Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

Ir noslēdzies darījums, kā rezultātā koncerna AS Diena uzņēmumus SIA Dienas Bizness un SIA Izdevniecība Dienas Žurnāli iegādājās divi koncerna ilggadējie padomes locekļi Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons.

J. Maršānam un J. Svārpstonam vienādās daļās piederošā SIA SM Investīcijas (SMI) noslēdza darījumu šā gada 17. novembrī.

SMI uzskata, ka vienīgajam Latvijas biznesa laikrakstam Dienas Bizness un Izdevniecības Dienas Žurnāli izdevumiem ir izaugsmes potenciāls. Tie ir sabiedrībā un savās auditorijās labi novērtēti un atzīti mediji. Uzzinot par iespēju veikt ieguldījumus šajā biznesa jomā, tika pieņemts lēmums šo izdevību izmantot.

Darījumu komentē SMI valdes loceklis Jānis Maršāns:

«Esmu bijis ilglaicīgi iesaistīts darbā mediju nozarē, savulaik strādājot gan kā žurnālistam laikrakstā Diena, gan esot mediju koncerna Diena padomē. Kolēģi AS Diena padomē jau zināmu laiku sprieda par neprofila aktīvu statusu, kurus kā dalībnieka pārstāvji tie vēlējās realizēt. Tieši no AS Diena padomes puses nāca priekšlikums manas iesaistes palielināšanai šajā biznesā un iespējā ieguldīt konkrētos mediju produktos.

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Rīgas tirdzniecības osta iegādāties 100% a/s Žurnāli un Diena akciju un attiecīgi iegūt tajā izšķirošu ietekmi.

Padome pieņēmusi šādu lēmumu, jo darījums neradot kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi. Lēmumā KP norāda, ka abu uzņēmumu darbības jomas nepārklājas un to sniegtie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

Izņēmums esot nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzņēmumu vadības pakalpojumi, taču tos abi apvienošanās dalībnieki sniedz un arī turpmāk paredzējuši sniegt tikai saviem saistītajiem uzņēmumiem, un tādējādi tirgū nekonkurē.

SIA Rīgas tirdzniecības osta nodarbojas ar ieguldījumu veikšanu un pārvaldi kapitālsabiedrībās un tai ir ietekme kopumā 17, bet izšķiroša ietekme 14 kapitālsabiedrībās. Galvenie SIA Rīgas tirdzniecības osta un tās meitasuzņēmumu darbības virzieni ir ostas termināļu darbība, dzelzceļa kravu ekspedēšana un pārvadājumi Latvijas teritorijā, elektroenerģijas sadale un tirdzniecība, dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva remonts, savu nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzņēmumu vadība, teikt paziņojumā

Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Reklāma drukātajā presē – žurnālos un avīzēs ir bijusi drīzāk noderīga jeb noderīga 72% Latvijas iedzīvotāju, 65% atzīst, ka reklāma žurnālos un avīzēs mudinājusi veikt preces, produkta vai pakalpojuma pirkumu, secināts TNS Latvia pētījumā.

Savukārt reklāma televīzijā ir bijusi drīzāk noderīga un noderīga 54% Latvijas iedzīvotāju.

Lielākai daļai jeb 90% no žurnālu lasītāju patīk, ka reklāmu žurnālos lasītājs var izpētīt sev vēlamā laikā un vietā. Katrs otrais žurnālu lasītāju arī atzīst, ka reklāmu žurnālos viņi mēdz pārskatīt atkārtoti.

«Žurnāliem cilvēki uzticas, tāpēc uzticas arī tajos ievietotajai reklāmai ,jo nereti visai konkrēti saista produktu ar mediju, kas to piedāvā. Reklāma žurnālos tiek ievērota vairāk un izpētīta pamatīgāk, jo reti kuru žurnālu izšķirsta vienreiz un noliek malā,» skaidro izdevniecības Dienas Žurnāli galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par uzticamākajiem reklāmas kanāliem pasaulē liecina - 83% respondentu sešdesmit pasaules valstīs par uzticamāko avotu, kur iegūt informāciju par produktiem un pakalpojumiem, uzskata draugus un ģimeni. Otrajā vietā ar 70% īpatsvaru ir zīmolu mājas lapas un citi kontrolētie kanāli tiešsaistē, savukārt 66% patērētāju uzticas internetā publicētajām citu lietotāju atsauksmēm.

