Citas ziņas

Slakteris: Sodi par nodokļu nemaksāšanu atcelti netiks

Andrejs Vaivars, Db,03.11.2008

Latvijā ir lielā skaitā saviesušās dažādas inspekcijas, kontrolējošās institūcijas. Arī cilvēku skaits, kas tur strādā, ir ļoti liels. Domāju, ka katram ministram savā jomā būs jāpaskatās, vai kaut kas nav pārspīlēts,» tā A. Slakteris.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Turmāk mums ceļš ir ejams divos virzienos. Ir jāsamazima IKP prognoze. Tāpat ir vēl vairāk jāsamazina budžeta deficīts. Būtu labi, ja mēs varētu iekļauties 1.5 vai vismaz 1.85%.

Bet cik tas ir reāli?

Ja reiz es izteicos par 1.5%, tas nozīmē, ka man tajā brīdī bija bijusi neformāla saruna valdības sēdes slēgtajā daļā par gaidāmo situāciju, un pārējie kolēģi tam jau bija piekrituši. Vienkārši valdības locekļi saprot, ka situācija ir nopietna. Valdība par to gan vēl tikai lems, bet ir mans uzstādījums, ka tas ir jādara. Ir jāparāda pasaulei, ka Latvijas valdība ir lemtspējīga šādā smagā finanšu krīzes situācijā pasaulē. Mums ir vēl vairāk jāsamazina izdevumi, pietuvinot tos skarbākiem scenārijiem.

Pēdējo dienu laikā ir dzirdētas vairākas prognozes attiecībā uz to, kāds ir gaidāmais nākama gada IKP pieaugums — sākot no plus 2%, līdz pat uzņēmēju prignozētajiem mīnus 5%...

Uzņēmēji gan ir kompetenti cilvēki, bet viņi tāpat nezina budžeta veidošanas kārtību, to, kā tas notiek. Budžetu taisa, pamatojoties uz saskaņotām prognozēm. Tas variants, kas pašreiz Saeimā konceptuāli ir ticis apstiprināts, ir saskaņots gan ar Latvijas Banku (LB), gan arī Ekonomikas ministriju, un tas arī paredz 2% IKP pieaugumu. Diemžēl situācija pasaulē attīstījās tā, kā attīstījās… Pašalik man uz galda ir jaunākās LB prognozes, kurās teikts, ka IKP pieaugums nākamgad varētu būt -1%, bet inflacijas kāpums 8.7%. Vai šī prognoze ir pati konservatīvākā un pesimistiskākā — ne tuvu ne. LB, tāpat kā Finanšu minstrijas eksperti saprot, ka scenāriji var būt arī negatīvāki — tā var gadīties. Te jautājums ir par to, vai mēs varam īsā brīdī atļauties samazināt valsts izdevumus tādā apjomā, kas būtu vairākas reizes lielāki. Esmu kolēģiem jau stāstījis, ka jau šogad būtu jālemj par nākamajām strukturālajām izmaiņām, jo mehāniskā veidā vien, lineāri samazināt izdevumus nav iespējams. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams nopietns valsts funkciju audits, bet arī te ir kāda nopietna problēma.

Kāda?

Auditētāji vienmēr daažādām lietām pieiet personiski, un līdz ar to tas viss nav tik vienkārši. Manuprāt, ir jāņem auditori no malas, jāsameklē kāda starptautiska kompānija, kas sameklētu, kurās vietās tēriņi ir lieki. Katra ministrija gan tagad skatās, uz kā rēķina ko varētu samazināt, bet, iespējams, ir nepieciešama skarba neitrāla roka, kas parādītu, uz kuru pozīciju rēķina var ekonomēt. Ja situācijā, kad mums ir daudzpartiju sistēma, atnāks finanšu ministrs un pateiks, ka kādā ministrijā nauda tiek nelietderīgi tērēta… Attiecīgais citas partijas ministrs pateiks — ziniet, atrodiet labāk to ietaupāmo naudu kaut kur citur. Tā ir normāla parlamentārās demokrātijas problēma.

