Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Šogad beidzot varētu tikt pabeigta Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un dots starts Jaunā Rīgas teātra pārbūvei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau ilgstoši cilātais jautājums par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā rekonstrukciju šogad beidzot varētu rezultēties ar būvniecības konkursa izsludināšanu. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) lēš, ka konkurss būvdarbu veicēja izvēlei varētu tikt izsludināts rudenī, šobrīd top pārbūves projekts, kas uzticēts pilnsabiedrībai Zaigas Gailes birojs un partneri. Būvdarbu sākšana iespējama vien pēc teātra sezonas noslēgšanās – nākamā gada vasarā. Rekonstrukcijai paredzēti divi gadi.

Savukārt aprīlī paredzēts izsludināt atkārtotu konkursu bijušās Tabaka fabrikas Miera ielā pielāgošanai JRT vajadzībām uz Smiļģa nama rekonstrukcijas laiku. Līgumu par būvdarbu veikšanu iecerēts parakstīt līdz 1. oktobrim, lai līdz nākamā gada 1. jūlijam veiktu pašus darbus. Jāatgādina, ka 2014. gadā konkurss jau vienreiz tika izsludināts, taču būvnieku piedāvātās cenas ievērojami pārsniedza paredzēto finansējumu, tādēļ tas pārtraukts, turpinot sarunas ar diviem uzņēmumiem, kuri atbilda izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un kvalificējās tālākām sarunām. Arī sarunu procedūrā netika panākta vienošanās par izmaksu samazinājumu, un VNĪ tās pārtrauca.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Būvfirma SIA Re&Re uzvarējusi Rīgas domes Īpašumu departamenta iepirkumā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības papildu darbus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Re&Re sarunu procedūrā uzvarējusi ar piedāvāto līgumcenu 1 139 154,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkums paredzēja papildu būvdarbus/piegādes/pakalpojumus, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams. Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augustā.

Kontrole, cīņa par reputācijas atgūšanu un bažas par ES finansējuma pārrāvuma ietekmi uz nākamā gada darba un finanšu rādītājiem – būvniekiem šis nav viegls laiks, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noslēdzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda finanšu līdzekļu apguvei, šogad likts punkts virknei nozīmīgu projektu, tostarp trīs gadus ilgušajai Rīgas pils rekonstrukcijai, kas teju kā nodota ekspluatācijā. Savukārt pils kastelas daļas restaurācijai un rekonstrukcijai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, kas ir otrais solis pils rekonstrukcijā, būvnieks vēl tiek meklēts. Īsi pirms Ziemassvētkiem pabeigti arī Rīgas Doma restaurācijas un torņa nostiprināšanas projektā paredzētie būvdarbi. Šie ir tikai divi projekti no garā šogad noslēgto projektu saraksta, kur ir gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, koncertzāles Lielais dzintars būvniecība, profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija utt. Par citiem lieliem projektiem, kuru realizācija šogad noslēgusies, DB ziņoja iepriekš (8.12.). Nākamajā gadā, ņemot vērā pārrāvumu ES finanšu apguvē, tik daudz lielu objektu nebūs, vēl vairāk saasinot konkurenci būvnieku vidū un ietekmējot cenas. Jau šogad, kā DB norāda SIA Arčers valdes loceklis Kaspars Garkanis, iepirkumos bija vērojamas dempinga cenas. «Viens no galvenajiem konkurences saasināšanās iemesliem ir aktivitāšu noplakums nozarē ES fondu līdzekļu apguves aizkavējuma dēļ un arī nākamais periods šajā ziņā neizskatās daudzsološs,» tā viņš. No otras puses – vasaras nogalē spēkā stājušies grozījumi Publisko iepirkumu likumā vajadzētu mazināt nevienlīdzīgo konkurenci valsts un pašvaldību iepirkumos, no tiem atsijājot nodokļu nemaksātājus. Proti, likums prasa veikt darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmes, lai pārliecinātos, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Tas gan pagarina jau tā gana ilgo piedāvājumu izvērtēšanu. Jāpiebilst, ka šobrīd top jauns iepirkumu likums, kas solās izskaust būvniekiem tik netīkamo zemākās cenas kritēriju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) restaurētā ēka šodien oficiāli nodota ekspluatācijā.

Kā apliecināja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, parakstīts restaurētās ēkas ekspluatācijā nodošanas-pieņemšanas akts.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors ir Lietuvas arhitektu birojs Processoffice, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veica būvfirma Re&Re. Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.

LNMM ēkā tika veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Nākamgad pašvaldības SIA "Rīgas nami" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam (DMDM) prasa par telpu nomu Skārņu ielā 10 maksāt par 77 000 eiro jeb 72% vairāk nekā līdz šim, taču muzejam tādu līdzekļu nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Ja līdz šim DMDM par katru nomāto kvadrātmetru maksāja 2,90 eiro mēnesī, tad no nākamā gada "Rīgas nami" vēlas saņemt 4,98 eiro par kvadrātmetru.

