Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Lai ieviestu alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu izskatīšanai, Saeima ceturtdien, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likuma projektu - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.

Jaunais likums paredz ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu.

Likumā noteiktas vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu.

Ārpustiesas strīdu risinātājs būs fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzturēs ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu.

Patērētāji līdz šim strīdus tiesā risinājuši reti, jo tas bija ilgs un dārgs process, tādēļ ir būtiski nodrošināt efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, iepriekš norādīja PTAC pārstāvji.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Šogad stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas gan patērētāju kreditēšanā, gan strīdu risināšanā starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju.

Patērētājam ir tiesības atteikties no kreditēšanas līguma 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu. Lai atteiktos no kreditēšanas līguma, patērētājam būs jāinformē kredīta devējs rakstiski 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas vai dienas, kad patērētājs saņēmis līguma noteikumus un nosacījumus. Patērētāja pienākums ir nekavējoties pēc paziņojuma nosūtīšanas atmaksāt kredīta devējam saņemto kredīta summu, jo līdz atmaksas dienai par saņemto kredīta summu var tikt rēķināti procenti atbilstoši līgumā noteiktajai aizņēmuma procentu likmei. Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt nekādu citu kompensāciju par līguma lauzšanu. Likums gan nosaka, ka, atsakoties no kreditēšanas līguma preces vai pakalpojuma iegādei, atteikuma tiesības neietekmē pirkuma līguma spēkā esamību un patērētājam būs jāmeklē citi pirkuma finansēšanas ceļi.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Latvijas patērētājiem trūkst zināšanu par to, kā rīkoties situācijās, ja iegādātā prece ir bijusi nekvalitatīva, šādu viedokli pauda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāvis Andrejs Vanags.

Vanags sacīja, ka daudzi Latvijas patērētāji nav informēti par visiem pieejamajiem strīdu izskatīšanas mehānismiem, to priekšrocībām un trūkumiem, tāpēc viņi nevar izvēlēties optimālu rīcību dažādās strīda stadijās. Viņš skaidroja, ka daži patērētāji atmet ar roku uzreiz, citi mēģina panākt savu taisnību sarunās ar uzņēmēju vai vēršoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), bet citi vēršas tiesās.

Vanags uzsvēra, ka pastāv problēmas arī ar strīdu izskatīšanas sistēmas efektivitāti, norādot, ka ir jābūt zināmai mehānismu daudzveidībai, lai katram strīdam būtu iespējams piemeklēt atbilstošāko risināšanas veidu. Biedrības pārstāvis paskaidroja, ka patiesībā Latvijā ir daudzi mehānismi, kā varētu atrisināt strīdus, piemēram, prasījuma pieteikuma iesniegšana uzņēmējam, mediācija, kā arī samierināšana. Nopietnas problēmas rodoties gadījumos, ja konfliktā iesaistītās puses nevēlas risināt situāciju vienošanās ceļā.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuds, paplašinot pilnvaras un izskatāmo jautājumu loku, ir kļuvis par Latvijā pirmo biznesa nozares izveidoto ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūciju, kas reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Ārpustiesas patērētāju strīdu risinātāju datubāzē, informē LKA.

LKA Ombuds kā banku klientu sūdzību izskatīšanas institūcija darbojas jau kopš 2003. gada, taču 2015. gada nogalē tā funkcijas tika pārskatītas, un izskatāmo jautājumu loks būtiski paplašināts, ņemot vērā jauno Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa preses konferencē otrdien, 15. martā pozitīvi atzīmēja LKA ombuda aktivitāti, izrādot nozares iniciatīvu efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas kārtības ieviešanai.

LKA ombuds Aivars Graudiņš uzsvēra, ka turpmāk ombuds skatīs patērētāju sūdzības par banku rīcību un visiem pakalpojumiem, savukārt līdz šim ombuda kompetencē bija tikai sūdzības par banku bezskaidras naudas norēķiniem un karšu maksājumiem. Tāpat ombuds skatīs arī sūdzības par maksājumu iestādes, kura noslēgusi līgumu ar LKA ombudu par strīdu izskatīšanu, rīcību un tās sniegtajiem pakalpojumiem (šobrīd ir divi šādi līgumi); par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumu neievērošanu; par Vienoto fizisko personu kontu maiņas principu neievērošanu; par pārrobežu eiro maksājumiem un pārrobežu strīdiem.

