Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

Aizceļot uz Brazīliju vai Madagaskaru, fiziski atrodoties Rīgā, vai paspēlēties virtuālā smilšu kastē, radot kalnus un vulkānus. Tas iespējams interaktīvajā multimediju izstādē Future Live!.

Izstādē gan bērni, gan pieaugušie var izprast, kā veidojas zvaigznes un planētas, spēlēties ar interaktīviem zemūdens pasaules objektiem, atdzīvināt izkrāsoto zvēriņu lielā digitālā ekrānā, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un šūpoties, lidojot cauri abstraktām pilsētām. Izstādi izveidojis uzņēmums Welldone Production sadarbībā ar partneriem, bet objekti ir aizgūti no dažādām pasaules valstīm.

«Izstādē kopumā pieejami 15 dažādu izmēru un apjomu objekti, kas interaktīvā un iesaistošā veidā ļauj iepazīt gan pasaules uzbūvi, gan arī ielūkoties virtuālajā realitātē, izaicina cilvēku kustēties vai arī izbaudīt rotaļas prieku. Daži apmeklētāji, kuri jau paviesojušies Future Live! ekspozīcijā, to salīdzina ar Avatara pasauli,» atzīst izstādes Future Live! organizatore Inga Kadeka.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Db.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 3. novembrī no plkst. 13.00 tiešraidē sekot līdzi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) absolventu forumam Alumni Forum 2017. Konference notiek angļu valodā.

SSE Riga Alumni Forum ietvaros pieredzes bagāti eksperti diskutēs par sadarbību starp universitātēm, jaunuzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem un investoriem, par valsts sektora lomu inovāciju attīstībā un banku sektora nākotni. Foruma dalībnieki arī skaidros, ko Eiropa var mācīties no ASV un Silīcija ielejas inovācijām, kā attīstīsies darba tirgus, un kāda loma tajā būs cilvēkresursiem, bet kāda – mākslīgajam intelektam.

Tiešraide:

Foruma tiešraides programma:

The Future of Labor

13.00 Siiri Sutt – The Global Perspectives of the Future of Labour: The Results of Deloitte Global Human Capital Trend Survey 2017

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas, Modes mākslas apakšnozares 4. kursa studente Evija Šaitere šogad startēs starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursa finālā, kurā Eiropas augstskolām tika paredzētas vien četras finālistu pozīcijas. LMA sacentīsies ar tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

Ikgadējais Fashion Future for Hong Kong 2016 konkurss nodrošina ievērojamu platformu, kas dod iespēju vietējiem un starptautiskiem dizaina talantiem prezentēt savas jaunās modes kolekcijas, uzsver augstskola. Šaiteres Backbone Block kolekcija konkursā startēs kā viena no četriem Eiropas jauno dizaina talantu darbiem, pārstāvot ne tika Latvijas, bet arī Eiropas jaunos modes dizaina talantus.

«Latvijas Mākslas akadēmijai jau sen ir vairāki sadarbības partneri Eiropā - tagad arī Āzijā. Šis konkurss bija unikāla izdevība pārstāvēt LMA un mūsu valsti kontekstā, kas paver plašas iespējas sadarbības uzsākšanai ar jauniem partneriem – ražotājiem, dizaineriem, māksliniekiem,» stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.

Kompānijai McDonald‘s International Property Company, kas pārvalda starptautisko ātrās ēdināšanas restorānu tīklu McDonald's, Lietuvā nav izdevies panākt Singapūras kompānijas Future Enterprises Pte kafijas zīmola MacCoffee aizliegšanu, lai gan Eiropas Tiesa ir aizliegusi to izmantot.

Lietuvas Augstākā Tiesa apmierinājusi Future Enterprises Pte prasību, kurā tā lūdza atļaut lietot šo zīmolu.

Tā atcēlusi Apelācijas tiesas lēmumu, kurā anulēts zīmola MacCoffee derīgums Lietuvā, un atstājusi spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu, kas atļāva Singapūras kompānijai Lietuvā reģistrēt MacCoffee zīmolu.

Kā apgalvo McDonald's, nosaukums MacCoffee atgādina nosaukumu McCafe, tādēļ var maldināt patērētājus. Taču Augstākā tiesa norādījusi, ka Singapūras kompānijas zīmolu veido ne tikai vārdi, bet arī attēls - kafijas tase un kafijas pupiņas, tātad zīmoli atšķiras.

