Jaunākais izdevums

Šogad vērojama ļoti maza būvfirmu interese par Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem, un šāda tendence novērota jau no pagājušā gada rudens. Tas liecina, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies problēma - celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav, norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Viņaprāt, ja visu laiku valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad tajās ir mazas algas un ne vienmēr tās tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Būvfirmas iepirkumos vairs nepiedalās tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem.

«Šogad esam ļoti izbrīnīti, ka diemžēl ir ļoti maza būvfirmu interese par Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem. Šādu tendenci sākām novērot jau pagājušā gada rudenī,» stāsta Burovs. «Turklāt intereses trūkums nav atkarīgs no izsludinātajā iepirkumā paredzētā būvdarbu apjoma. Piemēram, decembrī izsludinājām divus iepirkumus par nelieliem iekšdarbiem, katra iepirkuma vidējais veicamo darbu apjoms ir ap 40 000 eiro - tie ir nelieli remontdarbi divos pašvaldības objektos. Šie iepirkumi tika izsludināti sešas reizes, bet tā arī nebija neviena pretendenta, vai arī bija piedāvājumi, kas vairākas reizes pārsniedza kontroltāmi.»

Īpašuma departamenta vadītājam šī situācija šķiet grūti izskaidrojama, jo paredzamais darbu apjoms bija neliels - tas neprasīja īpašas finansiālās garantijas.

Neesot būvfirmu atsaucības arī uz finansiāli lieliem iepirkumiem. «Nesen izsludinājām iepirkumus par fasāžu siltināšanu skolām un bērnudārziem. Paredzētie kopējie apjomi, kas bija ap četriem miljoniem eiro, tika sadalīti četrās lotēs. Uz vienu loti, kurā bija iekļautas vēsturiskās ēkas, nepieteicās neviens pretendents, uz vēl vienu loti pieteicās viens pretendents, un uz atlikušajām divām pieteicās divi pretendenti,» skaidroja Burovs.

Pašvaldības pārstāvis secinājis, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies viena problēma - celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav. «Ir firmu īpašnieki, ir nosaukumi, bet reāli nav kam strādāt.»

Lielā mērā šāda situācija ir izveidojusies, pateicoties tam, ka jebkurā iepirkumā - vai tas būtu valsts vai pašvaldību iepirkums - priekšroka tiek dota piedāvājumam ar zemāko cenu. «Kāpēc iepirkumos nav neviena pretendenta ne uz lieliem, ne maziem apjomiem? Tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem. Paliek tikai lielas, stabilas firmas, kuras algas un nodokļus maksā oficiāli, kurām ir uzticamas attiecības ar apakšuzņēmējiem,» skaidroja Burovs.

Turklāt celtniecības firmas iepirkumos turpina dempingot, jo joprojām vislētākais piedāvājums tiekot uzskatīts par vislabāko.

«Ir divi varianti - vai nu taupīt uz algu rēķina, vai arī taupīt uz materiāliem. Taupīt uz algu rēķina var, vai nu nemaksājot nodokļus un maksājot algas aploksnēs, vai arī «uzmetot» apakšuzņēmējus un tiem nesamaksājot, tādā veidā gūstot peļņu. Man liekas, ka daži ģenerāluzņēmēji šādā veidā gūst slēptu peļņu. Protams, varbūt atsevišķos gadījumos tas ir pareizi, ja netiek pildīti līgumi, netiek ievēroti termiņi, bet atsevišķos gadījumos tas ir ģenerāluzņēmēja mēģinājums gūt slēptu peļņu,» stāstīja departamenta vadītājs.

