Latvijas paradokss ir, ka cilvēki vēlas redzēt amatos profesionāļus, tomēr tas esot šaurs redzējums, uzskata kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris. «Ja tu spēj tikt galā un cilvēkiem visu paskaidrot, tad viss kārtībā. Ja nē, pats vainīgs. Tāpat iznāca ar «nothing special» - īsti nemācēju tikt galā un dabūju pa degunu, tātad pats vien esmu vainīgs,» tā viņš.
«Tagad jau varu atzīt, ka ļoti nevēlējos un pat pretojos kļūt par finanšu ministru, jo zināju - atkal būs jāpierāda, ka «neesmu kamielis». Palīdzēja, ka māku pārvaldīt privātas finanses. Domāju, ka labākie finanšu ministri nāk no tautsaimnieku vidus, jo tad cilvēks nav tikai finansists. Tomēr - nav absolūtu patiesību,» rezumēja Slakteris.
Jautāts, vai pārstāv viedokli, ka ministrijas darbu var vadīt jebkurš labs administrators, kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.
«Stāsts nav par profesiju, bet par spēju vadīt. Piemēram, kā finanšu ministrs nemūžam nebūtu pieļāvis, ka Latvija ar Kohēzijas fondiem izgāžas kā veca sēta, kā tas noticis tagad. Ja cilvēks netiek galā ar vienu ministriju, diez vai vērts sūtīt uz nākamo. Tomēr, ja viņš spēj tikt galā, tiks galā ar vairumu,» sacīja Slakteris.
«Kļuvu par aizsardzības ministru pēc ļoti veiksmīgām vēlēšanām. Sākumā ministrijā uz mani skatījās aizdomīgi, tomēr, kad «lietas aizgāja», attieksme bija gluži cita. Jo zināju, kā panākt, lai valdība vienas dienas laikā pieņem lēmumu vai arī - kā to vienas dienas laikā nograut. Toreiz daudzi jautāja, vai Zemkopības ministriju nav bijis vieglāk vadīt, jo galu galā pats esmu zemnieks. Īstenībā tik smagi, kā Zemkopības ministrijā gāja no sākuma, nav gājis nevienā ministrijā, jo tajā laikā nepārzināju instrumentāriju, nebiju norūdīts. Toties, kad atnācu uz Aizsardzības ministriju, bija daudz vieglāk,» atzina kādreizējais ministrs.
Tautas partijas (TP) lēmums pirms 10.Saeimas vēlēšanām neiekļaut mani deputātu kandidātu sarakstos bija kļūdains, sacīja bijušais finanšu ministrs.
«Jāatzīst, ka pats biju gatavs startēt vēlēšanās, tomēr partija uzņēma citu kursu. Partijas toreizējā vadība izskaitļoja, ka pirms vēlēšanām būs izdevīgāk kritizēt starptautisko aizņēmumu, nevis likt mani sarakstā. Valdes sēdēs tā arī teicu, ka tas nav pareizs virziens, ka pareizāk būtu vilkt to vezumu kopā ar Valdi Dombrovski (V). Ja pēc tam valdība krīt, tad vismaz par «taisnu lietu», bet vadībai bija cita pārliecība,» sacīja Slakteris.
Viņš arī norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja spriedums piedzīt no partijas priekšvēlēšanu aģitācijā pārtērētos līdzekļus nav bijis pareizs.
«Ir ļoti žēl, ka partijai nācās pašlikvidēties. TP bija daudz labu un enerģisku cilvēku. Protams, daļa «uzsūksies» citos politiskos spēkos vai dibinās ko jaunu. Saistībā ar 1,3 miljonu latu parādu, ko partijai pieprasīja atmaksāt par priekšvēlēšanu laikā it kā pārtērēto aģitāciju, varu teikt, ka tiesiskā valstī tiesas lēmums noteikti jāpilda, tomēr tas nebija pareizs. Bet nu - kas bijis, izbijis. Varbūt tā ir negatīva īpašība, tomēr esmu vairāk orientēts dzīvot tagadnē un nākotnē, nevis pagātnē,» norādīja ekspolitiķis.
Slakteris no 1998.gada darbojās tagad likvidācijas procesā esošajā Tautas partijā, bijis zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs.
Patlaban viņš ir līdzīpašnieks Codes pagasta zemnieku saimniecībā Mālnieki, kura 2010.gadā ar 619 000 latu apgrozījumu ierindojās 98.vietā lielāko ražotāju Top 100.