK un Saskaņas centram, savstarpēji apmainoties ar laipnībām reklāmas videoklipu veidā. Vispār jau dažādas partiju kampaņas ir normāla demokrātijas prakse, kas tiek īstenota lielā pasaules daļā. Taču mūsu gadījumā nu jau ir jārunā par dažām niansēm.

Pirmām kārtām aizdomīgi ir vienas otras partijas centieni šādu politaģitāciju nodēvēt par sociālo kampaņu. Tātad nav izslēgts, ka tai iztērēto naudu tiks mēģināts neuzrādīt kā priekšvēlēšanu kampaņas tēriņus. Vēl nesenā pagātnē burtiski no visām malām gāzās dažādu tā saucamo trešo personu radīti pozitīvisma kampaņas produkti, un pašreizējā brīdī KNAB vēl joprojām mēģina šajā sakarā tiesāties ar vienu no partijām par aptuveni vienu miljonu latu. Starp citu, tieši to partiju, kas tagad gana intensīvi aicina cilvēkus stāties savās rindās. Savukārt attiecībā uz dažādiem ultimātiem galvaspilsētas amatpersonām, jāteic sekojošais - nav jau, protams, Rīgas atslēgas nokļuvušas tajās prasmīgākajās rokās, tomēr...

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

„50 miljonu uzņēmumu datubāze, pārstāvniecība 65 pasaules valstīs un 63 gadu pieredze kredītrisku apdrošināšanā – esam vieni no līderiem savā jomā”, stāsta Coface Latvia valdes priekšsēdētājs Māris Lukins.

Informācija ir uzņēmēja galvenais ierocis pret iespējamām jaunu vai jau esošu pircēju maksātspējas problēmām, debitoru parādiem un pārvērtētiem kredītlimitiem. Visaptverošāko finanšu informāciju par uzņēmumu sniedz kredītatskaites, kuras var atspoguļot maksātspējas un finansiālo stāvokli par jebkurā pasaules valstī reģistrētu uzņēmumu, arī Krievijā. Kredītatskaites ir neatkarīgs, tātad uzticams, uzņēmuma finansiālais vērtējums, kas kopā ar standarta informāciju ietver arī @ Reitingu, negatīvo informāciju, vēsturi un maksimāli ieteicamo piešķiramo kredītlimitu. Ja iekšzemes vai starpvalstu sadarbība notiek ar vairākiem partneriem, regulārs to finanšu monitorings sniegs gan drošību ikdienas operācijās, gan palīdzēs izvairīties no nepatikšanām nākotnē.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Strauji pieaugušās apdrošināšanas maksas pret iespējamu Baltijas valstu maksātnespēju ir pārspīlētas un neataino reālo maksātnespējas risku, paziņojis starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor's (S&P) analītiķis Frenks Džils, ziņo dv.ee.

Baltijas valstu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgums (credit default swap jeb CDS) apdrošināšanas tirgum ir vienīgā iespēja spekulēt pret šo valstu valūtām, paziņojis F. Džils.

3. martā Latvijas CDS vērtība pieauga līdz rekodaugstiem 1109 bāzes punktiem. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Ekonomikas perspektīvas Baltijas valstīs joprojām ir negatīvas. S&P analītiķe Eilina Zanga tic, ka Baltijas valūtu fiksētie kursi joprojām paliks stabili. Valūtām galvenais risks esot uzticības zudums. E. Zanga uzskata, ka ātra Baltijas valstu pāreja uz eiro valūtu pozitīvi ietekmētu šo valstu reitingus, tomēr viņa uzskata, ka pašlaik tas nav iespējams.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.