«Savukārt taupīt uz izmantoto materiālu rēķina iespējams tāpēc, ka iepirkumā nevar stingri aprakstīt, kādus materiālus vēlamies konkrētajā objektā,» skaidroja Burovs. «Vēlamies, lai būtu izmantoti vieni materiāli, bet galarezultātā saņemam citus, daudz lētākus. Protams, privātais pasūtītājs atšķirībā no valsts un pašvaldības var ar pirkstu parādīt, ka vēlas, piemēram, tieši šīs flīzes, un šajā gadījumā būvniekam nav citu variantu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA,06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlas atvēlēt mazāk naudas, taču palielināt pašvaldības tēriņus, vienlaikus izslēdzot iespējas nākotnē saņemt ES līdzfinansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, kuri ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet visam reģionam un pat valstij.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domē tiek apsvērta iespēja lielajās pašvaldības kapitālsabiedrībās veidot padomes, kas uzraudzītu uzņēmumu valžu darbu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja jaunievēlētais domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).

Viņš sacīja, ka šādu iespēju jau vakar pārrunājis ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S). Padomes varētu veidot tādos pašvaldības uzņēmumos kā SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» un SIA «Rīgas satiksme». Tieši par šo kapitālsabiedrību darbu tiekot saņemts visvairāk sūdzību.

Burovs uzsvēra, ka uzņēmumu padomēs nevajadzētu atrasties politiskajiem spēkiem pietuvinātām personām, kā tas bija deviņdesmitajos gados. «Vajadzētu būt absolūti profesionālai padomei,» uzsvēra jaunais Rīgas vicemērs, atbalstot otrdien domes sēdē izskanējušu ideju, ka padomju locekļu meklēšanu varētu uzticēt meklēt profesionālām personāla atlases kompānijām atklātos konkursos.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pieļāva, ka personāla atlases kompānijas nākotnē varētu piesaistīt arī pašvaldības uzņēmumu valdes locekļu meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) paustās bažas par Deglava tilta drošību bija pamatotas un tā slēgšana ir mācība Rīgas domes vadībai, piektdien žurnālistiem atzina Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Rīgas mēra pienākumu izpildītājs atturējās vērtēt, vai lēmums slēgt Deglava tiltu bija pareizs vai nepareizs, bet viņš piekrīt, ka BVKB paustās bažas bija pamatotas.

Burovs, paužot savu personisko viedokli, atzina, ka BVKB prasības attiecībā uz Deglava tilta drošību ir pamatotas un loģiskas, turklāt tās nav neizpildāmas. Viņš piekrita viedoklim, ka Deglava tilta remonta pasūtītājam - Rīgas domes Satiksmes departamentam - un pārējiem projektā iesaistītajiem vajadzēja rīkoties aktīvāk, lai novērstu tilta slēgšanu.

«No šī gadījuma mācību, pirmkārt, vajadzētu gūt Rīgas domes vadībai un izdarīt secinājumus par to, cik operatīvi rīkojamies šādos brīžos. Šodien, kad apmeklēju objektu, uz vietas nebija visa projekta vadības komanda, bet gan tikai viens cilvēks, kas ir stipri par maz. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka neesmu apmierināts ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un būvnieku menedžmentu šajā projektā,» uzsvēra Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

«Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,» apgalvoja O. Burovs.

Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. O. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.

SIA Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: «Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir sešus metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas centrā daļēji sagruvušo piecstāvu ēku tuvākajā laikā sola demontēt

LETA,11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Rīgas centrā daļēji sagruvusī piecstāvu ēka tuvākajā laikā tiks demontēta, darbus sākot jau trešdien, teica SIA «BK Nams», kam uzticēta ēkas nojaukšana, komercdirektors Andrejs Makijevs

FOTO: Rīgas centrā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu māja

Viņš skaidroja, ka pārrunas ar ēkas īpašniekiem par demontāžu sāktas jau pirms diviem mēnešiem, taču pēdējo notikumu rezultātā ēkas demontāža tiks sākta nekavējoties.

Oficiāli ēkas nojaukšanas darbus plānots sākt trešdien, taču jau šodien teritorija tiek nožogota un darbu sāks alpīnisti, kuru uzdevums būs noņemt atlikušo jumta daļu. Makijevs skaidroja, ka ēkas nojaukšana tiks veikta ar šim uzdevumam speciāli paredzētu tehniku, taču blakus māju iedzīvotāji varēs palikt savās dzīvesvietās un viņu drošībai briesmas nedraudēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visi piedāvājumi Mežaparka estrādes pārbūvei par vairākiem miljoniem eiro pārsniedz tam plānotos tēriņus

LETA,24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.

Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzejavēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku šodien ārkārtas sēdē tika ievēlēts pašvaldības deputāts, līdzšinējais Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Balsojumā par jauna vicemēra apstiprināšanu piedalījās 53 deputāti. Par Burova kandidatūru nobalsoja 31 deputāts, savukārt 22 deputāti balsoja pret.

«Jaunās konservatīvās partijas» frakcija šim amatam izvirzīja Jāni Ozolu, taču viņš uzreiz pēc nominēšanas pats atsauca savu kandidatūru.

Burovs pirms balsojuma pārējiem deputātiem apgalvoja, ka viņš turpinās vadīt Pilsētas īpašumu komiteju, kā arī Vidi degradējušo ēku komisiju.

Uz opozīcijas deputātu jautājumiem par atbildības uzņemšanos Burovs atbildēja, ka hipotētisku korupcijas skandālu gadījumā būs gatavs pamest vicemēra amatu. «Es nebaidos atbildības, taču darīšu visu, lai līdzīga situācija nenotiek nevienā no manis pārraudzītajām kapitālsabiedrībām,» sacīja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA,18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RD meklēs juristus pārmaksāto līdzekļu atgūšanai no karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem

LETA,16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome pašreizējiem galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotājiem piedāvājusi turpināt darbu arī pēc līguma termiņa izbeigšanās, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka atbildes no uzrunātajiem četriem operatoriem tiek gaidītas šorīt. Domes priekšsēdētājs gan pauda bažas par to, ka divi mazie operatori, kas apsaimnieko aptuveni 12% no galvaspilsētas atkritumiem, varētu nebūt gatavi turpināt darbu arī pēc līguma beigām.

«12% [no Rīgas atkritumu apjoma] ir Daugavpils pilsēta. Tas arī Rīgai ir liels apjoms. Viņi jau stāsta, ka ir pārdevuši savu tehniku,» atsaucoties uz SIA «Pilsētvides serviss» pārstāvja stāstīto, «Rīta panorāmā» klāstīja Burovs, piebilstot, ka otrs no mazajiem operatoriem - SIA «Lautus» - nemaz nebija deleģējis savu pārstāvi uz tikšanos.

Rīgas mērs uzsvēra, ka esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji būtu gatavi turpināt pakalpojumu sniegšanu tad, ja tiktu izsludināta sarunu procedūra un noslēgts jauns līgums par jauniem izcenojumiem. Pašvaldība to varot nodrošināt dažu dienu laikā, taču problēma tajā, ka iedzīvotāji nespēs noslēgt jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tad, ja galvaspilsētā tiktu izsludināta ārkārtas situācija, tā kalpotu par tiesisku pamatu, lai iedzīvotājiem ļautu līgumus noslēgt arī vēlāk - jau pēc pakalpojuma saņemšanas, skaidroja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija šodien izbraukuma sēdē nolēma piešķirt B kategorijas vērtējumu, kā arī piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi graustam Marijas ielā 6, kuras dēļ nodokļa maksājums pieaugšot teju desmit reizes.

Tāpat objekta īpašniekiem tika uzdots nekavējoties veikt nepieciešamos ēkas konservācijas darbus. Vienlaikus īpašniekiem uzdots saglabāt visas vēsturiski svarīgās ēkas detaļas, lai varētu atjaunot fasādi vēsturiskajā izskatā saistībā ar to, ka būve ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Īpašums vienādās daļās - 50 % - pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un SIA Ģertrūdes biznesa centrs. Uz Tomasa Tola vārda tas reģistrēts kopš 1997.gada augusta, bet uz SIA Ģertrūdes biznesa centrs - kopš 2013.gada decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā

LETA,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru