Tautsaimniecības stimulēšanai būtu jāiepludina vismaz miljards latu, lai Latvija varētu atmaksāt 7.5 miljardu eiro aizdevumu.
Neskaidras iespējas
Lai arī finanšu ministrs Atis Slakteris lika noprast, ka tautsaimniecības atbalstīšana un veicināšana ir viens no svarīgiem uzdevumiem, tomēr valsts atbalsts būs atkarīgs no situācijas budžetā un politiķu lēmumiem. Proti, pagaidām nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem varētu segt, piemēram, Ekonomikas ministrijas iecerēto 100 milj. Ls valsts galvojumu Latvijas Garantiju aģentūras sniegtajām garantijām šogad, bez kurām kredītus uzņēmumiem šobrīd ir grūti dabūt. Turklāt, saskaņā ar politiķu izteikumiem, šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā par teju 20 %. Vienlaikus ekonomists Andris Strazds atgādina, ka vislielākais atbalsts tautsaimniecībai jau tiek sniegts, stabilizējot finanšu sistēmu un novēršot valsts bankrotu.
"Finanšu sistēmas stabilizācija nozīmē, ka, pat ja netiek izsniegti papildu kredīti, vismaz ir novērsta situācija, kad varētu tikt strauji pieprasīta daudzu šobrīd izsniegtu kredītlīniju atmaksa, tādējādi uzreiz iedzenot bankrotā pat daudzus pelnītspējīgus uzņēmumus. Budžeta izdevumu segšana nozīmē, ka tiek novērsts straujš lielas daļas iedzīvotāju maksātspējas kritums, tādējādi tiek bremzēts ieņēmumu kritums daudziem vietējā tirgū strādājošiem uzņēmējiem," tā viņš.
Lielas ieceres
Ministrs rezumē, ka atbalsts tautsaimniecībai tiks sniegts vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos noteiktajiem ietvariem. Starptautiskie aizdevumi tiks izlietoti, lai varētu finansēt visas programmas, kas jau ir paredzētas Latvijas budžetā: algas skolotājiem, policistiem, subsīdijas lauksaimniecībai, ES fondu nauda. Aizdevums bija nepieciešams, jo "mums pietrūkst naudas, lai to finansētu, mums budžeta deficīts šobrīd ir 5 % no IKP, kas ir miljards latu", skaidroja A. Slakteris. Turklāt uzsvēra, ka tas ir pie vidēja scenārija, ja ekonomika vēl nekritīs uz leju, turklāt jaunākās prognozes liecina, ka ekonomikas kritums varētu būt vēl straujāks.
Nesen Eiropas Komisija savās prognozēs paredzēja Baltijas valstīm dziļāku recesiju nekā iepriekš prognozēts, tostarp budžeta deficītu Latvijai 6.9 % apjomā no IKP. Ministrs tikmēr lēsa, ka no aizdevuma 1.8 mljrd. Ls predzēti budžeta deficīta segšanai līdz 2011. gadam, valsts parāda saistību pārfinansēšanai 1,1 mljrd. Ls, bet finanšu sektora stabilizēšanas pasākumiem - 1,9 mljrd. Ls, tātad kopumā 4,8 mljrd. Ls. Pēc A. Slaktera teiktā, no 4.5 mljrd. eiro jeb ap 3.2 mljrd. Ls lielā starptautiskā aizdevuma, ko Latvija šogad saņems no Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un vairākām Es dalībvalstīm, lielāko daļa plānots izmantot valsts budžeta vajadzībām un komercbanku atbalstam un uzņēmumu atbalstam valsts garantiju veidā naudas var arī nepietikt.
Tik caur budžetu
A. Slakteris norādīja, ka viss atbalsts uzņēmējdarbībai Latvijā arī turpmāk būs saistīts ar budžetu.
"Atbilstoši aizdevuma nosacījumiem resursi tieši un nepastarpināti ārpus budžeta nevienam privātā sektora saņēmējam nav un nebūs pieejami, līdz ar to šobrīd nedrīkst notikt sacensība par to, kurā nozarē ir akūtākās problēmas. Arī lauksaimniecības nozares pārstāvjiem būs jāizmanto valsts budžetā noteiktie instrumenti," tā ministrs.
A. Slakteris informē, ka šogad ES līdzfinansēto programmu pasākumu īstenošanai paredzēti 800 milj. Ls ar pieaugošu summu turpmākajos gados. Valsts garantiju programmas jaudu plānots palielināt līdz 500 milj. Ls. "Ar valsts garantijām un no ES fondu resursiem izveidota kreditēšanas programma, galvenokārt fondu projektu apgūšanas finansēšanai vairāk kā 100 milj. Ls apmērā. Vērtējam arī iespēju šo kreditēšanas programmu palielināt vēl par 200 milj. Ls, īpaši novirzot līdzekļus uzņēmumu darbības pielāgošanas finansēšanai un to darbam saspringtajā preču un finanšu tirgus situācijā," pavēstīja ministrs, atgādinot, ka piem., Hipotēku bankai konkurētspējas veicināšanas programmai valsts jau devusi galvojumu 100 milj. Ls apjomā.
Baņķieri norāda, ka šobrīd būtisks šķērslis tautsaimniecībā ir tieši finansējums gan ieguldījumiem, gan apgrozāmiem līdzekļiem un būtu jāievieš tie priekšlikumi, kuri neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Tāpēc daļai, piem., eksporta stimulēšanas pasākumu jākalpo kā finansējuma saņemšanas atvieglojumiem garantiju, finansējuma līdzdalības, nodrošinājuma vai citu instrumentu veidā, jo ir novērojams, ka šiem pasākumiem uzņēmumiem trūkst adekvāta nodrošinājuma vai līdzdalības, norāda Nordea bankas Kredītu analīzes nodaļas vadītājs Rasmuss Pētersons.
Bez garantijām
A.Slakteris uzskata, ka garantijas pašlaik ir efektīvākais un pareizākais, kas jāsniedz un budžeta grozījumos tam tiks paredzēti līdzekļi.
"Kopā ar ekonomikas ministru pie tā esam strādājuši, domājuši. Tie nebūs brīnumaini līdzekļi, bet tam paredzētie līdzekļi jāpalielina, lai tautsaimniecību atdzīvināt. Ieceres ir, bet tas nozīmē, ka citās budžeta sadaļās būs jātaupa," atzina A. Slakteris.
Savukārt ministra padomnieks Andris Miglavs atzina, ka noteikti netiks piedāvāti risinājumi, kas saistītos ar garantiju samazināšanu, jo, ja uzlabojas ticamība klientam, ar ko valsts var palīdzēt, tad arī bankas labprātāk var finansēt attīstības projektus. "Bet tas būs atkarīgs no politiķu lēmuma, grozot 2009. gada budžetu: vai varētu saglabāt izpratni par šo garantiju nepieciešamību un nenobalsot par labu īstermiņa patēriņa jautājumam, tā vietā lai saglabātu resursus ilgtermiņa ekonomikas attīstībai," atklāja A. Miglavs, liekot saprasts, ka nevar garantēt, vai 100 milj. Ls valsts galvojums garantijām tiks paredzēts budžetā.
"Protams, izšķiršanās varētu būt sāpīga problēma citiem, jo dažiem var likties, ka tautsaimniecība varētu piesiest," tā A. Slakteris.
