Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Ukrainas Čerņihivas apgabalā iegājis Baltkrievijas karaspēks.

Šīs ziņas apstiprinājis Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis Vitālijs Kirilovs.

"Baltkrievija iesaistījusies karā. Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks," paziņojumā apliecināja Kirilovs.

Slabinas, Pakuļas un Mihailo-Kocjubinskes ciema iedzīvotāji ziņo, ka novērojuši ar baltu apli atzīmētas militārās tehnikas pārvietošanos.

Līdz ar tehnikas pārvietošanos tiek slāpēti mobilie sakari.

Kā ziņo Mihailo-Kocjubinskes iedzīvotāji, plkst.11.30 braukusi baltkrievu kolonna, kurā bijušas 33 tehnikas vienības, tostarp 11 reak'tivie daudzstobru mīnmetēji "Grad".

Mobilie sakari tiek slāpēti, kolonna devusies Slabinas un Pakuļas virzienā.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Gada laikā par aptuveni 15% palielinājies to mazo uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Berg Research” veiktās uzņēmumu aptaujas dati.

Mobilos sakarus pilnībā visiem saviem darbiniekiem apmaksā gandrīz jau 50% mazie uzņēmumi jeb tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir robežās no 1 līdz 9.

Kā atzīst “Tele2”, ievērojami ir audzis arī to mazo uzņēmumu skaits (+27%), kas savā ikdienā izmanto biznesa pieslēgumus, novērtējot to, ka tas darbam sniedz daudz plašākas iespējas.

“Ja vēl pirms gada mobilo sakaru apmaksa daudzos uzņēmumos bieži kalpoja kā darbinieku bonusa sistēmas sastāvdaļa, tad šobrīd šī situācija mainās, jo mobilie sakari pašreizējos apstākļos ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Turklāt mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 90% no Latvijas biznesa vides, arvien vairāk arī pilnveido un uzlabo savus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tie ir dažādi standarta risinājumi ar augstu pieejamību cenas ziņā un vienkāršību, kas palīdz uzlabot uzņēmuma darbību. Visbiežāk ir vajadzīgs tikai viedtelefons, interneta pieslēgums un kāda mobilā lietotne, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt, piemēram, klientu apkalpošanu ārpus darba laika.”

Piecos gados ministrijas mobilo sakaru mēneša rēķinus ir samazinājušas no 30 līdz 12,6 tūkst. Ls; lielākais – Pavļutam.

Tā liecina DB pētījums. Būtiski ir samazinājies arī vidējais rēķins uz vienu ministrijas darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilo tālruņu sakari. Iepriekš rādītāja diapazons ministriju datos bija 19–56 Ls apmērā, bet šobrīd tas ir 3–29 Ls. DB veiktais apsekojums 2008. gadā liecināja, ka visas ministrijas vidēji par mobilo sakaru pakalpojumiem mēnesī maksāja 30 tūkst. Ls, bet šobrīd kopējais rēķins ir 12,6 tūkst. Ls apmērā.

Savukārt kopējais darbinieku skaits, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, šo gadu laikā ir pieaudzis no 969 līdz 1037 darbiniekiem. Darbinieku skaitu, kam tiek apmaksāts šis pakalpojums, ir palielinājusi, piemēram, Ārlietu ministrija. 2008.gadā sakari tika apmaksāti 31% darbinieku, šobrīd – 72%.

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Eksportējošās nozares nespēj sekmēt strauju tautsaimniecības atveseļošanos.

Lai arī valsts ekonomiskais pieaugums gada pirmajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks, nekā liecināja pirms mēneša publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, prieka no tā ir maz, jo uzlabojums ir niecīgs, bet atpalicība no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - aizvien palielinās. Pārskatītie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati uzrādīja vien minimālu uzlabojumu salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, proti, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,5% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn.

Viesmednieku interese paliek

Mobilo sakaru operators “Tele2” uzskata, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir rīkojusies nesaimnieciski, neizsludinot jaunu mobilo sakaru iepirkumu un pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju.

“Tele2” ieskatā ĀM arguments par ārkārtējās situācijas radītajiem šķēršļiem veikt iepirkuma procedūru un tehniskajām prasībām, ko it kā spējot nodrošināt tikai līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs, ir nepamatots, jo, piemēram, tehniskās prasības, kas ļauj ĀM darbiniekiem strādāt attālinātā režīmā, var nodrošināt visi mobilo sakaru operatori Latvijā. Par šo situāciju “Tele2” vērsīsies tiesā, kā arī informēs Valsts kontroli.

Kā atzīmē “Tele2”, ĀM arguments, ka ārkārtējā situācija ir traucējusi veikt iepirkumu, neiztur arī kritiku, jo šobrīd Elektronisko iepirkumu sistēmā ir redzams, ka ārkārtējā situācija neliedz ministrijai veikt citus iepirkumus.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Mediju reklāmas tirgū beidzot vērojama pozitīva tendence - 2011.gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2010.gada pirmo pusgadu tas palielinājies par 4%, sasniedzot 24,4 miljonus latu, informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce. Dati liecina, ka vieni no reklamētākajiem ir tirdzniecības zīmoli.