Neraugoties uz interneta mediju pieaugumu, uzticamību nav zaudējuši arī tradicionālie reklāmas kanāli – TV, žurnāli un avīzes. Proti, 63% globālo respondentu atzina, ka viņi uzticas reklāmai televīzijā, 60% - reklāmai avīzēs un 58% - žurnālos. 48% respondentu pasaulē uzsver, ka uzticas video reklāmām tiešsaistē, 47% - reklāmām, kas parādās dažādos meklētājos un 46% - reklāmām sociālajos tīklos. 42% uzticas banneru reklāmām, 43% - mobilajām reklāmām, 36% - reklāmām īsziņās.

Viena no daudziem reklāmdevējiem pievilcīgākajām un, kā izrādās, arī labvēlīgākajām sabiedrības grupām ir tā dēvētā digitālā jeb Millenium paaudze – 21 līdz 34 gadus veci patērētāji, kas lielā mērā izauguši digitālajā laikmetā. Raugoties uz pētījumā iekļautajiem 19 reklāmas kanāliem un veidiem, šī sabiedrības grupa demonstrēja visaugstāko uzticēšanās īpatsvaru 18 reklāmas kategorijās, tai skaitā draugu ieteikumiem (85%), zīmolu mājas lapām (75%), patērētāju atsauksmēm internetā (70%), reklāmai TV (67%), reklāmai avīzēs un žurnālos (62%) u.tml. Digitālo un mobilo reklāmu kā uzticamu avotu minēja vairāk nekā puse – 53% respondentu, kamēr 51% ieklausās reklāmās sociālajos tīklos un 47% - tiešsaistes banneros.

Šī gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2007. gadu reklāmas apjomi Latvijas biznesa laikrakstos pēc bruto cenas pieauguši par 3.5%, liecina TNS Latvia sniegtā informācija.

«Saskaņā ar TNS Reklāmu reģistra datiem, šis pieaugums ir 3,5%, kas uztverams kā biznesa laikrakstu stabilitātes rādītājs,» stāsta TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters. «Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to var secināt, ka reklāmdevēji paļaujas uz šo izdevumu mērķauditoriju arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos.»

Izdevniecības Dienas bizness reklāmas daļas vadītājs Juris Rožkalns piekrīt, ka reklāmas apjoma pieaugums biznesa laikrakstos skaidrojams ar stabilitāti. «Pēdējos gadus ir audzis laikraksta Dienas bizness abonentu skaits, kas šogad nostabilizējies virs 10 tūkstošiem. Patreizējā ekonomiskajā situācijā tirgū notiek ievērojamas izmaiņas, un līdz ar to uzņēmumu vadošo darbinieku pieprasījums pēc profesionālas biznesa informācijas pieaug gan laikrakstā, gan internetā. Līdz ar to reklāmas apjomi palielinās, pateicoties laikraksta auditorijas stabilitātei,» tā J. Rožkalns.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Jūnijā TV, radio, vidē un žurnālos pieaudzis reklāmas apjoms, salīdzinot ar 2010. gadu. Salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, pieaudzis reklāmas apjoms visās mediju grupās, izņemot avīzes, liecina Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrasTNS Latvia pētījums.

2011. gada jūnijā televīzijā raidīts 43,9 tūkstoši reklāmas minūšu, kas ir 8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gada jūniju. Šī gada jūnijā ir reģistrēti 126,7 tūkstoši reklāmu – par 13% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Jūnijā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Tele2, LMT un Unilever. Reklamētākie zīmoli televīzijā – BITE, RIMI, Maxima, Algida un Schwarzkopf.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada jūnijā sasniedza 436 090 cm². Salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros tajos pašos medijos avīžu reklāmu apjoms ir samazinājies par 3%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā, salīdzinot vienus un tos pašus izdevumus, samazinājies par 2%. Kopējais reģistrēto reklāmu skaits jūnijā sasniedza 4 989 reklāmas.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.