Jūs minējāt, ka attistības scenārijs nākamgad varētu būt negatīvāks, un IKP pieaugums — mazāks par -1%. Cik lielā mērā?

Es esmu optimists. Ceru, ka pasaules finanšu sistēma sakārtosies, un viss būs labāk.

Un tomēr — kāda iespēja pastāv šajā jomā?

Brīvās tirgus ekonomikas apstākļos cilvēkam jāmāk dzīvot tā, it kā viņš būvētu mājas pamatus uz plūstošām smiltīm. Pašlaik ir pareizi pieņemt valsts budzētu, balstoties uz to informāciju, kas ir attiecīgajā brīdī. Pasaulē nav neviena, kas zinātu, kā būs.

Ir izskanējis, ka ir nepieciešams samazināt tēriņus par 200 miljoniem latu…

Tie ir augšējie griesti, summa, par kuru, es ceru, mēs varēsim samazināt tēriņus starp budžeta lasījumiem. Es labprāt to darītu vēl mazliet vairāk.

Cik daudz vairāk?

Lai nu tas paliek manā galvā. Redzēs, kā mums ies valdības sēdēs.

Uz kā rēķina jūs redzat iespēju to izdarīt?

Man jau tas plāniņš ir ar visiem konkrētiem skaitļiem, bet tas vēl tiks apspriests valdības sēdē. Kad valdība to būs apstiprinājusi, es paziņošu, kāds ir rezultāts. Pagaidām tās visas ir tikai idejas.

Bet kādas tad ir tās jūsu idejas?

Es jau nesaku, ka es to visu gribu turēt noslēpumā no jums. Taču, ja es to pateikšu jums, kamēr mani valdības kolēģi vēl to nezinās, viņi uzskatīs, ka tas var traucēt tālākai budžeta virzībai.

Varbūt varat pateikt vismaz būtiskākās sadaļas, uz kuru rēķina būtu veicama līdzekļu taupīšana?

Tiks piedāvāts samazināt atalgojuma atlīdzības sadaļu. Nepietiks tikai ar to, ka valsts institūcijās tiks samazināts darbinieku skaits — būs jāsamazina arī kopējais atalgojuma fonds robežās no 5 līdz 10%. Bet par to valdība vēl lems.

Valsts iestādēs strādājošajiem algas paliks mazākas?

Tas nav obligāti. Vienkārši kopējaizs algu fonda apjoms būs jāsamazina. Ir svarīgi, lai nabūtu tā, ka ķādā iestādē tiek samazināts darbinieku skaits, bet uz tā rēķina pārējiem tiek izmaksātas prēmijas, bet kopējie tēriņi paliek iepriekšējie.

Kuras ir tās valsts institūcijas, kurās būtu būtiski jāsamazina gan stārdājošo strādājošo skaits, gana rī šis algu fonda apjoms?

Visās nozarēs ir atbildīgie ministrs, un katrs pats vērtēs, ko darīt. Varbūt viena institūcija vispār jāver ciet, otrā — algas jāpalielina, trešajā — jāsamazina. Bet kopējam samazinājuma apjomam jābūt 10 %.

Kā jūs plānojat veikt šo samaziņājumu Finanšu ministrijas pakļautības iestādēs?

Finanšu ministrija par to vēl spriedīs. Obligāti samazinājumam būs jābūt centrālajā aparātā — citādāk nav iespējams.

Vai jūsu skatījumā ir vēl kādas valsts institūcijas, kuru darbs būtu pilnībā jāpārtrauc? Šobrīd teju kā vienīgā vērā ņemamā likvidējāmā institūcija, par kuru ir izskanējusi informācija, ir N. Broka vadītā ES fondu apguves ministrija.

Nav jau tā, ka likvidēta tiktu rikai N. Broka ministrija — arī Integrācijas lietu sekretariāts tiks likvidēts.