Visvairāk ir audzis interneta mediju tirgus – par 12%. Eksperti priecē arī preses tirgus atdzīvošanās un žurnālu reklāmas tirgus pieaugums par 10%. TV reklāmas tirgus palicis nemainīgs, bet vislielākais kritums ir kino reklāmas tirgum -36%.

2011. gada pirmajā pusgadā tāpat kā 2010. gada pirmajā pusgadā divas reklamētākās nozares bijušas mobilie sakari un mazumtirdzniecība. Turpmākajā sarindojumā gan redzamas izmaiņas - no 5. vietas pagājušajā gadā uz 3. vietu šogad pakāpusies zāļu nozare. Strauji kāpušas arī finanšu institūciju un pakalpojumu nozares, kā arī telekomunikāciju nozare.

2011. gada pirmajā pusgadā lielākais reklāmdevējs Latvijā bijis Procter & Gamble, kas salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi pakāpies šajā sarindojumā par divām vietām. Nemainīgi 2. pozīciju ieņem Tele2, kam pietuvojušies LMT un Bite, abi kāpjot par piecām pozīcijām, salīdzinot ar 2010. gada 1. pusgadu. Henkel, kas 2010. gada 1. pusgadā ieņēma 1. vietu, šogad atkāpies uz 5. pozīciju.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Uzņēmumiem daudz aktīvāk būtu jāseko līdzi telekomunikāciju operatoru tarifu piedāvājumiem, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Būtu jāseko līdzi ne tikai citu operatoru piedāvājumiem, bet gadā, vai vismaz divos gados reizi jāpārskata esošie tarifi ar līdzšinējo operatoru. «Swedbank kā servisa organizācijai mobilie sakari ir svarīgi – lai klients var sasniegt mūsu darbiniekus, un mūsu darbinieki – klientu. Sadarbojamies ar visiem trim mobilo telefonu operatoriem. Neapšaubāmi bankai ir svarīga arī izmaksu efektivitāte, un kopā ar sadarbības partneriem elastīgi sekojam līdzi gan tarifu iespējām, gan piemērotāko risinājumu attīstībai,» DB bankas pozīciju sakaru jomā skaidro Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Mobilly paplašina savu pakalpojumu klāstu, sniedzot iespēju norēķināties par autostāvvietām Igaunijas teritorijā.

Dodoties uz ziemeļu kaimiņvalsti, Latvijas klienti lietotnē turpmāk varēs apmaksāt vairāk nekā 140 uzņēmuma “Ühisteenused AS” stāvvietas dažādās lielākajās Igaunijas pilsētās, tostarp arī Tallinā, Tartu, Narvā un citviet valsts teritorijā.

Šobrīd Mobilly lietotni var izmantot tikai klienti ar Latvijas operatoru telefona numuriem, taču paralēli noris aktīvs darbs pie tā, lai Mobilly pakalpojumus varētu izmantot arī lietotāji ar ārvalstu numuriem.

“Iziešana ārpus Latvijas robežām mums ir nozīmīgs jaunums, tāpēc ar prieku gaidīsim klientu atsauksmes un ieteikumus, kā uzlabot jauno pakalpojumu, kā arī esam atvērti sadarbībai ar citiem auto stāvvietu operatoriem ne tikai Igaunijā, bet arī Lietuvā,” komentē Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Pielāgojoties aizvien pieaugošajam pieprasījumam, sākot no šī gada novembra mobilajā lietotnē Mobilly ir iespējams apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumu plašākajā tīklā.

Papildus līdz šim tur atrodamajām “e-mobi” CSDD tīkla stacijām, kā arī vairākiem privātajiem uzlādes punktiem klāt nākušas arī Elektrum stacijas visā Latvijā.

Kā liecina CSDD apkopotā statistika, 2022. gada nogalē Latvijā uzskaitē ir 3478 elektromobiļi, un to skaits kopš gada sākuma ir pieaudzis par 60%. Ja 2015. gadā valstī reģistrēto elektromobiļu skaits sasniedza nepilnus divus simtus, tad šobrīd tas ir jau gandrīz 20 reizes lielāks, norādot uz iedzīvotāju vēlmi pāriet uz dabai draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz ar strauji augošo elektriskā transporta īpatsvaru pieaug arī nepieciešamība pēc to uzlādes. Mobilly lietotnē pašlaik ir iespējams norēķināties par auto uzlādi jau 243 stacijās, kurās kopā izvietoti 592 individuālie uzlādes spraudņi, tostarp degvielas uzpildes stacijās, tādējādi padarot uzlādi elektroauto īpašniekiem vēl pieejamāku.