Seriāla Šķiršanās formula režisors: Kino man ir asinīs

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Kopš strādāju pie šī seriāla izveides, es sāku ļoti cienīt pārējo Latvijas seriālu autorus. Lai tādos nabadzības apstākļos, kādus mums uzspiež Latvijas mikroskopiski mazā auditorija, izveidotu jebko, kas spēj konkurēt un patikt skatītājiem, ir jābūt apveltītam ar ārkārtīgi lielu talantu un spējām. Man būtu ļoti liela vēlēšanās, lai arī Latvijas kultūras telpa nevis pavīpsnātu par, piemēram, Ugunsgrēku, bet gan novērtētu to, ar cik maziem līdzekļiem ir sasniegta plaša auditorijas mīlestība. Jo nav jau liela māka par 300 tūkstošiem izveidot filmu, ko noskatās 8000 skatītāju. Patiesībā māksla ir par 8000 eiro izveidot stāstu, ko skatās 300 tūkstoši skatītāju.

Kas finansē seriāla uzņemšanu? Vai finansējuma piesaistes procesā esat saskāries arī ar kādām problēmām?

Tik mazā tirgū nav iespējams sagatavot projektu un tad to pārdot. Ir iespējams tikai sagatavot apstiprinātu projektu, veidojot to jau ciešā sadarbībā ar pasūtītāju. Tādējādi seriāls tiek saskaņots un pasūtīts uzticamam ražotājam.

Latvijas tirgū ir tikai divi lieli pasūtītāji - LTV un MTG. No tiem abiem MTG ir izcili gudrs un profesionāls pasūtītājs. LTV tas ir vienkāršāk, viņi saņem valsts naudu. MTG ir privāts uzņēmums, un tas, ka viņi dažos gados ir padarījuši savu uzņēmumu ienesīgu, esošajos apstākļos ir medaļas vērts.

Kāds ir aktieru atalgojums, tai skaitā tādām zvaigznēm kā Rešetins?

Aktieru atalgojums ir konfidenciāls lielums, tomēr skaidrs, ka augstākās klases aktieriem ir augtākās klases atalgojums.

Vai seriāla komandas izveidē esat saskāries ar kādām interesantām situācijām?

Mūsu komandā ir, nevis televīzijas, bet kino profesionāļi, un tas prasa ļoti lielu atbildību - par seriāla kopējo kvalitāti. Ikvienam ir svarīga viņa reputācija, un viņi nemēdz strādāt tikai pa pusei. Mūsu krievu scenārists, kam pazīstami darba apstākļi Krievijā, teica, ka nekad nav redzējis uzņemšanas laukumā šādu klusumu. Pie viņiem pārsvarā cilvēki strīdas par to, ko darīt un kam tas jādara. Pie mums ir klusums, jo visi ārkārtīgā ātrumā un koncentrācijā dara katrs triju cilvēku darbu.

Kā noritējusi sadarbība ar scenāristu? Cik lielu daļu no seriāla budžeta aizņem šī pozīcija?

Ar Ķeizarmeža SPA un viesnīcu es piekukuļoju savu draugu, krievu scenāristu Valēriju Karpovu, uzrakstīt mums scenāriju. Savā valstī Valērijs par vienu scenārija sēriju saņem vairāk, nekā mums šeit ir kopējais seriāla budžets, tāpēc finansiālu iespēju/izredžu strādāt kopā ar viņu īstenībā nebija nekādu. Mums visiem bija lieliska pieredze strādāt kopā ar kādu Ņujorkas Filmu Skolu beigušu scenāristu, bet arī viņam bija liels pārsteigums par to, kā strādā mūsu radošā komanda un aktieri. Krievijā viņi nevienam seriālam nevarētu pierunāt filmēties tik daudz pirmā lieluma zvaigžņu, kā filmējās/filmējas Šķiršanās formulā. Pie tam liela daļa lomu tika rakstītas, jau rēķinoties ar katra konkrētā aktiera personību.

Sarežģītākais uzdevums bija izveidot seriālu, kuru rāda reizi nedēļā, un tas nozīmē, ka sērijām jābūt savā starpā nesaistītām, jo pa nedēļu tāpat aizmirstas, kas notika iepriekšējā sērijā. Tas ļoti lielā mērā samazina iespēju izveidot intrigas, kuras stiepjas cauri sērijām, tāpēc katra atsevišķa sērija ir jābūvē kā neatkarīga filma. Pašlaik mēs esam uzrakstījuši scenārijus 11 šādām filmām, un tagad sniegsim šīs filmas skatītāju vērtējumam.