Atbilstoši pēdējam valdības lēmumam šajā sakarā, darbu zaudēs ministrs O. Kastēns, bet pārējais sekretariāts pārcelsies uz Bērnu un ģimenes lietu ministriju…

Tā jau gluži nav. Sākotnēji gan viņi vēlējās veidot aģentūru, un tad tiešām būtu tā, kā jūs sakāt. Tomēr tā tas nebūs, kaut gan, protams, lielākā daļa cilvēku pāries strādāt uz Bērna un ģimenes lietu ministriju.

Ja man jāsaka savs viedoklis… Manuprāt, Latvijā ir lielā skaitā saviesušās dažādas inspekcijas, kontrolējošās institūcijas. Arī cilvēku skaits, kas tur strādā, ir ļoti liels. Domāju, ka katram ministram savā jomā būs jāpaskatās, vai šajā jomā kaut kas nav pārspīlēts. Taču es noteikti nebāzīšos neviena kolēģa «dārziņā». Ticiet man, es ļoti precīzi zinu, kurās jomās šādas institūcijas ir, bet lai attiecīgie ministri paši pieņem lēmumu — es nepretendēju uz vecākā brāla statusu.

Šajā sakarā diskusijas ir radījis jautājums, cik lietderīgi ir uzturēt daudz dažādas un labi apmaksātas padomes?

Padomēs pārsvarā atalgojumi ir nelieli. Rīgas brīvostā tie ir lieli, bet visur citur — nelieli — 10% no valdes locekļu atalgojuma. Lieli atalgojumi ir valdēs. Nereti ir pat grūti atrast cilvēkus, kuri būtu ar mieru aizpildīt amatpersonu deklarācijas par salīdzinoši nelielu algu. No populisma aspekta mēs, protams, varam pateikt — likvidējam padomes. Nekā tamlīdzīga! Uzņēmumam ir vajadzīga gan padome, gan valde. Jautājums ir par to, kādi cilvēki tur tiek sūtītiu, bet tā jau ir katra sūtītāja atbildība. Es pats varu pateikt, ka Hipotēku un zemes bankas padomes locekļu skaits tiks samazināts no 8 līdz 5 cilvēkiem.

Uzņēmējos vislielāko sašutumu ir izsaukusi izskanējusī informācija, ka taupīt varētu arī uz ES struktūrfondu līdzfinansējuma rēķina. Cik lielā mērā?

Vai tiešām kāds projekts būtu apstājies tāpēc, ka pietrūktu valsts līdzfinansējums? Nekā tamlīdzīga nav bijis! Arī nākamā gada budžetā tiek partedzēta daudz dažādu projektu realizācija, un nauda tam būs, tā tiks paņemta. Budžetā šim nolūkam ir 600 miljoni latu, kuriem neviens pat netaisās pieskarties. Šie miljoni būs ministriju budžetos.

Ir vēl tāda daļa projektu, kas nav nonākuši tādā attīstības stadijā, lai varētu pateikt — tie dabūs naudu vai nedabūs. Tāpēc šogad Finanšu ministrijas pārvaldē ir programma, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja kāda ministrija kādu projektu realizē, valdība var lemt, vai pārdalīt finansējumu tam par labu. Šī sadaļa, iespējams, būs mazliet mazāka, nekā bija ieplānots budžeta projektā — par to tiks lemts valdībā. Tāpat tiks lemts par iespēju tīri laika ziņā pārbīdīt tās programmas, kas nedod tūlītēju reālu efektu tautsaimniecībai. Savukārt, ja izrādīsies, ka ir kāds attīstību veicinošs projekts, kam ir nepieciešams tūlītējs finansējums, es būšu gatavs to atrast pat tad, ja tas būs uz budžeta deficīta rēķina.

Valsts kontrole ir paudusi, ka, atbilstoši līdz šim redzētajiem plānoem, runāt par tēriņu samazinājumu valsts aparāta uzturēšanai faktiski nav iespējams…

Mums jau 2008. gadā ir samazināts budžets, un ir skaidrs, ka arī 2009. gada budžeta projektā ir būtiski samazināti izdevumi, salīdzinot ar to, kas bija ieklauts 3 gadu budžeta perspektīvā. Teikt, ka tas nekas nav, tomēr ir mazliet vieglprātīgi. Ja kāds uzskata, ka 100 miljoni latu nav nekas… To var atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki.

