Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.
Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.
Atsperas ar Brigādi
Ievai un Didzim mājās ir virtuves galdiņš no Jubka materiāla, līdzīgi galdiņi ir arī Kaņepes kultūras centrā. Draugi mudināja izvērsties, tāpēc ideja par savu uzņēmumu bija jau iepriekš, taču biznesa atbalsta programma Brigāde mudināja noformulēt ieceri, lai nodarbe pāraugtu hobija līmeni un veidotos bizness. «Brigāde bija reāls atspēriens, lai mēs tiešām piereģistrētu uzņēmumu,» saka Ginta. Protams, svarīgs bija arī finansiālais atbalsts, kas ļāva iegādāties nepieciešamos instrumentus – nevis sapņot par vienu un nopirkt citu, bet tieši to, ko vajag. Uzņēmums saņēmis arī Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansējumu radošo industriju pilotprojektu konkursā.
Didzis ir pašnodarbināts galdnieks, Ieva ir kostīmu māksliniece, Ginta – sabiedrisko attiecību speciāliste. «No vienas puses nav forši, ka mums nav konkrēta biznesa cilvēka, taču produkts ir tik īpašs, ka tam ir nepieciešams pilnīgi atšķirīgs skatījums,» uzskata Ginta.
Atliek vien pārdot
Šobrīd uzņēmuma lielākais uzdevums ir izgatavotās mēbeles pārdot. Jubka cītīgi slīpē mārketinga materiālus, dibina kontaktus, veido saites ar potenciālajiem izplatītājiem. «Galvenais ir parādīt Jubku, lai cilvēki var iemīlēties,» saka Ginta. Pagaidām uzņēmums veido sadarbību ar mākslas galerijām un dizaina veikaliem, nevis, piemēram, piedalās nozares izstādēs. Jau ir iegūti pirmie līgumi ar internetveikaliem, kas ir izrādījuši interesi sadarboties. Uzņēmumam ir savs veikaliņš Etsy.com interneta platformā. Uzņēmuma īpašnieki novērojuši, ka interese par šīm mēbelēm esot visai liela, taču vēl nav veikts neviens pasūtījums. Taču uzņēmums ir sagatavojies un pasūtījis katrai mēbelei piemērotu kasti, lai to varētu droši pārvadāt. «Lai slavenajā dizaina viesnīcā Dubaijā katrā gultas pusē būtu vismaz pa vienai mūsu kumodei – tāds ir lielais mērķis,» Jubka ambīcijas atklāj Ginta. Ja būs liels pieprasījums pēc uzņēmuma mēbelēm, iespējams paplašināties, pieņemt jaunus darbiniekus. «Pagaidām mums telpas ir ar rezervi, šobrīd esmu viens pats un nespēju tās noslogot par 100%, vēl ir ļoti tālu līdz tam. Fiziski mēs varam audzēt jaudu,» saka Didzis. Ņemot vērā, ka materiāls ir pašu izdomāts, kas notiek brīdī, kad pieņem darbā cilvēkus, kam tā tapšanas noslēpumi jāatklāj? «Jāņem darbā uzticami cilvēki. Jebkurā gadījumā – mēs būsim pirmie,» uzskata Ieva. Didzis norāda, ka ir domāts par materiāla patentēšanu, bet pagaidām uzņēmums varētu atļauties reģistrēt patentu tikai Latvijā un no tā lielas jēgas neesot – kāds var ideju nošpikot, atvērt uzņēmumu ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un mierīgi strādāt. «Es ceru, ka līdz tam laikam mums būs izveidojies tik precīzs rok-raksts, ka neviens mūs nevarēs nokopēt,» viņš teic.
Cenu džungļos
Jubka mēbeles maksā 750 līdz 950 eiro, par ko vietējā tirgū dzirdēti sašutuma pilni komentāri. «Par cenu politiku esam daudz domājuši. Mēs pārāk nepretendējam uz Latvijas tirgu, jo zinām, cik liela pie mums ir minimālā mēnešalga un ko mēs paši varam atļauties. Materiāls ir pietiekami dārgs un pie katras mēbeles ir strādāts vismaz divas nedēļas. Cena ir adekvāta, pat zemāka nekā citur Eiropā par līdzvērtīgiem dizaina priekšmetiem. Mūsu mēbeles nevar salīdzināt ar Ikea, kas ietilpst cenu kategorijā, ko lielākoties var atļauties Latvijas vidējais iedzīvotājs,» saka Ieva. Didzis piebilst, ka uzņēmums savas mēbeles nevar saražot tik lēti, lai tās varētu nopirkt vairums Latvijas iedzīvotāju. Katra mēbele izgatavota vienā eksemplārā un otru tādu pašu nevar uzklonēt. Ja, piemēram, pircējs vēlētos piecas vienādas kumodes, Jubka domātu, ko viņam piedāvāt, bet, ja viņš prasītu tādu pašu, kāda jau ir izgatavota, klientam visdrīzāk nāktos atteikt. Ārzemju uzņēmumi var atļauties prasīt 3000 eiro par nelielu mēbeli, jo viņiem jau ir spēcīgs vārds, kura Jubkai vēl nav. «Lai to iegūtu, ir pamatīgi jāstrādā. Idejai ir jābūt tādai, lai atšķirtos no citiem. Vienādas lietas ir daudz grūtāk pārdot nekā oriģinālas,» saka Ieva.
#1/12
Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
