Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Parex Bankas pārņemšanas procesā nekādas būtiskas kļūdas nav pieļautas. Šādu viedokli LNT raidījumam 900 sekundes paudis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, skaidrojot, ka valsts, ieguldot naudu Parex bankā, patiesībā varot pat nopelnīt.

«Mēs neesam pieļāvuši nevienu kļūdu!» vairākkārt uzsvēra bijušais ministrs. Viss noticis godīgi un skaisti, pašaizliedzīgi strādājot kopā valdībai un Latvijas Bankai. «Ja kādam ir pierādījumi, lai liek galdā. Ja nav – lai cieš klusu!» odiozi izsaucās A. Slakteris.

A. Slakteris skaidro, ka nauda, kas ieguldīta Parex pārņemšanā nekur nepazudīšot, jo tā tikusi aizdota, nevis iedota, turklāt uz lielākiem procentiem nekā šo pašu naudu Latvijai aizdevuši starptautiskie aizdevēji. «Valstij nav nodarīti nekādi zaudējumi,» uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka procentu maksājumos valsts jau esot saņēmusi desmitiem miljonu.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Tā brīža finanšu ministrs Atis Slakteris arī tagad atzīst, ka Parex bankas glābšana bija pareizā rīcība, otrdien vēsta biznesa žurnāls LD.

Slakteris uzsver, ka 2008. gada nogalē nauda strauji aizplūda no vairākām bankām, un sevišķi smagi noguldītāju panika skāra Parex banku un Swedbank. Arī šobrīd esot grūti saprast, kādēļ tieši šīs bankas zaudēja klientu uzticību, tomēr viens bija skaidrs – Latvijas finanšu iestādes piedzīvoja noguldītāju paniku un pat psihozi. Problēmu skartajām zviedru bankām izlīdzēja mātesbankas, savukārt par vietējās bankas likteni vajadzēja lemt pašu valdībai.

A. Slakteris atzīst, ka novembra notikumus aprakstīt soli pa solim ir grūti, jo situācija mainījās ne pa dienām, bet pa sekundēm. Viņa skatījumā, iespējams, Parex pārņemšana tikai dažas stundas vēlāk varētu būt nozīmējusi Latvijas finanšu sistēmas krahu un galu galā – valsts defoltu.

Latvijas paradokss ir, ka cilvēki vēlas redzēt amatos profesionāļus, tomēr tas esot šaurs redzējums, uzskata kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris. «Ja tu spēj tikt galā un cilvēkiem visu paskaidrot, tad viss kārtībā. Ja nē, pats vainīgs. Tāpat iznāca ar «nothing special» - īsti nemācēju tikt galā un dabūju pa degunu, tātad pats vien esmu vainīgs,» tā viņš.

«Tagad jau varu atzīt, ka ļoti nevēlējos un pat pretojos kļūt par finanšu ministru, jo zināju - atkal būs jāpierāda, ka «neesmu kamielis». Palīdzēja, ka māku pārvaldīt privātas finanses. Domāju, ka labākie finanšu ministri nāk no tautsaimnieku vidus, jo tad cilvēks nav tikai finansists. Tomēr - nav absolūtu patiesību,» rezumēja Slakteris.

Jautāts, vai pārstāv viedokli, ka ministrijas darbu var vadīt jebkurš labs administrators, kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.

«Stāsts nav par profesiju, bet par spēju vadīt. Piemēram, kā finanšu ministrs nemūžam nebūtu pieļāvis, ka Latvija ar Kohēzijas fondiem izgāžas kā veca sēta, kā tas noticis tagad. Ja cilvēks netiek galā ar vienu ministriju, diez vai vērts sūtīt uz nākamo. Tomēr, ja viņš spēj tikt galā, tiks galā ar vairumu,» sacīja Slakteris.

Kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris Codes pagastā savai saimniecībai Mālnieki piederošajā laivu novietnē plāno attīstīt bērniem paredzētu ūdenssporta klasi Formula-Future, atklāj ekspolitiķis.

«Vēl kolhoza laikā Codē darbojās ūdens motosporta sekcija, un tās biedriem ļāva novietni privatizēt. Sākotnēji tā bija visai nožēlojamā stāvoklī, bet ar laiku izveidojām sakārtotu modernu bāzi, kur kā pasaules vicečempions uzaudzināts arī mans dēls Ulvis,» sacīja Slakteris, akcentējot, ka laivu novietne nav bizness.