DMDM ar "Rīgas namiem" jauno īres līgumu noslēdza 2020.gadā ar "it kā nemainīgu nomas maksu", taču tagad maksas pieaugums tiek pamatots ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un jauno nomas maksu nav varējusi sniegt, norādot, ka šos jautājums jāuzdod juristiem, jo bieži gadoties, ka noslēgtie nomas līgumi precīzi neiet kopā ar to, ko nosaka likums, kā nomas maksas būtu nosakāmas.

Tāpat viņa uzsver, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu. Sleže akcentē, ka tās nav standarta ēkas, un tām ir jāveic arī minimāli uzkrājumi gadījumiem, kad ēkas prasa lielākus ieguldījumus vai atjaunošanas darbus.

Nepiedaloties Rīgas domes opozīcijas deputātiem, domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ārkārtas sēdē šodien atbalstīja Rīgas domes 2015.gada budžeta projektu.

Uz ārkārtas sēdi neieradās neviens no opozīcijas pārstāvjiem, līdz ar to par budžeta projekta atbalstu nobalsoja deviņi pozīcijas deputāti.

Sēdē deputāti noraidīja visus opozīcijas deputātu priekšlikumus iestrādei šā gada budžeta projektā. Kopumā opozīcija bija iesniegusi 18 priekšlikumus.

Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta projektā pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 737,5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 727,7 miljoni. Projektā vēl nav ietverts Rīgas satiksmes pilnais budžets un 2015.gada domes Investīciju programma.

Kā apgalvoja Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, par šīm summām pašvaldība vēl tiks informēta un attiecīgie materiāli tiks pievienoti jau sagatavotajiem, skatot budžetu domes sēdē.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2017 šogad iesniegti kopumā 36 pieteikumi, to skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad pieteikumu vidū ir divi darbi, kurus latviešu arhitekti veidojuši ārvalstīs. Tie ir tirdzniecības centra Ulemiste rekonstrukcija Tallinā, Igaunijā un Šaoliņas lidojošo mūku teātra jaunbūve, kas atrodas SongShan kalnā, Henanas provincē, Ķīnā.

«Žūrijai šogad izaicinājumu netrūks, jo būs jāvērtē ne tikai objektu kvalitāte, bet arī jāatbild uz jautājumu - kas tad ir Latvijas arhitektūra? Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva lietuviešu arhitektu rokās par izcilo LNMM projektu. Turpretī šogad žūrijai būs jāvērtē Latvijas arhitektu darbi, kas radīti kopā, vai atrodas ārpus valsts robežām, un tas noteikti būs interesants uzdevums,» stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēku Rīgas dome apdrošinājusi par 35 miljoniem eiro.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka pašvaldība katru gadu atjauno apdrošināšanas līgumu. Šogad samaksātā apdrošināšanas prēmija bijusi 40 500 eiro un apdrošināšanu nodrošina «ERGO Insurance SE Latvijas filiāle», bet pērn tika samaksāti 34 025 eiro un apdrošināšanu nodrošināja AAS «BTA Baltic Insurance Company».

Noslēgtais līgums paredz izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja ēku bojājis ugunsgrēks, tajā iespēris zibens, notikuši plūdi vai applūšana, tai uzkrituši koki, ja tā apzagta, kā arī citos gadījumos.

Kā ziņots, LNMM restaurētā ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada decembrī. Namam veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Arhitektūras skatē 2016.gada balva Rīgas arhitektūrā atzīmēto būvju autoriem, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā pirmdien, 20.februārī Rātsnamā tika pasniegti pašvaldības apbalvojumi, informē pašvaldībā.

«Pateicoties Jūsu darbam, pilsēta ir kļuvusi krietni skaistāka. Arhitektu profesionālais ieguldījums pilsētas tēla veidošanā ir acīmredzams,» trica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Balvas tika piešķirtas arhitektei Vitai Polkovņikovai - par inovatīviem tehniskiem risinājumiem un mūsdienīgu iekštelpu vidi Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūvē (Jelgavas ielā 1), arhitektam Arnim Kleinbergam - par veiksmīgu vides savienojumu ar mūsdienīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem rekonstruētajā Rīgas Motormuzejā un jaunbūvētajā CSDD klientu apkalpošanas centrā (S.Eizenšteina ielā 6) un arhitektam Vītautam Biekšam – par prasmi projektēšanas un būvniecības procesā apvienot māksliniecisko redzējumu ar praktiskām pasūtītāja vajadzībām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā (K.Valdemāra ielā 10a).