Valdībā ir akceptēts ierosinājums atcelt VID uzliktos sodus nodokļu nemaksātājiem. Kad šis projekts tiks virzīs uz Saeimu? Kad tas varētu stāties spēkā?

Pie tā šobrīd tiek strādāts. Skaidrs, ka VID ir jāiekasē nodokļi. Pašlaik ir iespējams pagarināt nodokļu atmaksas grafiku kopumā par pusgadu. Šobrīd tiek strādāts pie tā, ka šo periodu varbūt varētu vēl pagarināt.

Bet kā tiks risināts jautājums ar šo sodu atcelšanu?

Ko nozīmē — atcelt?! Tie var tikt samazināti. Ir būtiski, lai sodi būtu saprātīgi, taču nevar būt tā, ka viens nodokļus maksā, bet otrs — ne, turklāt tam, kurš nemaksā, nav nekādas sankcijas. Tad jau sāktos negodīga konkurence, jo sliktākā situācijā būtu tas, kurš maksā. Es nekad nepieļaušu kārtību, ka netiek maksāti nodokļi, nesaņemot par to sodu.

Vai pieļaujat, ka nākamgad varētu tikt mainītas kādas nodokļu likmes?

Finanšu ministrijā nekas tāds nav apspriests.

Vai redzat iespēju 2009. gada vidū veikt jaunus ekonomiku stimulējošus pasākumus, ja tas būs nepieciešams?

To nekad nevar izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Slakteris: Vieglu un patīkamu risinājumu Liepājas metalurga situācijā nav

Nozare.lv,08.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es liktenim varu būt pateicīgs, jo tik smagā brīdī nemaz nebūs tik daudz kandidātu, kas vēlētos stāties manā vietā. Es tomēr esmu mazliet kā tāds kamikadze, bet arī tik daudz izdarīt, kā es šajā brīdī, reti kuram ir lemts,” atbildot uz jautājumu, vai ministrs paliks amatā arī pēc 2009. gada budžeta pieņemšanas Saeimā, intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš sacīja, ka ministrijas tiks aicinātas vēl vairāk samazināt savus izdevumus. “Tā būs katra nozares ministra izšķiršanās, samazināt cilvēku skaitu vai algu. Atalgojumiem naudu tiks piedāvāts samazināt ne mazāk kā par 5% līdz pat 10%. Jāatzīmē, ka 5% algu samazinājums dotu 45 miljonu latu ietaupījumu,” uzsvēra A.Slakteris.

"Situācija ir ļoti nopietna, jo ir pilnīgi skaidrs, ka starp lasījumiem būs jāmaina IKP pieauguma novērtējums, tas vairs nebūs pozitīvs, labākajā gadījumā tas būs mīnuss viens nākamajā gadā, ko nosaka starptautiskie finanšu tirgi,” sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt Latvijai vidējā termiņa aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā. ES pārstāvji tā nolēmuši otrdien, balsojot Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

A. Slakteris augsti novērtēja sadarbību ar Eiropas Komisiju Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmas tapšanas laikā. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai. Latviju ECOFIN sanāksmē pārstāv finanšu ministrs A. Slakteris, viņa padomniece Ingūna Gulbe, kā arī citi Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš intervijā Latvijas Radio A. Slakteris sacīja, ka Latvija no savas puses ir izpildījusi visus mājas darbus, lai saņemtu aizdevumu. "Kamēr mēs pildīsim programmu - spēsim mazināt budžetu, izdevumus, nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, programma nav apdraudēta. Programma var kļūt apdraudēta, ja lēmuma pieņēmēji nespēj pieņemt lēmumus. Kaut gan, protams, parādās tādas runas, kas dara mani piesardzīgu, bet uz šo brīdi es domāju, ka tas nebūs tik smagi, lai mums nepiešķirtu šo aizdevumu," klāstīja A.Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas tautsaimniecībā jāiegulda miljards latu

Ieva Mārtiņa, Db,23.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.

