Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.
Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?
Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.
Turmāk mums ceļš ir ejams divos virzienos. Ir jāsamazima IKP prognoze. Tāpat ir vēl vairāk jāsamazina budžeta deficīts. Būtu labi, ja mēs varētu iekļauties 1.5 vai vismaz 1.85%.
Bet cik tas ir reāli?
Ja reiz es izteicos par 1.5%, tas nozīmē, ka man tajā brīdī bija bijusi neformāla saruna valdības sēdes slēgtajā daļā par gaidāmo situāciju, un pārējie kolēģi tam jau bija piekrituši. Vienkārši valdības locekļi saprot, ka situācija ir nopietna. Valdība par to gan vēl tikai lems, bet ir mans uzstādījums, ka tas ir jādara. Ir jāparāda pasaulei, ka Latvijas valdība ir lemtspējīga šādā smagā finanšu krīzes situācijā pasaulē. Mums ir vēl vairāk jāsamazina izdevumi, pietuvinot tos skarbākiem scenārijiem.
Pēdējo dienu laikā ir dzirdētas vairākas prognozes attiecībā uz to, kāds ir gaidāmais nākama gada IKP pieaugums — sākot no plus 2%, līdz pat uzņēmēju prignozētajiem mīnus 5%...
Uzņēmēji gan ir kompetenti cilvēki, bet viņi tāpat nezina budžeta veidošanas kārtību, to, kā tas notiek. Budžetu taisa, pamatojoties uz saskaņotām prognozēm. Tas variants, kas pašreiz Saeimā konceptuāli ir ticis apstiprināts, ir saskaņots gan ar Latvijas Banku (LB), gan arī Ekonomikas ministriju, un tas arī paredz 2% IKP pieaugumu. Diemžēl situācija pasaulē attīstījās tā, kā attīstījās… Pašalik man uz galda ir jaunākās LB prognozes, kurās teikts, ka IKP pieaugums nākamgad varētu būt -1%, bet inflacijas kāpums 8.7%. Vai šī prognoze ir pati konservatīvākā un pesimistiskākā — ne tuvu ne. LB, tāpat kā Finanšu minstrijas eksperti saprot, ka scenāriji var būt arī negatīvāki — tā var gadīties. Te jautājums ir par to, vai mēs varam īsā brīdī atļauties samazināt valsts izdevumus tādā apjomā, kas būtu vairākas reizes lielāki. Esmu kolēģiem jau stāstījis, ka jau šogad būtu jālemj par nākamajām strukturālajām izmaiņām, jo mehāniskā veidā vien, lineāri samazināt izdevumus nav iespējams. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams nopietns valsts funkciju audits, bet arī te ir kāda nopietna problēma.
Kāda?
Auditētāji vienmēr daažādām lietām pieiet personiski, un līdz ar to tas viss nav tik vienkārši. Manuprāt, ir jāņem auditori no malas, jāsameklē kāda starptautiska kompānija, kas sameklētu, kurās vietās tēriņi ir lieki. Katra ministrija gan tagad skatās, uz kā rēķina ko varētu samazināt, bet, iespējams, ir nepieciešama skarba neitrāla roka, kas parādītu, uz kuru pozīciju rēķina var ekonomēt. Ja situācijā, kad mums ir daudzpartiju sistēma, atnāks finanšu ministrs un pateiks, ka kādā ministrijā nauda tiek nelietderīgi tērēta… Attiecīgais citas partijas ministrs pateiks — ziniet, atrodiet labāk to ietaupāmo naudu kaut kur citur. Tā ir normāla parlamentārās demokrātijas problēma.
Jūs minējāt, ka attistības scenārijs nākamgad varētu būt negatīvāks, un IKP pieaugums — mazāks par -1%. Cik lielā mērā?
Es esmu optimists. Ceru, ka pasaules finanšu sistēma sakārtosies, un viss būs labāk.
Un tomēr — kāda iespēja pastāv šajā jomā?
Brīvās tirgus ekonomikas apstākļos cilvēkam jāmāk dzīvot tā, it kā viņš būvētu mājas pamatus uz plūstošām smiltīm. Pašlaik ir pareizi pieņemt valsts budzētu, balstoties uz to informāciju, kas ir attiecīgajā brīdī. Pasaulē nav neviena, kas zinātu, kā būs.
Ir izskanējis, ka ir nepieciešams samazināt tēriņus par 200 miljoniem latu…
Tie ir augšējie griesti, summa, par kuru, es ceru, mēs varēsim samazināt tēriņus starp budžeta lasījumiem. Es labprāt to darītu vēl mazliet vairāk.
Cik daudz vairāk?
Lai nu tas paliek manā galvā. Redzēs, kā mums ies valdības sēdēs.
Uz kā rēķina jūs redzat iespēju to izdarīt?
Man jau tas plāniņš ir ar visiem konkrētiem skaitļiem, bet tas vēl tiks apspriests valdības sēdē. Kad valdība to būs apstiprinājusi, es paziņošu, kāds ir rezultāts. Pagaidām tās visas ir tikai idejas.
Bet kādas tad ir tās jūsu idejas?
Es jau nesaku, ka es to visu gribu turēt noslēpumā no jums. Taču, ja es to pateikšu jums, kamēr mani valdības kolēģi vēl to nezinās, viņi uzskatīs, ka tas var traucēt tālākai budžeta virzībai.
Varbūt varat pateikt vismaz būtiskākās sadaļas, uz kuru rēķina būtu veicama līdzekļu taupīšana?
Tiks piedāvāts samazināt atalgojuma atlīdzības sadaļu. Nepietiks tikai ar to, ka valsts institūcijās tiks samazināts darbinieku skaits — būs jāsamazina arī kopējais atalgojuma fonds robežās no 5 līdz 10%. Bet par to valdība vēl lems.
Valsts iestādēs strādājošajiem algas paliks mazākas?
Tas nav obligāti. Vienkārši kopējaizs algu fonda apjoms būs jāsamazina. Ir svarīgi, lai nabūtu tā, ka ķādā iestādē tiek samazināts darbinieku skaits, bet uz tā rēķina pārējiem tiek izmaksātas prēmijas, bet kopējie tēriņi paliek iepriekšējie.
Kuras ir tās valsts institūcijas, kurās būtu būtiski jāsamazina gan stārdājošo strādājošo skaits, gana rī šis algu fonda apjoms?
Visās nozarēs ir atbildīgie ministrs, un katrs pats vērtēs, ko darīt. Varbūt viena institūcija vispār jāver ciet, otrā — algas jāpalielina, trešajā — jāsamazina. Bet kopējam samazinājuma apjomam jābūt 10 %.
Kā jūs plānojat veikt šo samaziņājumu Finanšu ministrijas pakļautības iestādēs?
Finanšu ministrija par to vēl spriedīs. Obligāti samazinājumam būs jābūt centrālajā aparātā — citādāk nav iespējams.
Vai jūsu skatījumā ir vēl kādas valsts institūcijas, kuru darbs būtu pilnībā jāpārtrauc? Šobrīd teju kā vienīgā vērā ņemamā likvidējāmā institūcija, par kuru ir izskanējusi informācija, ir N. Broka vadītā ES fondu apguves ministrija.
Nav jau tā, ka likvidēta tiktu rikai N. Broka ministrija — arī Integrācijas lietu sekretariāts tiks likvidēts.
Atbilstoši pēdējam valdības lēmumam šajā sakarā, darbu zaudēs ministrs O. Kastēns, bet pārējais sekretariāts pārcelsies uz Bērnu un ģimenes lietu ministriju…
Tā jau gluži nav. Sākotnēji gan viņi vēlējās veidot aģentūru, un tad tiešām būtu tā, kā jūs sakāt. Tomēr tā tas nebūs, kaut gan, protams, lielākā daļa cilvēku pāries strādāt uz Bērna un ģimenes lietu ministriju.
Ja man jāsaka savs viedoklis… Manuprāt, Latvijā ir lielā skaitā saviesušās dažādas inspekcijas, kontrolējošās institūcijas. Arī cilvēku skaits, kas tur strādā, ir ļoti liels. Domāju, ka katram ministram savā jomā būs jāpaskatās, vai šajā jomā kaut kas nav pārspīlēts. Taču es noteikti nebāzīšos neviena kolēģa «dārziņā». Ticiet man, es ļoti precīzi zinu, kurās jomās šādas institūcijas ir, bet lai attiecīgie ministri paši pieņem lēmumu — es nepretendēju uz vecākā brāla statusu.
Šajā sakarā diskusijas ir radījis jautājums, cik lietderīgi ir uzturēt daudz dažādas un labi apmaksātas padomes?