«Lai gan Formula-2, kā jebkurš sporta veids Latvijā, nav pelnoša, tomēr tās loma ir jaunatnes audzināšana. Šajā lietā mums ar dēlu ir lieli plāni. Pasaulē pēdējos gados izveidota salīdzinoši lēta klase Formula Future, kas paredzēta bērniem, un ceru par godu mazdēlam Latvijā to iedzīvināt. Lietotu laivu var nopirkt par 500 latiem, un pēc tam var iesaistīt visus apkārtnes bērnus ar vecākiem, lai mācās braukt. Lai apmācības projektu realizētu, mēģināsim piesaistīt Eiropas fondu naudu, tomēr būs jāiegulda arī savi līdzekļi,» atzina Slakteris.

Eksministrs Atis Slakteris un viņa dēls, pazīstamais ūdensmotosportists Uvis Slakteris nodibinājuši jaunu uzņēmumu SIA Lielturki.

Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls ir 1998 Ls un par prokūristu uzņēmumā iecelts, bijušais zemkopības un finanšu ministrs, SIA Mālnieki saimnieks Atis Slakteris. U. Slakterim pieder 51 % uzņēmuma kapitāldaļu, bet atlikušie 49 % - A. Slakterim, liecina Lursoft informācija.

Eksministrs sarunā ar Db teica, ka jaunais uzņēmums pamatā nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, proti, sniega izvešanu. Jau pagājušajā ziemā SIA Mālnieki sniedza šo pakalpojumu un pieprasījums pēc tā bijis liels. «Ziemā laiksaimniecības tehnikai nav daudz darba, tāpēc domājam, kā to lietderīgi izmantot,» sacīja A. Slakteris, skaidrojot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus. Kāda izveidosies proporcija starp abām nodarbēm, vēl esot grūti spriest, bet A. Slakteris pieļauj, ka, iespējams, plašāk var attīstīties tieši pakalpojumu sniegšana.

Ja pasaulē nebūtu ekonomiskās krīzes un banku sektora nestabilitātes, Latvijas parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels, saka kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

«Nekādas parādu verdzības nav. Latvijai joprojām ir viens no mazākajiem ārējiem parādiem Eiropas Savienībā (ES). Ja pasaulē nebūtu kritiena ekonomikā un banku sektora nestabilitātes, parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels. Latvija dzīvo labi, daudzviet iet ievērojami sliktāk. Īstenībā esam izglābušies un krīze aiz muguras, galvenais, lai pārējā pasaules ekonomika noturas stabili,» sacīja ekspolitiķis.

Jautāts, kad Latvija atkal varētu piedzīvos līdzīgus laikus kā 2004.-2007.gadā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) auga vairāk nekā par 10% gadā, Slakteris sacīja, ka cer uz nekustamā īpašuma burbuļa neatgriešanos.

Satversmes tiesas spriedums netieši norāda uz I. Godmaņa un A. Slaktera vainu Satversmes pārkāpšanā, un nākamais solis būtu saukt viņus pie atbildības par Satversmes pārkāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, vēstī TV3 raidījums Nekā personīga.

Godmanis un Slakteris ar saviem parakstiem parlamenta vietā apsolīja aizdevējiem kā tiks celti nodokļi, iesaldētas pensijas, samazinātas algas un kāds būs budžeta deficīts. To drīkstēja darīt vienīgi Saeima, un Satversmes tiesa tagad to apstiprinājusi, norāda raidījuma autori. Neviens no abiem gan savu vainu neatzīst. Viņus attaisno arī koalīcijas politiķi, norādot uz lielo steigu lēmuma pieņemšanā, nepieciešamību «glābt valsti» un juridiskajiem padomdevējiem. Lai turpmāk novērstu Satversmes pārkāpšanu, visas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – gan bijušās, gan nākamās, būtu jāsaskaņo ar parlamentu, atzinuši raidījuma veidotāju aptaujātie politiķi.

Ja Eiropas Savienības (ES) amatpersonas nepaaugstinās Latvijas zemniekus diskriminējošos tiešmaksājumus, taisnības labad pārējās ES valstīs tie būtu jāsamazina, atzina kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris.

«ES deklarējusi, ka nešķiro cilvēkus pēc rasēm vai tautībām. Jābūt vienlīdzīgai konkurencei un darbaspēka kapitāla plūsmai. Galu galā - ja tiešmaksājumus nevar paaugstināt, lai pārējiem samazina līdz zināmam līmenim,» sacīja Slakteris.