Neskaidras iespējas

Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Slakteris: Zemgale tiek pārvērsta par zemnieku geto

Nozare.lv,23.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slakteris: ES fondu apguve ir šīs valdības prioritāte

,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir iepazinies ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotajiem projektiem ceļu infrastruktūras uzlabošanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Pārņemot turpmāk savā pārziņa Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumus, finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: "Eiropas Savienības fondu apguve ir šīs valdības prioritāte. Var atlikt tikai dažas programmas."

Centrālās finanšu un līguma aģentūras speciālisti ministru informēja, ka 2004.–2006. gada plānošanas periodā īstenoti 99 ERAF projekti Latvijas ceļu infrastruktūras uzlabošanai par kopējo summu vairāk nekā 100 miljonu lati, no kuriem ERAF līdzfinansējums bijis 60 miljoni lati. Fonda līdzekļi novirzīti pirmās kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai, lai nodrošinātu galveno ekonomiskās attīstības centru savstarpējo savienojamību un pievienošanu TENT-T tīklam (Trans Eiropas tīkls). Ar ERAF līdzfinansējumu veikti pasākumi pilsētu transporta sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai izveidotu efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabotu satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstinātu atbilstību vides standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušās valdības finanšu ministrs Atis Slakteris atkal kļuvis par 9. Saeimas deputātu – šodien viņam atjaunots parlamenta deputāta mandāts.

A.Slakteris, kurš iemantoja visai divdomīgu popularitāti pēc pērnā gada nogalēs sniegtās intervijas televīzijas kanālam Bloomberg, 9. Saeimā ievēlēts no Tautas partijas saraksta.

Savulaik A. Slakteris bija viens no vadošajiem Tautas partijas politiķiem un vairākus gadus pat ieņēma partijas priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Eiropas Komisijai (EK) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) valsts ekonomikas atbalstam, iespējams, prasīs 3 miljardus eiro lielu aizdevumu. Tā intervijā Bloombergnorādījis Finanšu ministrs Atis Slakteris.Slakteris: Latvija varētu prasīt 3 miljardus eiro

Agrāk no SEB bankas izskanēja prognoze, ka šis cipars varētu būt 2.1 miljards eiro, taču šī summa tomēr varot būt par mazu, intervijā sacījis A. Slakteris.

Latvijai būs iespēja prasīt nedaudz vairāk... 2 miljardus, 2.5 miljardus līdz pat 3 miljardiem eiro," teicis A. Slakteris, piebilstot, ka nauda, kura valstij nebūs nepieciešama uzreiz tiks izmantota, lai "liktu ekonomikai attīstīties".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Slakteris Ziemeļvalstu finanšu ministriem prezentējis Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānu

Miks Lūsis, Db,11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris trešdien, 10. decembrī, Stokholmā ticies ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministriem. Tikšanās laikā prezentēta vakar valdībā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma.

Latvijas finanšu ministrs atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā Skandināvijas valstis ir uzsākušas intensīvu dialogu ar Latviju par iespēju iesaistīties finanšu atbalsta sniegšanā kopā ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. "Ir iespējams, ka Zviedrija būs Ziemeļvalstu finanšu atbalsta koordinators," teica A. Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas stabilizēšanas plāns paredz, ka trīs gadu laikā Latvijas ekonomika piedzīvos augšupeju, valsts sāks pelnīt un spēs atdot starptautisko parādu. Tā Finanšu ministrs Atis Slakteris norādījis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija, raksta Apollo.

"Plāns paredz, ka atgriežamies pie Iekšzemes kopprodukta pieauguma. Sāksim pelnīt," optimistiski prognozēja Slakteris.

Uz jautājumu, vai iedzīvotājus nesagaida kādi pārsteigumi, kas solīti Starptautiskajam valūtas fondam, A Slakteris atbildēja, ka ir publiskota vēstule šai organizācijai un nekādas citas slepenas vienošanās neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai,12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai 2009. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 4.7 % no iekšzemes kopprodukta, valsts budžeta likuma grozījumu kopējai vērtībai jāsasniedz 712 milj. Ls, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.

Demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) preses konferencē, iepazīstinot ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, skaidroja, ka, ņemot vērā, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās šogad varētu samazināties par 12 %, paredzams, ka budžeta nodokļu ieņēmumi samazināsies par aptuveni 432 milj. Ls. IKP samazināšanās nozīmē, ka jāsamazina arī valsts budžeta deficīts, kas laikā, kad Latvijai vēl tika prognozēta 5 % liela IKP samazināšanās, tika plānots 4.7 % no IKP jeb 739 milj. Ls apmērā. Db aplēses liecina, ka tad, ja Latvijas IKP šogad samazinās par 12 %, budžeta deficīta apmērs nedrīkst pārsniegt aptuveni 662 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slakteris: Valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus

Atis Rozentāls, Db,19.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmējvara un izpildvara līdz šim ir strādājušas pareizi un valdība nav pieņēmusi kļūdainus lēmumus, intervijā Latvijas radio paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Viņš gan atzina, ka valstī ekonomikas lejupslīde turpinās, jo gada pirmajās divās nedēļās nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā ir 87 miljoni latu, kas ir par 14% mazāk nekā 2008. gadā šajā periodā. Valsts speciālajā budžetā kritums ir vēl lielāks, ieņēmumi ir par 38% mazāki, salīdzinot ar pērno gadu, bet izdevumi ir pieauguši par 18 miljoniem latu. Tādējādi radies 45 miljonu latu finansiālais deficīts. A.Slakteris arī pavēstīja, ka krītas pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Par baumām ministrs nosauca informāciju, ka Valsts kasē trūktu naudas algu izmaksai valsts sektorā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienošanās ar nodokļu administrāciju, mazākas soda naudas, četru nodokļu kontroles veidu vietā viens un no nākamā gada arī publisks uzņēmumu reitings par nodokļu saistību izpildi.

To paredz spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas radīs vairāk iespēju uzņēmējiem, tostarp arī redzēt, kā nodokļu maksātāju reitingā izskatās sadarbības (darījumu) partneri.

Vienošanās iespēju laiks

„Pozitīvi, ka vienošanās līgumu ar VID turpmāk varēs noslēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas,” vērtē nodokļu konsultāciju SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika. Viņš pozitīvi vērtē paredzēto principu – jo ātrāk notiek vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Vienošanās līgums neatceļ pienākumu samaksāt nodokļus, bet ļauj būtiski samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja VID aprēķinātie maksājumi tiek veikti labprātīgi vienošanās līgumā noteiktajos termiņos. Proti, ja vienošanās līgums nodokļu kontroles gadījumā noslēgts līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai, tad atcelti 85% no nokavējuma naudas; ja šāda vienošanas tiek noslēgta pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, tad atcelti 75% no nokavējuma naudas; savukārt, panākot vienošanos tiesvedības laikā, pirmajā instancē atcelti 55% no nokavējuma naudas, bet katrā nākamajā tiesas instancē atceļamais apmērs samazinās par 10%. Līdzīgs risinājums paredzēts arī tad, ja vienošanās līgums audita gadījumā noslēgts līdz VID lēmuma pieņemšanai, tad tiks atcelti 60% no nokavējuma naudas un 60% no soda naudas; pēc VID audita lēmuma, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām tiks atcelti 50% no nokavējuma naudas, bet soda nauda var būt samazināta par 85 % vai 50 % vai atcelta pilnībā atkarībā no pieļautā pārkāpuma. Savukārt, ja tiesvedības laikā vienošanās noslēgta, tad pirmajā instancē atcelti 30% vai 65% no nokavējuma naudas un soda naudas atkarībā no pieļautā pārkāpuma, katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10 %. „Jaunievedums pozitīvs, bet, kā tas tiks darbināts no nodokļu administrācijas puses, to rādīs laiks, tāpēc arī šī jauninājuma nozīmību strīdu mazināšanai starp uzņēmējiem (arī privātpersonām) un nodokļu administrāciju pagaidām grūti izvērtēt,” uzsver I. Mileika. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka uzsvars ir nevis uz soda naudas, bet gan paša nodokļu parāda iekasēšanu. Proti, esot pieredzētas situācijas, kurās soda naudas apmērs būtībā neļauj konkrētajam uzņēmējam turpināt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzīst, ka valstij nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, taču arī turpmāk valstij būs jāpieņem skaudri lēmumi.