Kādēļ seriāla tematika ir šķiršanās? Kā tas sasaucas ar situāciju Latvijā?

Mums ar sievu ir pieci bērni, un es nekad neesmu šķīries. Pie tam, nevis tādēļ, ka es būtu bailīgs vai neuzņēmīgs, vai zaudējis cerības atrast kādu divdesmitgadīgu blondīni, bet gan tādēļ, ka mēs viens otru joprojām mīlam, un abi esam personības, kuras ļauj otram savā tuvumā būt pašam, necenšoties otru mainīt vai ietekmēt. Tāpat mēs arī varam atļauties būt viens pret otru patiesi, un tas nozīmē, ka mēs plēšam traukus, sviežam viens otram ar laulības gredzeniem, bet tad salabstam, nepaturot aizvainojumu uz ilgu laiku. Toties gandrīz visi mūsu draugi ir šķīrušies, un es ievēroju, ka mūsdienu mierīgajā dzīvē, kad (piesitīsim trīsreiz pie koka), nav ne kari, ne bads, ne epidēmijas, lielākās drāmas dzīvē vairumam cilvēku ir saistītas tieši ar šķiršanos.

Kas ir izcils dramaturģisks materiāls? Es esmu ielicis seriālā ļoti daudz no sevis, no savas pieredzes un novērojumiem. Galvenais varonis kā cilvēks pārliecinoši ir manas personības daļa, turklāt ne tā labākā. Man ir svarīgi, lai mums apkārt būtu harmoniski un laimīgi cilvēki ar noturīgām ģimenēm. Tādēļ es izveidoju seriālu, kurš saucas Šķiršanās formula, bet patiesībā tā ir formula, kā ļaut mīlestībai uzvarēt un nenonākt līdz šķiršanās apstākļiem. Manā skatījumā vienīgais iemesls, lai šķirtos, ir tas, ja otrs cilvēks nepārprotami bremzē tavu attīstību, vai arī ir vardarbīgs. Visu citu var salabot, pie tam daudz ko no šīs norises iegūstot.

Kādēļ cilvēkam, kurš nekad nav skatījies seriālus, tieši šis seriāls būtu jānoskatās?

Šķiršanās formula ir seriāls, kuru mēs veidojām ar ārkārtīgu uzmanību pret skatītāju, rēķinoties ar to, ka skatītājs ir gudrs un viņam piemīt gaume, ka viņš ir pieradis skatīties labus ārzemju seriālus. Tāpat nozīmīgi ir tas, ka mūsu projektā ir ļoti labi aktieri, – gandrīz visi labākie lielo teātru aktieri ir filmējušies pie mums. Šis ir projekts, kura skatīšanās varētu sagādāt baudu arī intelektuālam skatītājam, jo mēs esam strādājuši precīzi visos sīkumos, un mūsu stāsts ir patiess un interesants.

Kāds ir bijis ceļš no idejas par šādu seriālu līdz tās īstenošanai? Lielākie izaicinājumi, grūtības, pārsteigumi?

Projektus saņem tie, kam jau ir pieredze... Nav iespējams saņemt pasūtījumu, veidot seriālu, ja tu jau neesi kādu uzfilmējis. Tas ir paradokss, apburtais loks, kuru man izdevās lauzt/pārvarēt, veidojot seriālu Savējie. Pirms četriem gadiem mēs sākām filmēt šo seriālu bez pasūtītāja LTV naudas, vienīgi ar sponsoru atbalstu. Tas viss nebeidzās diez ko labi, jo naudas visam nepietika, bet es izpildīju saistības pret LTV, nododot 16 sērijas. Kaut arī viņi bija solījuši palīdzēt ar sponsoriem, tas tomēr nenotika. Nauda beidzās, un par pēdējo filmēšanas mēnesi komandai es samaksāju no citos biznesos nopelnītiem līdzekļiem nākamā gada laikā, toties norēķinājos ar visiem līdz pēdējam. Lai arī tas viss bija neveiksme, tomēr tas radīja labu pamatu tālākai karjerai, un mēs saņēmām pasūtījumus vairāk nekā 70 dažādām raidījumu sērijām, līdz nonācām pie Šķiršanās formulas idejas.