Viņš arī norādīja, ka Zemkopības ministrija Briselē pieprasa pārāk zemus tiešmaksājumus.

«Brisele izvirza reizēm pat neracionālas prasības, kādas neizvirza citviet pasaulē, un tas pazemina konkurētspēju. Tikmēr Eiropas zemniekiem ar lielajiem tiešmaksājumiem vieglāk izturēt konkurenci, kamēr Latvijas zemniekam jāiztiek ar mazumiņu. Uz šī fona pārsteidz pieticīgās prasības, ko Briselei izvirza Latvijas valdība, - tikai 80% no ES vidējiem maksājumiem. Ja es tagad būtu ministrs, cīnītos par atbalstu 100% apmērā un ne soli mazāk! Kāpēc ārzemniekam, kurš arī audzē rapsi vai kviešus, jāsaņem lielāks atbalsts nekā, piemēram, Codes pagasta zemniekam?» vaicāja Slakteris.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Man ir bail, kas notiks ar ekonomiku, jo valstij nav skaidrs, kur tā iet, šādu viedokli pauž uzņēmējs, kompānijas InterSource International, Inc. prezidents Sols N. Bukingolts. Viņš arī uzskata, ka, pirms investēt Latvijā, tas ir nopietni jāpārdomā, jo kā investors jau esot šeit dabūjis «pa purnu».

Savulaik bijāt redzama figūra gan Latvijas biznesa, gan politiskajā vidē, bet pašreiz jūsu darbība ir pieklususi. Ko dara S. Bukingolts?

Diez vai var teikt, ka esmu kaut kur pazudis - tas neatbilst manai dabai. Sols Bukingolts vienmēr ir bijis un ceru, ka arī būs pareizajā vietā un laikā. Daudzi man ir teikuši - Bukingolt, tev ir ņuhs*, tu zini, kur un ko vajag darīt. Tieši tāpēc apmēram pirms četriem gadiem es sāku skatīties Krievijas virzienā. Latvija šodien joprojām ir skaista vieta, tā ir mana dzimtene, taču es esmu gatavs saderēt uz lielu naudu - kad es rīt pamodīšos, mums kopīgas robežas ar Taizemi joprojām nebūs. Mēs rīt pamodīsimies, un mums joprojām būs kopīga robeža ar Krieviju. Tāpēc mums vajag gudri strādāt, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Ir būtiski panākt, lai mēs nevis runātu viens par otru, bet gan viens ar otru. Rezultātam ir jābūt vienam - peļņai. Mums ar Krieviju nav ko dalīt, izņemot peļņu. Svarīgi, lai būtu diskusija arī par nākotni, nevis tikai par pagātni.

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Viena no starptautiskās kompānijas StatoilHydro ASA stratēģēm Baiba Rubesa stāsta par biznesa īpatnībām Āzijas un Kaukāza valstīs, problēmām Latvijas ekonomikā un cilvēku domāšanā, kā arī atzīst — pastāsts par to, ka pēdējais, kurš pametīs Latviju, lidostā izslēgs gaismu, vairs nav joks.

Kādus jūs redzat tos ekonomiski politiskos procesus, kas šobrīd norisinās Latvijā?

Man ir milzīgs kauns par to, kas ir noticis Latvijā, ir nesapratne par to, ka joprojām, lasot ziņas un skatoties TV raidījumus, ir vērojama tēlošana, ka viss vēl ir normāli, ka ar valsts pārvaldes procesiem viss vēl ir kārtībā un kaut kā jau izķepurosimies. Visās krīzēs ir jāatrod kāds grauds, no kura var kaut ko būvēt, nevis vilkt vēl dziļāk bedrē, iztiekot ar īstermiņa risinājumiem. Es saprotu pašreizējās valdības nepieciešamību pa fikso nodrošināt to, lai valsts nebankrotē. Domāju, ka Latvija no bankrota turas par mata tiesu. Ja valsts tiešām bankrotētu, situācija būtu ievērojami drūmāka, nekā tā ir šobrīd. Tajā pašā laikā šausmīgi gribas redzēt spožus, konstruktīvus, skaidrus virzienus, kas nav iezīmējušies pēdējos 15 gadus — ko darīt tālāk?!

Svarīgi jebkuru darbu darīt no sirds, lai arī pēc garas darba dienas būtu gandarījuma sajūta, ka esi paveicis ko labu, domā Elīna Bukša SIA Latvijas Pērles valdes locekle un vadītāja.

