Pašreizējā nodokļu sistēma ir radīta 90. gadu sākumā un šobrīd vairs pilnvērtīgi nespēj risināt daudzas problēmas, tāpēc nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.
Tā uzskata ne tikai uzņēmēji, bet arī nodokļu speciālisti.
90.gadu sākuma likumi
Bailes no korupcijas
Gan viņš, gan nodokļu speciālisti uzskata, ka Latvijā vairs nav iespējami vienkārši un plāni nodokļu normatīvi, tiem jākļūst biezākiem un jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgā interpretācija un ar to saistītie strīdi. Vēl vairāk -šobrīd, pastāvot aizdomām par iespējamu korupciju, neviens nodokļu administrācijā faktiski nespēj pieņemt nodokļu maksātājam labvēlīgu lēmumu. «Aizmetņi aizdomu ēnai par korupciju ir meklējami jau 2002. gadā, kas pēdējos gados tika skrupulozi iedzīvināti, jo diemžēl Latvijā nespējam iet pa ceļa vidu, bet gan no viena grāvja iekrītam otrā,» secina K. Ketners.
Vajag nodokļu tribunālu
Lai visas problēmas nerisinātu tikai ar tiesu palīdzību, būtu jāizdara vairākas fundamentālas reformas. Proti, normatīvajos aktos būtu jānostiprina princips, ka primāro lēmumu pieņem pats nodokļu inspektors, kas veic nodokļu auditu un atbild par to, kā arī jāmaina nodokļu strīdu pirmstiesas izskatīšanas sistēma. «Dānijā ar nodokļu strīdu pirmstiesas izskatīšanu nodarbojas speciāla iestāde Nodokļu ministrijas sastāvā, kas nodalīta no nodokļu administrācijas, pirmskara laikā Latvijā - Galvenā nodokļu komisija Finanšu ministrijā,» atzīst K. Ketners. Viņaprāt, arī šobrīd Latvijā iespējams izveidot tādu kā nodokļu tribunālu, kur, piemēram, 6 locekļus (nodokļu administrācijas speciālistu) ieceltu finanšu ministrs, 6 (citu ministriju speciālistus) - valdība un 6 (uzņēmēju pārstāvjus un nodokļu konsultantus) - Saeima.
Sajaukti procesi
Pēc K. Ketnera domām, ir jānodala divas būtiskas lietas, kuras savā starpā nedrīkst jaukt - procesu par papildu nodokļu aprēķināšanu, kurā nodokļu administrācijai maksātājs sniedz ziņas, kuras tā izmanto nodokļu aprēķināšanai, un kriminālprocesu, kurā nodokļu maksātājam nav jāliecina - jāsniedz ziņas -pašam pret sevi. «Uz šo būtisko atšķirību norāda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos lēmumos. Tā, piemēram, lietā J.B. pret Šveici (2001.gada 3.maija spriedums) Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka process kalpo vairākiem mērķiem, pirmkārt, nosakot maksājamo nodokļu summu, otrkārt, ja tiek izpildīti attiecīgi kritēriji, nosakot papildu nodokļu maksājumus un soda naudu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr nav nepārprotami nošķirams, vai process uzskatāms par papildu nodokļu maksājumu noteikšanu (supplementary-tax proceedings - angļu val.) vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas (tax-evasion proceedings - angļu val.),» uzsver K. Ketners. Viņš turpina: «Šobrīd Latvijā nereti ir gadījumi, kad vispirms tiek veikts papildu nodokļu uzrēķins un tajā no nodokļu maksātāja iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā pret šo pašu maksātāju, kas ir iepriekšminētās prezumpcijas pārkāpums, bet likums prasa par šādām lietām ierosināt attiecīgus kriminālprocesus.»
Vajadzīgs amortizators
Šobrīd, kad valstī ir sākusies ekonomiskā lejupslīde, pēc K. Ketnera domām, saasināsies nodokļu iekasēšanas jautājumi, tāpēc tam vajadzētu gatavoties un paredzēt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, ko savulaik attiecināja uz privatizēto uzņēmumu nodokļu parādu nomaksu. «Piemēram, normatīvi nodokļa samaksas termiņu ļauj ar noteiktu grafiku pagarināt līdz 3 mēnešiem vai sadalīt termiņos, vai atlikt līdz 1 gadam nodokļu administrācijas kontroles rezultātā aprēķināto maksājumu, kas būtībā neatrisina nodokļu maksātāja - uzņēmuma - likviditātes problēmas,» skaidro K. Ketners. Viņaprāt, šim termiņam būtu jābūt vismaz 3 gadus garam, kuram noteikts stingrs maksājumu grafiks līdzīgi tām normām, kas attiecinātas uz privatizētiem uzņēmumiem 90. gadu vidū. «Jāsaprot, ka ar šādu metodi būtu iespējams nenogremdēt daudzus uzņēmumus, kuri nonākuši grūtībās tāpēc, ka nav saņēmuši samaksu par veiktajiem darbiem vai piegādātajām precēm no to izmantotājiem - pircējiem, dodot tiem iespēju izķepuroties,» uzsver K. Ketners. Kopš 2003. gada Latvijā pazudināts vienošanās līgums starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, skaidro K. Ketners. Viņš atgādina, ka ļoti sarežģīta ir likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. panta piemērošana, kas ļauj samazināt tikai soda naudu. «Atceroties, kā tapa jaunā redakcija, tās mērķis bija arī maksimāli sarežģīt līgumu slēgšanu, tāpat pazuda iespēja noslēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju par pārbaudes rezultātā papildus aprēķināto summu samazināšanu gadījumos, kad piemērojamo normatīvo aktu normas ir pretrunīgas un dažādi skaidrojamas, kas faktiski nozīmē, ka norma praktiski nedarbojas, bet neviens nevarētu apgalvot, ka nav iespējas vienoties ar nodokļu maksātājiem. Prakse slēgt vienošanās līgumus ir, piemēram, ASV nodokļu administrācijā,» skaidro K. Ketners.
Ekspertu viedokļus par Latvijas nodokļu sistēmu lasiet šodien, 2. septembrī, laikrakstā Dienas bizness.