Valdības līmenī konsekventi paustā apņemšanās budžeta izdevumus samazināt par 250 miljoniem latu, lai veidotu budžetu ar pārpalikumu, kas mazinātu inflācijas līmeni valstī, ir no makroekonomiskās politikas viedokļa neapšaubāmi pareizs solis.
Iepriecina valdības nodoms ķerties pie birokrātiskā aparāta samazināšanas, kas jācer nepaliks tikai deklarācijas līmenī un netiks aizmirsts mazinoties krīzes asumam valstī.
Nedaudz tomēr biedē politiski pasludinātais pārāk vienkāršais izdevumu samazināšanas princips, proti, deklarētais «proporcionālais izdevumu samazinājums», neņemot vērā, ka ministrijas, valsts iestādes, valsts aģentūras, nekādā gadījumā nav vienādas. Valstī tāpat kā uzņēmumā var izdalīt «pelnošās» un «tērējošās» struktūras. Ja uzņēmums saskaras ar nelabvēlīgu tirgus situāciju, ir jādomā par ekonomiju, apcērpot tēriņus, taču nekādā gadījumā nebūtu pareizi mēģināt ietaupīt uz attīstības rēķina. Saskaroties ar krīzi ņemt un vienkārši proporcionāli apcirpt sava uzņēmuma dažādu struktūrvienību tēriņus – neviens loģiski domājošs uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs nekad šādu lēmumu nepieņemtu. Jācer, ka valdības pieeja, samazinot budžeta izdevumus, tomēr būs diferencētākā kā politiskie paziņojumi un netiks kavēta to no valsts budžeta finansēto institūciju darbība, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju kopumā.
Latvijas eksporta lauvas daļa pieder tuvajām kaimiņvalstīm, ar kurām mūsu uzņēmējiem ir sadarbības pieredze. Tuvējās kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā un Lietuvā, ekonomiskais cikls ir ļoti līdzīgs Latvijai, un krīze tuvējās kaimiņvalstīs tūlīt atsaucas arī uz Latvijas eksportu. Eksporta attīstībai nozīmīgs un pietiekami nenovērtēts attīstības virziens ir tieši tālie tirgi, kuru kapacitāte mūsu eksportam, īpaši ņemot vērā Latvijas ekonomikas nelielos apmērus, ir milzīga. Valdībai ir jānovērtē tas, ka Latvijas uzņēmēji jau ir sasnieguši tādu līmeni, ka ir reāli spējīgi darboties arī tālajos tirgos, tāpēc valsts eksportspējas veicināšanai ir būtiski svarīga Latvijas ekonomisko pārstāvniecību tīkla paplašināšana pasaulē. Samazināt LIAA pārstāvniecību skaitu vai pārprastas ekonomijas dēļ bremzēt Latvijas vēstniecību darbu ārvalstīs nozīmētu kaitēt pašu valsts ekonomikai.
Mazas valsts uzņēmējs var domāt par nozīmīgu attīstību, tikai attīstot savas produkcijas eksportu. Krasi samazinoties patēriņam iekšējā tirgū eksporta virziena attīstība ir kļuvusi tik aktuāla kā vēl nekad agrāk. Daudziem uzņēmējiem eksports šodien kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Savukārt valsts līmenī, ņemot vērā milzīgo tekošā konta deficītu un negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci, ir pilnīgi lieki runāt par veselīgu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomisko attīstību bez nozīmīga grūdiena eksporta attīstībā, kas prasa attiecīgu kompleksu un sistēmisku valsts politiku. Taču mazākais labais darbs, ko valdība varētu paveikt Latvijas eksporta veicināšanai, ir nepadarīt stāvokli sliktāku un birokrātijas apkarošanas kampaņas ietvaros automātiski – pasludinātā «proporcionālisma principa» ietvaros - neapcirpt arī Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs, kas ir pelnoša, nevis tērējoša sistēma.