Vai šo ceļu kaut kādā veidā varat pielīdzināt biznesa idejas īstenošanai?

Jaunais seriāls ir radies visnotaļ kā biznesa ideja, kuru mēs izdomājām, attīstījām, pārdevām un realizējām, un mana pieredze, vadot dažādus Kolonna uzņēmumus, te ļoti noderēja.

Vai seriāla uzņemšanā notiek sadarbība arī ar uzņēmumiem? Kā tā izpaužas?

Mūsu seriāls patīkami atšķirsies ar to, ka mums nav nevienas produktu izvietošanas. Mums ļoti palīdzēja veikals Debenhams ar apģērbiem (gandrīz visiem varoņiem mugurā ir Debenhams kostīmi), kā arī Ķeizarmežs, kur ir lielisks atpūtas centrs, ko lieliski novērtēja arī mūsu scenārists, kurš tur nodzīvoja gandrīz trīs mēnešus. Vēl vairāki uzņēmumi, piemēram, Lofbergs Lila, Mitsubishi un Rīgas 2.slimnīca ir mums ļoti daudz palīdzējuši ar savām telpām vai produktiem. Tomēr kompleksa produktu integrācija ir jāveido ļoti savlaicīgi, un šobrīd mēs pie tā strādājam jau nākamai sezonai.

Kur notiek filmēšana?

Mēs esam nosprauduši sev par standartu augstu māksliniecisko kvalitāti, un tas nozīmē, ka mākslas departaments pavada negulētas naktis, meklējot kinofilmas cienīgas filmēšanas vietas par seriāliem atbilstošu cenu. Par to viņi visi ir pelnījuši medaļas, uzslavu, jo katrā no 11 sērijām, pilnīgi katrā kadrā šādas vietas ir izdevies atrast. Diez vai kāds novērtēs to milzu darbu, ko ir ieguldījuši mūsu mākslinieki gan filmēšanas vietu sagatavošanā, gan tērpu un grima izveidošanā. Man tas šķiet ļoti vērtīgs un interesants eksperiments. Vai mūsu skatītāji mākslinieciski augstvērtīgu, jēgpilnu izklaidi novērtēs labāk un skatīsies vairāk? Pagaidām es esmu drošs tikai par to, ka gudri cilvēki ar gaumi noteikti skatīsies Šķiršanās formulu.

Kā raugāties uz Latvijas kino industriju kopumā? Kā Jūs kā profesionālis jūtaties Latvijā?

Latvijā kino tiek finansēts bez prasībām nodrošināt filmām skatītājus, tāpēc liela daļa filmu ir brīnišķīgi individuālo autoru mākslas darbi, kurus diemžēl plašai auditorijai ir grūti saprast un uztvert.

Pastāstiet īsumā svarīgāko par sevi - par sevi kā personību un profesionāli.

Pirmo reizi filmēšanas laukumā es biju 10 gadu vecumā, 2 mēnešus no vietas filmējos Rolanda Kalniņa filmā Ja mēs visu to pārcietīsim, un no tā laika kino man ir asinīs. Es pabeidzu kinooperatoru kursu Kultūras akadēmijā. Tad strādāju Kolonna uzņēmumu grupā, vadīju dažādus uzņēmumus. Tad es izlēmu strādāt savā sapņu profesijā, tas ir – par režisoru. Sāku ar to, ka biju producents četriem LTV seriāliem, bet tad iestājos LKA režisoru kursā, un pēc tam uzreiz sāku nepārtraukti strādāt savā profesijā. Svarīgākais ir tas, ka par labu režisoru var kļūt tikai daudz maz harmoniska personība, kurai piemīt pietiekami daudz drosmes, lai spētu saskatīt patieso realitāti, nevis paša fantāzijas izveidotu konstrukciju. Jo tikai īstajā dzīvē ir atrodami tie miljoni burvīgo krāsu un nianšu, kuras nav iespējams ne izdomāt ne uzrakstīt, tikai novērot. Manuprāt, labam režisoram ir arī jābūt pilnvērtīgai ģimenei, jo tikai tas var liecināt par nobriedušu personību, kurai ir pietiekami daudz savas pieredzes, lai spētu tajā dalīties ar citiem.