2013.gadā Valsts patentu birojs pēc McDonald's prasības anulēja MacCoffee zīmola reģistrāciju Lietuvā, bet Future Enterprises Pte vērsās Viļņas apgabala tiesā, kas 2015.gadā lēma, ka birojs nebija tiesīgs anulēt reģistrāciju.

Eksministrs Atis Slakteris un viņa dēls, pazīstamais ūdensmotosportists Uvis Slakteris nodibinājuši jaunu uzņēmumu SIA Lielturki.

Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls ir 1998 Ls un par prokūristu uzņēmumā iecelts, bijušais zemkopības un finanšu ministrs, SIA Mālnieki saimnieks Atis Slakteris. U. Slakterim pieder 51 % uzņēmuma kapitāldaļu, bet atlikušie 49 % - A. Slakterim, liecina Lursoft informācija.

Eksministrs sarunā ar Db teica, ka jaunais uzņēmums pamatā nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, proti, sniega izvešanu. Jau pagājušajā ziemā SIA Mālnieki sniedza šo pakalpojumu un pieprasījums pēc tā bijis liels. «Ziemā laiksaimniecības tehnikai nav daudz darba, tāpēc domājam, kā to lietderīgi izmantot,» sacīja A. Slakteris, skaidrojot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus. Kāda izveidosies proporcija starp abām nodarbēm, vēl esot grūti spriest, bet A. Slakteris pieļauj, ka, iespējams, plašāk var attīstīties tieši pakalpojumu sniegšana.

Latvijas paradokss ir, ka cilvēki vēlas redzēt amatos profesionāļus, tomēr tas esot šaurs redzējums, uzskata kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris. «Ja tu spēj tikt galā un cilvēkiem visu paskaidrot, tad viss kārtībā. Ja nē, pats vainīgs. Tāpat iznāca ar «nothing special» - īsti nemācēju tikt galā un dabūju pa degunu, tātad pats vien esmu vainīgs,» tā viņš.

«Tagad jau varu atzīt, ka ļoti nevēlējos un pat pretojos kļūt par finanšu ministru, jo zināju - atkal būs jāpierāda, ka «neesmu kamielis». Palīdzēja, ka māku pārvaldīt privātas finanses. Domāju, ka labākie finanšu ministri nāk no tautsaimnieku vidus, jo tad cilvēks nav tikai finansists. Tomēr - nav absolūtu patiesību,» rezumēja Slakteris.

Jautāts, vai pārstāv viedokli, ka ministrijas darbu var vadīt jebkurš labs administrators, kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.

«Stāsts nav par profesiju, bet par spēju vadīt. Piemēram, kā finanšu ministrs nemūžam nebūtu pieļāvis, ka Latvija ar Kohēzijas fondiem izgāžas kā veca sēta, kā tas noticis tagad. Ja cilvēks netiek galā ar vienu ministriju, diez vai vērts sūtīt uz nākamo. Tomēr, ja viņš spēj tikt galā, tiks galā ar vairumu,» sacīja Slakteris.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Parfimērijas un kosmētikas ražotājs AS Dzintars atjauno zobu pastas un zobu eliksīra ražošanu.

Produktu līnija Future Formula SOS HealthyDent 5R nodēvēta kā nozīmīgs solis Dzintars dabīgās farmakosmētikas attīstībā. Produkti tapuši divu gadu laikā.

Uzņēmums ziņo, ka jaunās zobu pastas efektivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos, kas apstiprina produkta daudzfunkcionālu kompleksu iedarbību. Papildu zobu pastai Dzintars ir izstrādājis mutes dobuma kopšanas bioeliksīru Future Formula SOS HealthyDent 5R, kas darbojas vietās, ko nevar aizsniegt ar zobu birstīti.

Jāatgādina, ka 2017. gadā Dzintara ienākumi no parfimērijas un kosmētikas realizācijas pieauga par 9,5%, sasniedzot 6,201 miljonu eiro, tostarp Latvijā kompānija no parfimērijas un kosmētikas realizācijas guva ieņēmumus 4,77 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,4% vairāk nekā 2016. gadā, pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs - 358,2 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 55,3%, bet trešajās valstīs - 1,07 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4% vairāk.

