Baltijas TOP: Leišu Narbutas Furniture Company pēc restarta piedzīvo strauju izaugsmi

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

«Sākām ar vienu datorgaldu, drīz vien vajadzēja arī krēslus un citas mēbeles. Te nu mēs esam!» viņš tagad saka, izrādot uzņēmuma ražotni Lietuvas pilsētā Ukmergē, kur top dažnedažādas biroja mēbeles – galdi, krēsli, dokumentu skapji un daudz kas cits.

2013. gadā uzņēmuma apgrozījums auga aptuveni par 50% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī šī gada plāns ir ambiciozs – pārdošanas mērķis ir sasniegt 23 miljonus eiro – par 35% vairāk nekā pērn.

Visa Eiropa

Jau gadu pēc darbības sākšanas uzņēmums sāka produkciju realizēt Maskavā, Kijevā un Rīgā. «Tolaik tirgū vēl darbojās mēbeļu veikali, kas bija izveidoti padomju laikā, to piedāvājums bija vājš, bet jaunajos galvenokārt pārdeva importa preces. Par mums neviens neinteresējās, sākām savus ražojumus pārdot paši un uzreiz kļuvām par eksportējošu uzņēmumu. Lietuvā realizējām tikai 30–40%. Protams, jo vairāk mēs paplašināmies, jo vairāk samazinās vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars. Tagad Lietuvā no saražotā realizējam vien 15%,» stāsta P. Narbuts.

Kā savu tirgu uzņēmums uzlūko visu Eiropu – no Kazahstānas austrumos līdz Īrijai rietumos un no Norvēģijas ziemeļos līdz Spānijai dienvidos. Tāpēc, runājot par tirgu kopumā, viņam ir grūti to raksturot. Konkurence un tirgus situācija ir atšķirīga katrā no valstīm, kurā uzņēmums darbojas. Konkurencei gan ir divējāda izpausme – jārēķinās, ka ikvienā valstī ir vietējo un importa mēbeļu tirgus. Parasti vietējās mēbeles ir lētākas, tām ir nedaudz zemāka kvalitāte, savukārt ievestās mēbeles piedāvā spēcīgas Eiropas un pasaules kompānijas. «Tiem ražotājiem, kuriem vietējais tirgus ir liels, kā tas ir, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, ir vieglāk, jo mājās vienmēr ir labākas pozīcijas. Mūsu, Lietuvas, tirgus ir mazs, tāpēc orientējamies uz Eiropas tirgu, citā teritorijā vienmēr ir grūtāk. Taču es redzu ES kā vienotu tirgu,» saka P. Narbuts.

Narbutas Furniture Company ir ražošanas līnija, ar ko var efektīvi nodrošināt lielu partiju izgatavošanu, kad ir svarīga cena un liels apjoms, kā arī tiek piedāvāti nestandarta risinājumus, kas lielu uzņēmumu ražotnēs neesot iespējams. «Fabrikas koncepcija tapa pirms desmit gadiem, un šajā laikā daudz kas ir mainījies – cilvēkam vajag arvien mazāk mēbeļu, tomēr esam spējīgi konkurēt Eiropā. Mēs veiksmīgi augam,» teic P. Narbuts.

Restartējas

Krīze šo mēbeļu ražotāju ietekmēja ļoti spēcīgi. «Mēs uzcēlām fabriku tieši krīzes laikā,» atklāj P. Narbuts. Iepriekš ražotne atradās Viļņā, netālu no lidostas. Tur nebija attīstības iespēju, turklāt šāda veida uzņēmumi Eiropā nemēdz atrasties galvaspilsētās. Jaunu ražotni nolemts uzbūvēt citā pilsētā – Ukmergē, ieguldot vairāk nekā 20 miljonus eiro. Taču uzņēmumu satricināja krīze – ražotnes izveidei tika ņemts kredīts, to ieķīlājot. Krīzē uzņēmums nespēja pildīt saistības, un fabrika nonāca bankas rokās. «Es kā uzņēmējs nevienu neapmānīju, neko nenozagu. Tā bija pilnībā objektīva situācija. Nebija tā, ka es būtu neveiksminieks vai nemācēju tikt galā. Teicu, ka būvēšu fabriku, kas ražo mēbeles, un to izdarīju. Banku uzdevums ir analizēt un saprast, vai būs krīze, un izlemt – finansēt vai nefinansēt kādu projektu,» uzskata P. Narbuts. Banka mēģināja ražotni pārdot, bet krīze biroja mēbeļu tirgu ietekmēja jo īpaši, un potenciālie pircēji – citu mēbeļu fabriku īpašnieki – paši bija slēguši rūpnīcas. Galu galā banka piedāvāja fabriku atpirkt tam pašam uzņēmējam. «Man to neuzdāvināja. Nācās visu sākt no jauna. Veicam līzinga maksājumus par šo fabriku,» norāda P. Narbuts.

Ja banka būtu atradusi ražotnei kādu citu pircēju, tās attīstības scenārijs, iespējams, būtu cits, bet šajā gadījumā sakrita P. Narbuta un finansētāja intereses, tāpēc mēbeļu ražošana turpinās, turklāt ar to pašu vārdu.

Grūti paredzēt

Pērn Narbutas Furniture Company lielākie pārdošanas apjomi bija Krievijā – 33%, Lielbritānijā – 29% un Lietuvā – 12%. Šogad iecerēts palielināt pārdošanas apjomu Lielbritānijā, kas esot samērā stabils tirgus, un tur uzņēmums ir konkurētspējīgs.

Vai pēdējā laika politiskie notikumi Krievijā un Ukrainā varētu ietekmēt biznesu? «Iespējams, mēs varam pazaudēt visu savu pārdošanas apjomu Krievijā. Tā ir viena trešdaļa, tas ir nozīmīgi katram biznesam. Ļoti ticams, ka Krievijas un Ukrainas krīze var ietekmēt ekonomisko situāciju Latvijā, Lietuvā un pat visā Eiropā vai pasaulē. Vēl pirms konflikta ekonomisti Krievijā prognozēja lielu krīzi. Un mēs jau jutām, ka ekonomika bremzējas. Jūtam, ka pārdošanas rezultāti samazinās, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet tie vēl nav noslīdējusi līdz nullei. Es kā cilvēks vai uzņēmējs tur neko nevaru ietekmēt. Ceru, ka saprāts uzvarēs,» norāda P. Narbuts.

Cīnās ar trūkumiem

Eiropas un pasaules biroja mēbeļu tirgū notiek lielas izmaiņas – daudz vairāk nekā citu veidu mēbeļu segmentā. Tas tāpēc, ka biroju attīstību visvairāk ietekmē dažādas tehnoloģijas, mainot arī cilvēku darba paradumus, norāda P. Narbuts.

«Mēs visi zinām, ka informāciju tehnoloģijas maina mūsu dzīvi, tostarp mainās strādāšanas paradumi un darba vide. Kopā ar mobilajiem telefoniem paši esam kļuvuši mobili, un biroja vide pēdējo desmit gadu laikā ir dramatiski mainījusies. No slēgtiem individuāliem kabinetiem esam pārvietojušies uz atvērtiem birojiem. Taču pētījumi rāda, ka tam ir ne vien priekšrocības, bet arī trūkumi – neesam priecīgi par troksni birojā, darbiniekiem trūkst īpašas vietas spontānām tikšanās reizēm, nepieciešama vieta, kur netraucēti koncentrēties darbam vai arī būt tuvāk kolēģiem, ar ko kopā jāstrādā pie kāda projekta,» stāsta Dovile Miškelevičiene (Dovilė Miškelevičienė), Narbutas Furniture Company mārketinga vadītāja. Šie aspekti tiek ņemti vērā, izstrādājot jaunas mēbeļu kolekcijas, piemēram, kolekcijas Jazz galdiem ir vienkārši maināms augstums, lai mazinātu slodzi mugurai tiem darbiniekiem, kuri visu dienu pavada pie galda. Šīs kolekcijas dizainu veidojuši dāņu dizaineri Kristīna Stranda (Christina Strand) un Nīls Havass (Niels Havass). Taču uzņēmums sadarbojas arī ar vietējiem dizaineriem, piemēram, ar Gediminu Jušku (Gediminas Juška), kura radītais galds AIR Executive ieguva Lietuvas nacionālo dizaina balvu Geras Dizainas 2012, kā arī citu valstu dizaineriem. Jazz kolekcijas gadījumā uzņēmums pirmo reizi sadarbojas ar skandināvu dizaineriem. «Viņus izvēlējāmies tāpēc, ka skandināvu dizaineri domā par gala lietotāju, kā uzlabot darbinieka dzīvi, kā padarīt to ērtāku. Viņi arī saprot, ka labs dizains var būt spēcīga konkurētspējas priekšrocība,» saka D. Miškelevičiene.

Narbutas mēbeles ir pārstāvētas arī Latvijas tirgū, tās piedāvā Thomson Furniture. Uzņēmuma tirdzniecības vadītāja Inese Rugāja apstiprina, ka pēdējos desmit gados biroju vide ir kardināli mainījusies. Darbinieku ir kļuvuši mobilāki, mazāk laika pavada birojā. Jūtami mainījies arī pieprasījums pēc dokumentu uzglabāšanas mēbelēm, kas skaidrojams ar mazāku drukāto dokumentu apriti. Raksturojot Latvijas biroja mēbeļu tirgu, viņa stāsta, ka tas attīstās salīdzinoši rāmi. «Daudzi klienti morāli vēl nav gatavi radikāli mainīt biroja dizainu, veidot to netradicionālās formās, izvietojumos. Daudz klientu neaizdomājas par ergonomiku, darbinieku veselību. Biroja krēslus iegādājas nespecializētajos veikalos. Biroja mēbeļu tirgū ir pietiekoši plašs piedāvājums gan cenu, gan kvalitātes līmenī,» viņa novērojusi. Taču tajā pašā laikā esot jūtams, ka klienti kļūst modernāki, seko tendencēm, biežāk izmanto skandināvu dizainu. Biroja mēbeļu ierastās krāsas brūnajos toņos sāk aizvietot baltas, pelēkas un melnas mēbeles. Uzņēmēji aizvien biežāk sākot izmantot arī dizaineru pakalpojumu, lai veidotu biroja konceptu.