Ministrs norādīja, ka šobrīd valstij un LDDK nav svarīgāka uzdevuma par uzņēmējdarbības aktivizēšanu, lai nodrošinātu gan darba vietas iedzīvotājiem, gan ieņēmumus uzņēmējiem. Tajā pašā laikā ministrs klātesošos uzņēmējus aicināja izprast sarežģīto situāciju, norādot, ka ne vienmēr ir iespējams īstenot visu sabiedrības grupu intereses.

«Nevienam politiķim un valdībai nepatīk celt nodokļus un samazināt izdevumus. Aiz katra izdevumos samazinātā lata stāv cilvēki ar ienākumu samazinājumu, iespējamu biznesa plānu neīstenošanos un varbūt pat cerību vai sapņu sabrukumu. Bet ir situācijas, kad citādi rīkoties nav bijis iespējams,» teica finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slakteris: lai būtu Latvenergo valdes loceklis, man izglītība pietiek un pāri paliek

Līva Melbārzde,02.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu padomājis par Latvenergo bijušo vadītāju likteni, bet strādāšu tā, lai man nebūtu, kur piekasīties».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa starptautiskā aizdevuma paredzēta budžeta deficīta segšanai

Madara Fridrihsone, 67084402,12.01.2009

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.

Foto: Edmunds Brencis, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa - ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. - 2011. gadā tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.To liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB) un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. - 2011. gadā. 2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF (šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK, 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija atbalsta operatīvi tapušo ES rīcības plānu ekonomikas stabilizēšanai,» uzsver finanšu ministrs Atis Slakteris, kas šodien piedalījies Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē.

Sanāksmē galvenā uzmanība pievērsta rīcības plānam ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Eiropas Savienībā (ES) un ekonomiskas lejupslīdes novēršanai. Pirms dažām dienām publicētais ziņojums paredz īstermiņa pasākumus impulsa sniegšanai ekonomikai 200 miljardu eiro apmērā.

«Pašreizējā situācijā dot impulsu 1.2% apmērā no IKP ir sarežģīti. Veids, kā ES jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, var sniegt nozīmīgu devumu tautsaimniecībai, ir sekmīgi izmantot piešķirto ES fondu finansējumu un nodrošināt tiem nacionālo līdzfinansējumu. Tāpēc ir nepieciešams rast individuālu pieeju katrai dalībvalstij,» skaidro A. Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atis Slakteris uzskata, ka viņš arī turpmāk varētu palikt finanšu ministra amatā, neskatoties uz to, ka bieži kritizēts. Tā raidījumam LNT raidījumam 900 sekundes uzsvēra A. Slakteris.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd svarīgāk ir izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, kas spētu pieņemt atbildīgus lēmumus nevis runāt par to, kas saglabās krēslus jaunajā valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Atis Slakteris ir nolēmis doties atvaļinājumā brīdī, kad Saeimas deputāti komisijās sāk apspriest nākamā gada valsts budžetu, ziņo Diena.

Jāatzīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē otrdien valsts budžetu aizstāvējis nevis viņš, bet gan ierēdņi.

Premjera Ivara Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis laikrakstam atzina, ka A.Slakterim ir apstiprināts atvaļinājums, taču uz valsts budžeta izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā ministrs nākamajā nedēļā atgriezīšoties.

Mareks Segliņš norādīja, ka A. Slakteris esot ieguldījis ļoti lielu darbu budžeta likuma sagatavošanā pēdējos divos mēnešos. "Atis Slakteris mani ir informējis, kāpēc viņam ir nepieciešams atvaļinājums, bet viņš nav mani pilnvarojis par to stāstīt," sacīja M.Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti nopietni apsvēru iespēju ļaut Parex bankai bankrotēt. Taču, apsverot visus par un pret, pieņēmām lēmumu pārņemt banku, lai nosargātu Latvijas finanšu asinsriti,» intervijā žurnālam Klubs atklāja bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.