Padomēs pārsvarā atalgojumi ir nelieli. Rīgas brīvostā tie ir lieli, bet visur citur — nelieli — 10% no valdes locekļu atalgojuma. Lieli atalgojumi ir valdēs. Nereti ir pat grūti atrast cilvēkus, kuri būtu ar mieru aizpildīt amatpersonu deklarācijas par salīdzinoši nelielu algu. No populisma aspekta mēs, protams, varam pateikt — likvidējam padomes. Nekā tamlīdzīga! Uzņēmumam ir vajadzīga gan padome, gan valde. Jautājums ir par to, kādi cilvēki tur tiek sūtītiu, bet tā jau ir katra sūtītāja atbildība. Es pats varu pateikt, ka Hipotēku un zemes bankas padomes locekļu skaits tiks samazināts no 8 līdz 5 cilvēkiem.
Uzņēmējos vislielāko sašutumu ir izsaukusi izskanējusī informācija, ka taupīt varētu arī uz ES struktūrfondu līdzfinansējuma rēķina. Cik lielā mērā?
Vai tiešām kāds projekts būtu apstājies tāpēc, ka pietrūktu valsts līdzfinansējums? Nekā tamlīdzīga nav bijis! Arī nākamā gada budžetā tiek partedzēta daudz dažādu projektu realizācija, un nauda tam būs, tā tiks paņemta. Budžetā šim nolūkam ir 600 miljoni latu, kuriem neviens pat netaisās pieskarties. Šie miljoni būs ministriju budžetos.
Ir vēl tāda daļa projektu, kas nav nonākuši tādā attīstības stadijā, lai varētu pateikt — tie dabūs naudu vai nedabūs. Tāpēc šogad Finanšu ministrijas pārvaldē ir programma, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja kāda ministrija kādu projektu realizē, valdība var lemt, vai pārdalīt finansējumu tam par labu. Šī sadaļa, iespējams, būs mazliet mazāka, nekā bija ieplānots budžeta projektā — par to tiks lemts valdībā. Tāpat tiks lemts par iespēju tīri laika ziņā pārbīdīt tās programmas, kas nedod tūlītēju reālu efektu tautsaimniecībai. Savukārt, ja izrādīsies, ka ir kāds attīstību veicinošs projekts, kam ir nepieciešams tūlītējs finansējums, es būšu gatavs to atrast pat tad, ja tas būs uz budžeta deficīta rēķina.
Valsts kontrole ir paudusi, ka, atbilstoši līdz šim redzētajiem plānoem, runāt par tēriņu samazinājumu valsts aparāta uzturēšanai faktiski nav iespējams…
Mums jau 2008. gadā ir samazināts budžets, un ir skaidrs, ka arī 2009. gada budžeta projektā ir būtiski samazināti izdevumi, salīdzinot ar to, kas bija ieklauts 3 gadu budžeta perspektīvā. Teikt, ka tas nekas nav, tomēr ir mazliet vieglprātīgi. Ja kāds uzskata, ka 100 miljoni latu nav nekas… To var atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki.
Valdībā ir akceptēts ierosinājums atcelt VID uzliktos sodus nodokļu nemaksātājiem. Kad šis projekts tiks virzīs uz Saeimu? Kad tas varētu stāties spēkā?
Pie tā šobrīd tiek strādāts. Skaidrs, ka VID ir jāiekasē nodokļi. Pašlaik ir iespējams pagarināt nodokļu atmaksas grafiku kopumā par pusgadu. Šobrīd tiek strādāts pie tā, ka šo periodu varbūt varētu vēl pagarināt.
Bet kā tiks risināts jautājums ar šo sodu atcelšanu?
Ko nozīmē — atcelt?! Tie var tikt samazināti. Ir būtiski, lai sodi būtu saprātīgi, taču nevar būt tā, ka viens nodokļus maksā, bet otrs — ne, turklāt tam, kurš nemaksā, nav nekādas sankcijas. Tad jau sāktos negodīga konkurence, jo sliktākā situācijā būtu tas, kurš maksā. Es nekad nepieļaušu kārtību, ka netiek maksāti nodokļi, nesaņemot par to sodu.
Vai pieļaujat, ka nākamgad varētu tikt mainītas kādas nodokļu likmes?
Finanšu ministrijā nekas tāds nav apspriests.
Vai redzat iespēju 2009. gada vidū veikt jaunus ekonomiku stimulējošus pasākumus, ja tas būs nepieciešams?
To nekad nevar izslēgt.