Uzskatu, ka katram uzņēmējam, kas attīsta savu biznesu ir jābūt misijas sajūtai – ka tas, ko tu dari, ir sabiedrībai noderīgi, spriež E.Bukša. Mums ir svarīgi radīt papildus pievienoto vērtību un sniegt vairāk nekā klienti ir gaidījuši, gan piedāvājot Latvijā radītus produktus, gan sniedzot augstu klientu servisu, lai ikviens mūsu klients būtu aprūpēts un atgrieztos pie mums atkārtoti, atzīmē SIA Latvijas Pērles vadītāja.

Mācās darba procesā

Mana bērnība tika aizvadītas Ogres novada Birzgales pagastā, stāsta E.Bukša. “Mamma mūs ar māsu audzināja viena pati, līdz ar to man salīdzinoši ātri nācās pieaugt un palīdzēt ikdienas darbos. Vasarās daudz strādāju, lai varētu nopelnīt naudu un iegādāties apģērbu, kā arī citas nepieciešamās lietas - ravēju dārzus, lasīju ogas un darīju citus lauku darbus. Ļoti agri kļuvu arī patstāvīga, līdz ar to lieliem nākotnes sapņiem par profesijas izvēli īsti neatlika laika,” atminas E.Bukša, kura visas uzņēmējdarbībai nepieciešamās kompetences apguvusi darba procesā, mācoties no savām kļūdām un iedvesmojoties no sasniegumiem.

Lai mūsdienās gūtu panākumus, uzņēmējiem ir jābūt gataviem nemitīgi augt, attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem, uzskata Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Stabilitāte nozīmē lejupslīdi, jo, manuprāt, uzņēmējam ir visu laiku jācenšās būt ārpus savas komforta zonas un arvien jāmeklē jaunas attīstības iespējas, spriež K.Kaleba, uzsverot, ka komforta zonā nekāda izaugsme nenotiek. Ir daudzi apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt un paredzēt, tāpēc nepārtraukta attīstība un pielāgošanās tirgus pieprasījumam noteikti ir viena no svarīgākajām biznesa veiksmes atslēgām, domā SIA Omarketing līdzīpašnieks.

Sāk no nulles

Es nāku no ļoti nabadzīgas ģimenes, tāpēc bērnībā man nebija sapņu, kas saistītos ar profesionālās karjeras veidošanu, atklāj K.Kaleba. “Atceros, ka vienīgais, ko kā bērns vēlējos, lai tad, kad izaugšu liels, man vienmēr būtu ēdiens, drēbes un savs televizors. Šobrīd, atskatoties uz to laiku, jāsecina, ka bērnībā mani mērķi bija ļoti pieticīgi, un par profesijām es tiešām nedomāju, jo es pat īsti nezināju, kas ko dara un cik pelna. Savu pirmo nopietno darba pieredzi es savukārt guvu skolas laikos, kad kā palīgstrādnieks darbojos kādā nelielā Siguldas skaistumkopšanas salonā. Principā darīju visu, kas bija nepieciešams - pļāvu zāli, lasīju ābolus, kā arī rūpējos par salona iekštelpu apsaimniekošanu. Šajā darbā es iemācījos strādāt un radīt vērtību pirms prasīt par to naudu, un par to lielu paldies jāsaka manam tā laika priekšniekam,” teic K.Kaleba, norādot, ka lielāka skaidrība par iespējamo karjeras veidošanu viņam radās ap 20 gadu vecumu.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Hesburger sociālajos tīklos izplatījis brīdinājumu, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs par mēģinājumiem jokot par uzņēmuma nosaukumu sakarā ar zirgu gaļas skandālu pārtikas produktos.

Sociālajos tīklos tiek izplatīti joku attēli, kuros restorānu tīkla Hesburger nosaukums, nemainot tā korporatīvās krāsas un fontu, tiek atveidots kā Horseburger (zirga burgers - angļu val.), tādējādi dodot mājienu par visā Eiropā un arī Latvijā izplatījušos skandālu par zirgu gaļas pievienošanu pārtikas produktiem, to uzdodot par liellopu gaļu.

Hesburger norāda, ka «interneta vidē izplatītais joks, negodprātīgi un nepamatoti ņirgājoties par Hesburger logotipu un sasaistot to ar globālo pārtikas ražotāju skandālu, grauj uzņēmuma reputāciju un var neatgriezeniski ietekmēt tā darbību».