A. Slakteris: «Man tas joprojām šķiet pareizs lēmums. Ja bankai ļautu bankrotēt, visticamāk, jūs no tā brīža līdz pat šodienai būtu iztikuši bez algas. Jo vēlāk arī SVF eksperti teica, ka Parex bankrots varēja paraut līdzi citas bankas. Šajā brīdī banku krīze jau būtu aizmirsts stāsts.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) galu galā nepieciešami 5 miljardi eiro. To intervijā aģentūrai Reuters atklājis Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris.

"Šis, manuprāt, ir reālistisks cipars. Aptuveni 3 miljardi [eiro] ekonomikas atbalstam un aptuveni 2 miljardi tiktu ieguldīti budžeta deficīta problēmas risināšanai un valdības tiešo izdevumu segšanai," sacījis A. Slakteris.

Finanšu ministrijas eksperti uzskata šo summu par attiecīgu ekonomiskās krīzes radīto problēmu risināšanai, un vērsīsies ar šo projektu valdībā un vēlāk SVF un ES, intervijā norāda A. Slakteris.

Viņš arī skaidro, ka valdībai ir jārīkojas, lai samazinātu tēriņus, citādāk 2009. gada budžeta deficīts varētu sasniegt pat 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es kā valsts amatpersona rūpējos, lai šī sērga, šī krīze neienāktu Latvijā. Ja gadījumā mēs nebūtu to darījuši (pārņēmuši Parex banku – red.), lai stutētu asinsriti, ekonomika šobrīd būtu sabrukusi daudz sāpīgāk,» LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes uzsvēris bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Ticamākais, kā norādījis A. Slakteris, šobrīd «liela daļa nesaņemtu algas ne privātajā, ne publiskajā sektorā, ja banku krīze būtu ienākusi. Mēs pie Latvijas robežas to noštopējām un tikām galā».

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane Naudas Zīmēs uzsvērusi, ka Parex pārņemšana bijis pareizs solis: «Pārņemot Parex banku, valsts nav pieļāvusi vadošas kredītiestādes maksātnespēju, tādējādi stabilizējot visu finanšu sistēmu un apliecinot noguldītājiem, ka valsts ir gatava sniegt palīdzību tiem».

Bijušais finanšu ministrs arī atzīmējis, ka viņam bija viegli pieņemt lēmumus, jo pašam nekad mūžā nav bijis neviens konts Parex bankā. «Man nav bijis neviens kredīts, neviens lats nav glabājies Parex bankā,» teicis A. Slakteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prasa nodokļu kapitālo remontu

Māris Ķirsons, 67084410,02.09.2008

Nodokļu normatīviem ir jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgo interpretāciju un ar to saistītos strīdus, tā Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes dekāna vietnieks, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Dr. oec. Kārlis Ketners.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā nodokļu sistēma ir radīta 90. gadu sākumā un šobrīd vairs pilnvērtīgi nespēj risināt daudzas problēmas, tāpēc nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.

Tā uzskata ne tikai uzņēmēji, bet arī nodokļu speciālisti.

90.gadu sākuma likumi

Bailes no korupcijas

Gan viņš, gan nodokļu speciālisti uzskata, ka Latvijā vairs nav iespējami vienkārši un plāni nodokļu normatīvi, tiem jākļūst biezākiem un jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgā interpretācija un ar to saistītie strīdi. Vēl vairāk -šobrīd, pastāvot aizdomām par iespējamu korupciju, neviens nodokļu administrācijā faktiski nespēj pieņemt nodokļu maksātājam labvēlīgu lēmumu. «Aizmetņi aizdomu ēnai par korupciju ir meklējami jau 2002. gadā, kas pēdējos gados tika skrupulozi iedzīvināti, jo diemžēl Latvijā nespējam iet pa ceļa vidu, bet gan no viena grāvja iekrītam otrā,» secina K. Ketners.

Komentāri

Pievienot komentāru