Saruna ieilga. Mēģinājums iestāstīt paziņai, ka Latvijā nav iespējams saņemt eiro kredītu ar likmi 1% gadā, beidzās neveiksmīgi. Situācija, kad bankas aizdod ļoti uzmanīgi un galvenokārt «laiza» agrākās vieglprātības cirstās brūces, rada ne vienu vien mītu, kā tomēr naudu var dabūt un ka svarīgi tikai atrast cilvēku, kas visu var nokārtot. Pateicoties vēsturiskajai atmiņai un cilvēku lētticībai, barojas ne viens vien negodīgs starpnieks.

Tāfele pirmajam miljonam

Vidusskolēni Karina Morgule (18) un Maksims Gladkovs (18) iecerējuši nopelnīt savu pirmo miljonu, pārdodot moderno tāfeli. Cleverway komplektā ietilpst gaismas zīmulis, uztvērējs un programma, kas apstrādā datus datorā. Rakstīt ar gaismas zīmuli var uz jebkuras virsmas. Zīmuļa koordinātes nolasa uztvērējs un noraida tās datoram, kas ar speciālās programmas palīdzību datus nolasa un apstrādā, attēlojot zīmēto uz datora ekrāna.

Strīdu līkloču bilance

Cīnās LMT un Tele2, Lattelecom un Baltkom, Lattelecom un TV3. Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

Latvijā ir gana plaši izplatīta ģimenes strīdu mediācija, taču vēl ir iespējas biznesa mediācijas attīstīšanā un mediatoru profesionālo iemaņu celšanā.

Tā DB norāda aptaujātie tieslietu nozares speciālisti. Iespējams, vajadzētu izskatīt iespēju paredzēt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanas metodi arī administratīvo pārkāpumu un varbūt arī nodokļu strīdu gadījumos. Arvien ir svarīgi to popularizēt.

Latvijā Mediācijas likums stājās spēkā 2014. gadā, kopš 2015. gada ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Jāatgādina, ka vairākus gadus mediācija minēta kā viens no glābšanas riņķiem tiesām, lai tās atslogotu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperte Tatjana Teplova uzsver, ka tikai sarežģītākajos gadījumos būtu jāvēršas tiesā. «Latvijā ir progress attiecībā uz tiesvedībām. Ir izveidotas atsevišķas specializētās tiesas, ir spēcīgi attīstīti Mediācijas un Šķīrējtiesas likumi, līdz ar to ir bijušas darbības un reformas, lai celtu profesionālismu alternatīvo strīdu risināšanai. Ja tiesnešiem izveidojas specializācija, uzlabojas arī tiesas lēmumu kvalitāte,» viņa norāda. Tāpat būtu jāpopularizē alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes, lai uzņēmēji būtu informēti par šādām iespējām.

Nodokļu strīdu – starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem – mediācijas sistēma jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Beļģijā, Lielbritānijā, šo valstu pieredzi var izmantot arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata nodokļu eksperts ar vairāk nekā 42 gadu pieredzi SIA BDO Tax starptautisko nodokļu daļas direktors Remi Trochs. Viņš gan atzīst, ka mediācija kā tāda Latvijā pašlaik ir jaunums, tomēr tas nebūt nav šķērslis, lai iedzīvinātu arī šo jomu nodokļu strīdu izskatīšanā. Pēc SIA BDO Tax ziņām, nodokļu mediācija sekmīgi darbojas tādās valstīs, kā Nīderlande, Beļģija, Vācija, kā arī Lielbritānijā.

«Ārvalstu pieredze liecina, ka Latvijā nav jāizdomā jauns divritenis, bet gan jāizvēlas mūsu apstākļiem piemērotākais,» DB pārliecību pauda Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņam vairāk interesētu tieši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu nodokļu mediācijas iespējas, jo šādiem uzņēmumiem nav lielu iespēju savas intereses aizstāvēt tiesvedībās, kuras ir ļoti garas un dārgas.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Lai paātrinātu šobrīd lēno biznesa strīdu izskatīšanu tiesās, iecerētas  vērienīgas pārmaiņas tiesu sistēmā - jauna pirmstiesas strīdu izšķiršanas mehānisma - mediācijas - ieviešana, nav izslēgts tiesvedības izmaksu pieaugums, vēsta laikraksts Dienas bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotais kompleksais plāns attiecībā uz gausās biznesa strīdu izskatīšanas paātrināšanu. Te gan nav runa par dalībnieku vai akcionāru strīdiem, kuru izskatīšanu tiesā plānots centralizēt, nododot to izskatīšanu Jūrmalas pilsētas tiesai un nosakot arī saīsinātu termiņu lietas izskatīšanai - divi mēneši.