Ja Eiropas Savienības (ES) amatpersonas nepaaugstinās Latvijas zemniekus diskriminējošos tiešmaksājumus, taisnības labad pārējās ES valstīs tie būtu jāsamazina, atzina kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris.

«ES deklarējusi, ka nešķiro cilvēkus pēc rasēm vai tautībām. Jābūt vienlīdzīgai konkurencei un darbaspēka kapitāla plūsmai. Galu galā - ja tiešmaksājumus nevar paaugstināt, lai pārējiem samazina līdz zināmam līmenim,» sacīja Slakteris.

Viņš arī norādīja, ka Zemkopības ministrija Briselē pieprasa pārāk zemus tiešmaksājumus.

«Brisele izvirza reizēm pat neracionālas prasības, kādas neizvirza citviet pasaulē, un tas pazemina konkurētspēju. Tikmēr Eiropas zemniekiem ar lielajiem tiešmaksājumiem vieglāk izturēt konkurenci, kamēr Latvijas zemniekam jāiztiek ar mazumiņu. Uz šī fona pārsteidz pieticīgās prasības, ko Briselei izvirza Latvijas valdība, - tikai 80% no ES vidējiem maksājumiem. Ja es tagad būtu ministrs, cīnītos par atbalstu 100% apmērā un ne soli mazāk! Kāpēc ārzemniekam, kurš arī audzē rapsi vai kviešus, jāsaņem lielāks atbalsts nekā, piemēram, Codes pagasta zemniekam?» vaicāja Slakteris.

Ja pasaulē nebūtu ekonomiskās krīzes un banku sektora nestabilitātes, Latvijas parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels, saka kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

«Nekādas parādu verdzības nav. Latvijai joprojām ir viens no mazākajiem ārējiem parādiem Eiropas Savienībā (ES). Ja pasaulē nebūtu kritiena ekonomikā un banku sektora nestabilitātes, parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels. Latvija dzīvo labi, daudzviet iet ievērojami sliktāk. Īstenībā esam izglābušies un krīze aiz muguras, galvenais, lai pārējā pasaules ekonomika noturas stabili,» sacīja ekspolitiķis.

Jautāts, kad Latvija atkal varētu piedzīvos līdzīgus laikus kā 2004.-2007.gadā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) auga vairāk nekā par 10% gadā, Slakteris sacīja, ka cer uz nekustamā īpašuma burbuļa neatgriešanos.

JCI Latvia aicina jauniešus piedalīties (Y)Our Future in Latvia 2015 un uzzināt visu, lai kļūtu par darba devējam interesantu kandidātu un iepazītos ar potenciālajiem darba devējiem. Projekts norisināsies 14. maijā no 10:30 līdz 15:30, RISEBA Arhitektūras un mediju centrs H2O 6.

Latvijā jauniešu bezdarbs ir 2x lielāks nekā vispārējais bezdarba līmenis, kas ir 9,1%. Tātad Latvijā jauniešu bezdarbs ir aptuveni 20%. Šobrīd valstī nemācās un nestrādā 50 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Darba devēji ir novērojuši, ka jauniešiem trūkst prasmes pasniegt sevi, tādējādi nespējot izraisīt nopietnu interesi. Tādēļ organizācijas nodaļa JCI MB Riga rīko projektu, kura laikā jauniešiem tiks sniegti instrumenti un zināšanas, kādā veidā kļūt par interesantu kandidātu, un sastapt savus savus potenciālos darba devējus.

14. maijā, apmeklējot pasākumu, būs iespējams saņemt godīgu atsauksmi par savu CV un uzzināt kādas kļūdas tiek pieļautas darba pārrunu laikā. Jauniešiem vērtējumu sniegs cilvēkresursu vadības speciālisti no tādiem uzņēmumiem kā Statoil Fuel & Retail, Tele 2 Shared Service Center, Cabot Corporation, Ernst & Young Latvia, Evolution Gaming un daudziem citiem.

Bijušā degakmens karjera teritorijā Igaunijas Austrumviru apriņķa Aidu ciemā plānots izveidot plašu ūdenssporta centru, gan profesionāliem, gan amatieru sporta treniņiem un sacensībām, kā arī kultūras pasākumiem plašākai publikai.

Līdz šim ir izrakts 2,3 kilometru garš kanāls airēšanas sportam. Divi lieli ekskavatori izcēluši ap pieciem miljoniem tonnu akmens.

Igaunijas Airēšanas asociācijas ģenerālsekretārs un starptautisku sacensību tiesnesis Roberts Veli norādīja, ka Igaunijā ir grūti atrast airēšanai piemērotus ūdeņus, bet centra izveide ļaus valstī nodrošināt arī starptautiskiem standartiem atbilstošu sacensību vietu.

"Pēc Aidu pabeigšanas mums [Igaunijā] būs sestā vieta akadēmiskajai airēšanai un pirmā, kurā varēsim organizēt starptautiska līmeņa sacensības līdz pat pasaules čempionātam, un beidzot mēs varēsim sarīkot Igaunijas čempionātu īstā airēšanas stadionā," klāstīja Veli.

Pirms 24 gadiem Stīvena Spīlberga (Steven Spielberg) producētajā filmā Atpakaļ nākotnē 2 (Back to the Future: Part 2) daži minējumi par to, kādas tehnoloģijas cilvēki lietos 2015. gadā, izrādījušies krietni pārspīlēti, tomēr daudzas lietas filmas veidotājiem ir izdevies diezgan precīzi uzminēt.

Lai arī lidojošas automašīnas un planējoši skrituļdēļi nav kļuvuši par mūsdienu realitāti, kā to paredzēja Back to the Future: Part 2 veidotāji, filmā redzama, piemēram, Google Glass līdzīga tehnoloģija un Siri līdzvērtīga balss kontroles iespēja. Desmit filmā Back to the Future: Part 2 attēlotās tehnoloģijas un dzīves paradumus, kas atbilst mūsdienu realitātei, apkopojis medijs Business Insider.

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Plašu popularitāti pasaulē guvis elektroautomašīnu ražotājs Tesla Motors. Tagad sevī tirgū pieteicis jauns spēlētājs - Faraday Future, kas auto tirdzniecību uzsākšot 2018. gadā, vēsta Deutsche Welle.

(Rakstam pievienots video)

Faraday Future (FF) tehnoloģiju attīstības vadītājs Niks Sampsons jau prezentējis kompānijas pirmo automašīnu FF91, informējot, ka tās ražošana tiks uzsākta nākamgad.

Automašīnas tiks ražotas ASV.

FF pilnīgi skaidri sevi pozicionē kā Tesla konkurentu. Prezentācijas pasākumā Lasvegasā FF91 prototips sacenties ar Tesla Model S, lai parādītu kura no automašīnām ātrāk paātrinās. Protams, uzvarējusi FF91, kura 100 kilometru stundā ātrumu sasniegusi par 0,01 sekundi straujāk.

Arī FF gatavojas pašbraucošajām automašīnām - tāpat kā Tesla.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Vācijas baņķierim, kurš atzinies tiesai 44 miljonu ASV dolāru kukuļa pieņemšanā no Formula-1 šefa Bernija Eklstona (Bernie Eccelstone), piespriests viena gada cietumsods, vēsta thelocal.de.

Vācijas bankas Bayern Landesbank riska menedžeris Gerhards Gribkovskis (Gerhard Gribkowsky) pagājušajā nedēļā atzinis, ka 2006. gadā pieņēmis B. Eklstona kukuli. Baņķeris pieņēmis 44 milj. ASV dolāru, apmaiņā nodrošinot, ka lielākā daļa bankas pārvaldībā nokļuvušo Formula-1 akciju tiek pārdotas B. Eklstona izvēlētiem kandidātiem. Formula-1 akcijas banka Bayern Landesbank pārņēma pēc Kirch media group bankrota. Tāpat negodīgais baņķieris nedeklarēja gūto naudu Vācijas nodokļu institūcijās, pārvietojot to uz Austriju.

Baņķiera aizstāvji uzsvēruši Formula-1 vadītāja vainu, kas «ievilcis» G. Gribkovski šajā darījumā, savukārt prokurors uzsvēra, ka apsūdzētajam ir «milzīga krimināla enerģija».