«Nav viena brīnumlīdzekļa, ar kuru varētu nekavējoties paātrināt visu biznesa strīdu izskatīšanas ātrumu,» uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šo tiesvedību paātrināšanas kompleksais plāns ir prezentēts Tieslietu padomē, kur tiesneši to ir atzinuši par labu esam, un tagad tiek izstrādāti attiecīgi normatīvo aktu grozījumi, līdz ar kuru pieņemšanu varētu sākties jauna ēra biznesa strīdu tiesvedībās.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».

Apstiprinātais AirBaltic biznesa plāns līdz 2021. gadam paredz, ka jaunās lidmašīnas tiek iekļautas aviokompānijas bilancē.

To intervijā DB saka AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kas šobrīd tāds ir noticis, ka ap potenciālo AirBaltic investoru tika sacelts tāds troksnis?

Es domāju, ka tā bija komunikācijas problēma. Tika publicēta informācija par potenciālo investoru un satiksmes ministram tika uzdoti jautājumi tiešajā ēterā. Domāju, ka tas izraisīja problēmu ar šo tematu. Taču nav nekādu šaubu, ka mēs jau kopš 2011. gada meklējam investoru un ka agrāk vai vēlāk tāds arī būs. Taču šodien investors vēl nav šeit, bet vismaz tagad mēs zinām, ka tāds ir.

Dīvaini šajā kontekstā bija tas, ka satiksmes ministrs pauda aizdomas par šī investora reputāciju. Kā jūs to skaidrojat?

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Ja nāktu krīze, uz valdībām cerēt ir lieki; vienīgā paļāvība ir pašu bilance

Eiropas biznesa vide pašlaik ir nebijušā situācijā, ko grūti prognozējamu padara «sadrukātā» nauda, vērtē Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) Grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrēna.

Oficiālā Eiropa cīnās par likviditāti – ECB kvantitatīvā mīkstināšana, Junkera investīciju plāns un arī Kapitāla tirgu savienība stumj tirgū aizvien vairāk naudas, bet tas kaut kā nepārliecina. Ko jūs par to domājat?

Pilnīgi piekrītu tādai skepsei. Esmu par to ļoti noraizējusies. Zviedrijā sarunās esmu šo pašreizējo stimulēšanas situāciju raksturojusi kā lielu balonu, kas tiek piepūsts ar bezmaksas likviditāti. Izskatās, ka šis balons pūšas tieši vērtspapīru un akciju tirgū. Jautājums ir, kā mēs šo gaisu jeb mākslīgo likviditāti spēsim pēc tam dabūt laukā, neuzspridzinot balonu? Kā šo likviditāti izlaist un absorbēt pamazām? Ne mazāka problēma ir tāda, ka šai situācijā, kādā esam mēs, neviens nekad agrāk nav bijis. Šī ir ekonomikas kartē neiezīmēta teritorija – visi šie stimulēšanas pasākumi, un nav vēstures grāmatas, kurā varētu paskatīties: jā, toreiz, 90. gados, tas bija tā.

Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā pārsniegusi 574 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas aplēses.

Tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Tiesa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums veido vien 1,1%, un kāpuma temps ir kļuvis daudz gausāks nekā iepriekšējos gados. Arī attiecībā pret Latvijas ekonomiku jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus uz Latviju sūtītās naudas apmērs liek izteikt pieņēmumu, ka Latvijas valstspiederīgo skaits ārzemēs īpaši nesamazinās, bet arī būtisks pieaugums nenotiek.

«Naudas pārsūtījumu pieauguma temps absolūtos skaitļos ir stipri palēninājies. Relatīvos skaitļos tas varbūt pat nedaudz ir samazinājies,» uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.